ĪSUMĀ:
- Pēdējo gadu laikā Latvijā ir samazinājies nodarbināto iedzīvotāju skaits.
- Ekspertu diskusijas par pensiju sistēmu kontekstā ar demogrāfisko situāciju notikušas gadiem.
- Tagad pensionēšanās vecuma celšanas jautājums aktualizējies arī politiķu vidū.
- Ekonomikas profesore: Jāstrādā pie veselības aprūpes pieejamības un izglītības uzlabošanas.
- Labklājības ministre nav plānojusi celt pensionēšanās vecumu.
- Latvijas Televīzijas aptaujātie strādājošie par pensionēšanās vecuma celšanu negrib pat dzirdēt.
Pēdējo gadu laikā sarucis nodarbināto skaits
Latvijā ir samazinājies nodarbināto iedzīvotāju skaits. Proti, 2019. gadā algotu darbu strādāja 910 tūkstoši iedzīvotāju. Kopš tā brīža nodarbināto skaits ir sarucis līdz 886 tūkstošiem pagājušajā gadā un šogad. Tātad nodarbināto skaits dažu gadu laikā ir sarucis par 24 tūkstošiem.
Finanšu ministrijas sagatavotā makroekonomikas prognoze rāda, ka 2026. gadā nodarbināto skaits būs vēl par 9 tūkstošiem mazāks.
Patlaban 886 tūkstoši strādājošo uztur 434 623 vecuma pensijas saņēmējus.
Pensionēšanās vecuma celšanas jautājums aktualizējas politiķu vidū
Ekspertu diskusijas par pensiju sistēmu kontekstā ar demogrāfisko situāciju notikušas gadiem. Tagad par to sākuši skaļāk runāt politiķi, norādot, ka strādājošo skaits mazinās. Un tas arvien vairāk liek domāt par nākotni, kad arvien mazākam strādājošo skaitam būs jāuztur visai liels pensiju saņēmēju skaits.
Latvijas Banka pētījumā secinājusi, ka "no pensiju samazināšanās, salīdzinot ar algām, var glābt tikai lielākas iemaksas pensiju kapitālā vai lielāks strādājošo skaits".
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") aicina meklēt ilgtermiņa risinājumus pensiju sistēmai.
"Par to ir jādomā, un demogrāfijas situācija liks par to domāt, un apmēram četru, piecu gadu laikā varētu sākties nobīdes. Tas nav tā, ka kādam ir risks neizmaksāt pensiju vai kā, bet jāskatās, kā mēs ilgtspējīgi spēsim šo sistēmu uzturēt," atzīmēja finanšu ministrs.
Uz diskusiju par iespējām palielināt strādājošo skaitu aicinājis arī premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"): "Mums ir ar atvērtām acīm jāskatās uz darbaspēka trūkumu un jāsāk runāt, kā mēs to varam reāli risināt tā, lai mums nebūtu jāpaaugstina pensionēšanas vecums nākotnē. Mēs varam daļēji atrisināt darbaspēka trūkumu, pārskatot savu migrācijas politiku, izstrādājot sistēmu, kur tiešām kvalificēti cilvēki varētu atrast iespēju Latvijā strādāt."
Ekonomikas profesore: Jāstrādā pie veselības aprūpes pieejamības un izglītības uzlabošanas
Lai gan politiķi norādījuši, ka konkrētāka rīcība būtu nākamās Saeimas jautājums, jo tik ilgi gaidīt vēl varot, tam nepiekrīt Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Zane Vārpiņa. Viņa norādīja, ka pirms šādām diskusijām jābūt izpildītiem priekšdarbiem, kas jāveic tagad. Proti, nevar runāt par pensionēšanās vecuma celšanu, neatrisinot veselības aprūpes pieejamību.
"Mēs zinām, ka mūsu dzīves ilgums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Nu, kā mēs varam prasīt, lai cilvēki strādā ilgāk, ja mūsu pensijas vecums ir 65 gadi, bet vīriešu vidējais dzīves ilgums ir 68 gadi. Tad mums nav nekur daudz kur augt. Tad nu dzīves ilgums ir kopumā ļoti, ļoti zems. Bet otra lieta ir arī veselīgās dzīves ilgums, kas ir viszemākais Eiropas Savienībā. Veselīgās dzīves ilgums ir tas dzīves ilgums. Sagaidāms, ka iedzīvotāji dzīvos labā veselībā, un tas pie mums ir 53–54 gadi," sacīja Vārpiņa.
Kā piemēru Vārpiņa minēja Zviedriju, kur veselīgās dzīves ilgums ir 73 gadi. Profesore norādīja arī uz vēl vienu nozīmīgu priekšdarbu – izglītību. Proti, lai varētu ilgāk strādāt, cilvēkiem ir jāmācās visas dzīves laikā. Vārpiņa arī norādīja, ka atvērt durvis ārvalstu darbaspēkam nenozīmē, ka mēs tūlītēji saņemsim to, ko vēlamies. Jo darbaroku trūkst visur Eiropā.
Profesore pauda: "Mums vēl būs jāpārliecina tie iespējamiem migranti, ka viņiem šeit būs ērti un labi, viņiem te būs izglītība un viņiem būs darbs."
Labklājības ministre nav plānojusi celt pensionēšanās vecumu
Savukārt labklājības ministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") rakstiskā atbildē Latvijas Televīzijai norādīja, ka viņa nav plānojusi paaugstināt pensijas saņemšanas vecumu.
Ministre arī atzīmēja, ka bez plašākas diskusijas ar sabiedrību kopainā ar veselības sistēmas spēju sniegt garāku aktīvās dzīvildzes vecumu mūsu senioriem šī ļoti sensitīvā jautājuma atvēršana nemaz nav iespējama.
Aptaujātie strādājošie par pensionēšanās vecuma celšanu negrib pat dzirdēt
Tikmēr Latvijas Televīzijas aptaujātie strādājošie par pensionēšanās vecuma celšanu lielākoties negrib pat dzirdēt. Viņi uzsvēra, ka arī 65 gadu vecums ir grūti sagaidāms, jo veselība un dzīvildze Latvijas iedzīvotājiem ir tik slikta, ka, palielinot pensionēšanās vecumu, visticamāk, pelnīto atpūtu sagaidīs daudz mazāks iedzīvotāju skaits.
Latvijas Televīzijas uzrunāto teiktais:
Vallija (tirgo dārzeņus): Man ir 70, un es strādāju. Tā ka es esmu ar mieru.
Viesturs (tirgo zivis): Mums tā situācija ir tāda, ka tie pensionāri ir ļoti daudz, tā ka filozofiski, ja tur kāds ekonomists rēķina, ir tā, kā ir. Bet nu drastiski... Es būtu gatavs, ja man pietiek spēka.
Valda (maznodrošinātā pensionāre): Es esmu pensijā un ļoti priecīga. Kaut gan vairs neesmu trūcīgā, bet esmu maznodrošinātā, jo man 3,36 [eiro] par daudz.
Sanita (floriste): Vecumu neceliet. Kā kurā jomā, bet floristam fiziski smags darbs. Nav alternatīvas. Lai nebrauc prom tie jaunieši. Paliek Latvijā.
Rihards (kafijas meistars): Spriežot pēc Francijas piemēra, ka tur jau sadusmojās par 63 [gadiem pensionēšanās vecuma sasniegšanai], mēs redzam, kas tur notiek. Mēs neiesim ielās? Mēs piezemēti.
Raimonds (maiznieks): Ārprāts! Un pacels cik! Nezinu! Nu, ārprāts. Visu dzīvi strādājam, maksājam nodokļus. Vidējais dzīves vecums vīriešiem Latvijā ir cik? Kādi 68 gadi. Nu, un tad divus trīs gadus baudi tos augļus?
Iveta (strādājošā): Jauniešiem par to vajadzētu priecāties, tad viņiem būs mazāk jāmaksā nodokļos, lai pensijām... Ko vajag, to vajag. Es tāpat strādāšu, kamēr varēšu. Un tad nav svarīgi, cik tie gadi.
Verners (strādājošais): Strādājošie saka, ka nevajag celt! Es domāju, ja nav darbarokas, tad jāved iekšā.
Anna (pārdevēja): Jāskatās pēc pašsajūtas, kā es jutīšos vecuma gados, protams. Bet man neliekas, ka būtu pareizi palielināt to pensijas vecumu, priekš kam? Cilvēki pat iziet pensijā un turpina strādāt. Ir gan tas, gan alga.
Reinis (strādājošais): Par ko tur var būt priecīgs? Tikai jābēdājas. 65 gados jāiet pensijā! Cik var strādāt?
KONTEKSTS:
Pašlaik Latvijā pensionēšanās vecums katru gadu tiek paaugstināts par trim mēnešiem, līdz 2025. gadā būs sasniegts likumā pašreiz noteiktais pensijas vecums – 65 gadi.
