Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte norādīja, ka, piemēram, saldo ķiršu dārzos koki cietuši 80 līdz 100% apmērā, savukārt ābeļu un bumbieru dārzos kopumā saimniecībās cietuši ap 70% koku.
Tas arī nozīmē, ka vietējo augļu šogad tirgū būs maz vai pat kādām kultūrām nemaz, vērtēja Rudzāte.
Ņemot vērā, ka pret salu patlaban augļukokus nevar apdrošināt un tik postošs un ilgstošs sals šiem kokiem iepriekš bijis reti, šoreiz nozare vērsīsies ZM pēc atbalsta.
"Šis bija tas gadījums, ka mums cilvēki darbojās, bija ūdens laistīšanas aizsardzība pret salnām, bet tad, kad nāk vairāk nekā mīnus septiņu grādu sals, tad tas nedarbojas. Pat jāņogas un upenes, kuras Kurzemes pusē bija jau pilnos ziedos, ir cietušas 70%. Mēs, protams, ļoti gribētu, lai mums būtu kaut kāds atbalsts, jo šādas salnas nav bijušas 20 gadus. Tā kā mēs sagaidām atbalstu kompensāciju vai kādu maksājumu palielināšanas veidā vai kaut kā citādi, jo tā ir krīze. Mēs ar ministriju tiksimies nākošajā vai aiznākošajā nedēļā," klāstīja Rudzāte.
Zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") kopumā skeptiski raugās uz kompensācijām lauksaimniekiem, taču plāno uzklausīt augļkopju precīzos postījumu aprēķinus pēc kā arī vērtēs atbalsta iespējas.
"Es esmu skeptisks par kompensācijām, ja ir lauksaimniekiem iespēja apdrošināties vai kā citādi pasargāties. Tāpēc es gribu pārliecināties par tām iespējām, kādas ir bijušas un varbūt ir arī tagad, un tad es varu sniegt secinājumus. Un arī jāsaprot, ja mēs skatāmies nacionālā budžeta ietvaros, tas nav kaut kāds fonds, kas pastāv. Tas nozīmē, ka tas ir ārkārtas finansējums, kas nav tikai no manis atkarīgs," sacīja Šmits.
Šmits jau pirms stāšanās amata norādījis, ka kopumā skeptiski raugās uz kompensācijām lauksaimniekiem.
Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins skaidroja, ka salnas risku augļu dārzos šobrīd kompānijas neapdrošina, jo tās tādā ikgadējā vieglākā formā ir katru gadu. Attiecīgi, ja tā nav tikai varbūtība, tad arī šāds apdrošināšanas produkts būtu ļoti dārgs. Taču viņš neizslēdza, ka pret šādām ļoti postošām situācijām var diskutēt par kādu krīzes gadījumu apdrošināšanas piedāvājumu.
"Tāds katastrofu risks varētu būt, kad ir mazās salnas, tad tiekam paši galā, jo tās mums ir katru gadu, bet, ja ir nopietni tie bojājumi, piemēram, virs 50% vai 60%, tad attiecīgi apdrošināšana nostrādā. Tāds risks piedāvājumā varbūt varētu parādīties, bet šobrīd tāda tirgū nav. Apdrošinātājiem pilnīgi noteikti tad ir jājūt kaut kāda minimālā kritiskā to augļkopju masa, kuri būtu gatavi apdrošināties," norādīja Abāšins.
Latvijā augļudārzi kopumā ir ap 10 tūkstoš hektāru platībā un Augļkopju asociācijā ir ap 300 biedru.
Tuvāko nedēļu laikā asociācija apzina un rēķina precīzu zaudējumu apmēru, ko iesniegt ministrijai.
Aizvadītās nedēļas salnas un vienlaikus ilgstošais sausums ietekmējis arī ziemāju un vasarāju sējumus. Tie nav pietiekami attīstījušies un ražas potenciāls ir samazinājies. Ziemošanas periodā sējumi cieta no pārmērīga mitruma, bet patlaban pietrūkst lietus, un sējumi izkalst. Zemnieku saeima apstiprina, ka ir arī salnu radīti bojājumi, taču runāt par izteikti lieliem postījumiem pagaidām nav pamata.
