Latvijā pēdējos gados vairākās karteļu lietās par vienošanos būvnieku, ceļu būvnieku un arī autobusu pārvadājumu jomā sodi piemēroti uzņēmumiem – juridiskām personām, bet ne to vadītājiem vai īpašniekiem, vai karteļu organizētājiem. Ģenerālprokuratūra pērn vērsās vēl pie iepriekšējā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") un šogad arī Saeimā ar priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par prettiesisku vienošanos publiskos iepirkumos. Tā attiektos arī uz fiziskām personām, kurām par to draudētu cietumsods.
LDDK pirms lēmuma vēlas redzēt statistiku
Saeimas vairākums septembra sākumā noraidīja priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par prettiesisku vienošanos starp pretendentiem publiskajos iepirkumos. Deputāti šo balsojumu septembrī skaidroja ar nepietiekamām diskusijām par neatļautu vienošanos kriminalizēšanu.
Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) temata aktualitāti nenoliedz, bet sagaida plašāku izvērtējumu par problēmu gan iepriekš apspriedēs Saeimā, gan turpmākajās diskusijās.
"Ja ir politiskā griba stiprināt atbildības par aizliegtām vienošanām, mēs no LDDK puses pret to neesam iebilduši. Mēs esam iebilduši par procedūrām. Esam vairākkārt jautājuši pēc statistikas, tas acīmredzot neliekas svarīgs. LDDK nevienā brīdī neiestājas par aizliegto vienošanos esību," uzsver LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Pret neatļautu vienošanos kriminalizēšanu Saeimā iestājās vairums frakciju, arī koalīcijā ietilpstošā Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, tāpat arī Ekonomikas ministrijas un uzņēmēju pārstāvji. Galvenais pārmetums bija, ka ideja nav pietiekami izdiskutēta. Karteļu kriminalizēšanu, no otras puses, atbalstīja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"), Tieslietu ministrija un KNAB.
Ģenerālprokurors gaida rīcību
Šo diskusiju Saeimā centās pārvirzīt caur valdību – to prasīja gan LDDK, gan Ekonomikas ministrija, kas gatavo citu variantu.
Tas neparedzētu kriminālatbildību karteļu dalībniekiem, bet administratīvus sodus. Tātad – maigāku regulējumu.
Vienlaikus ģenerālprokurors Juris Stukāns uzsver, ka aizliegtas vienošanās jāsoda ar iespējamu cietumsodu.
"Neviens nevēlas vērsties, un nav iespējas vērsties pret godīgiem uzņēmējiem, jo krimināllikums nevēršas pret godīgiem uzņēmējiem. Krimināllikums nosaka atbildību par valstij nepieņemamu, prettiesisku rīcību. Ja uzņēmējs darbojas godīgi, tad viņam vispār neinteresē krimināllikums. Manuprāt, visas tās diskusijas aizgāja nepareizā virzienā," pauž ģenerālprokurors.
Konkurences padome apkopojusi, ka kriminālatbildība karteļu dalībniekiem ir spēkā Igaunijā, Vācijā, Francijā, Norvēģijā, Īrijā, Polijā, Slovēnijā. Šīsdienas diskusijā vairākkārt izskanēja jautājums, vai arī Latvijā būs politiskā griba vērsties pret šo komercprakses un publisko līdzekļu izmantošanas rupjākiem pārkāpumiem ar krimināllikuma spēku un potenciālu cietumsodu. Ģenerālprokuratūra pašlaik gaida reakciju un turpmāku rīcību no valdības puses un vēlāk atgriešanos Saeimā pie šī jautājuma.
