Atbilstoši spēkā esošajai kārtībai Latvijā pensijas indeksē vai tās vērtību izlīdzina reizi gadā – no 1. oktobra. Tas notiek 50% apjomā no pērnā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, kas pērn bija 609 eiro. Gadījumos, kad pensija ir lielāka, indeksē tikai daļu līdz 609 eiro. Pilnā apjomā pensijas indeksē politiski represētajiem un Čornobiļas atomelektrostacijas sprādziena seku likvidēšanas dalībniekiem.
Šā gada rudens pensiju indeksācijas plānā ir paredzēts indeksējamo slieksni celt, taču jautājums ir par iespējām indeksācijas slieksni atcelt, norādīja LM valsts sekretārs Ingus Alliks:
"Indeksējamās pensijas apmērs, ja nekādas korekcijas nenotiek, šogad būs 683 eiro. Tas sabiedriski politiskais jautājums, kas uz galda liekams un diskutējams, ka pašreizējā 50% robeža nav pietiekama. Ka būtu jāindeksē 700 vai 800 eiro pensijas. Tā no godīguma un taisnīguma viedokļa būtu pareiza rīcība."
LM lēsusi, ka šajā gadā visu pensiju indeksācijai papildus būs nepieciešami 7,2 miljoni eiro, bet 2025. gadā – 35,9 miljoni eiro.
Nozares diskusijās izkristalizējies vēl viens variants, kas ir budžetam saudzīgāks –
atstāt pensijas indeksācijas robežu, bet indeksēt šīs pensijas 100% apjomā, kas dotu apmēram 25% pensionāru ikgadēju pensijas pieaugumu.
Tad izmaksas pēc LM aprēķiniem būtu ap 5,2 miljoniem šogad un 22 miljoni – nākamgad.
Ja virzītu šādu variantu, Saeimai par to paātrinātā kārtībā būtu jāgroza likums līdz augusta vidum, pauda Ingus Alliks. Taču šie ir tikai versiju piedāvājumi un apspriedes, viņš piebilda.
Šādu redzējumu neatbalsta Finanšu ministrija (FM), uzsverot, ka nepareizi būtu kādu konkrētu, lai arī būtisku, vajadzību virzīt ātrāk par citām. FM parlamentārā sekretāre Karīna Ploka ("Jaunā Vienotība") atgādināja, ka budžeta veidošanas process sāksies vasaras otrajā pusē, ņemot vērā tobrīd aktuālās ekonomikas un valsts budžeta prognozes:
"Mums bija skaidra vienošanās, ka pensiju indeksācijas iespējas skatīs valsts budžeta procesā, salāgojot visu ministriju vēlmes. No godīguma viedokļa izvirzīt vienu jautājumu nebūtu pareizi."
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nekādus lēmumus saistībā ar pensiju indeksācijas jautājumu nevirzīja. Saeimas opozīcijas deputāte Ramona Petraviča ("Latvija pirmajā vietā") tomēr aicināja turpināt diskusijas par iespējām pensionāru situāciju uzlabot jau šogad:
"Indeksācija nav pensijas palielināšana. Tā ir pensijas pirktspējas saglabāšana iepriekšējā līmenī. Pensionāri arī iepriekšējos gados augstas inflācijas laikā nemitīgi zaudēja."
Savukārt uz deputātu atbildību virzīt saskaņotus un saprotamus lēmumus mudināja deputāte Ingrīda Circene ("Jaunā Vienotība"):
"Ir jāvienojas abām ministrijām. Kaut arī mēs absolūti piekrītam, ka pensijas ir jāpārskata, valdības deklarācijā ir ierakstīts 2026. gads, un tas nosaka indeksēt ar nākamā gada rudeni, jau saprotot, kā to budžetu tālāk veido."
Latvijas Pensionāru federācija iepriekš paudusi atbalstu LM iecerei indeksēt visu pensijas apjomu, nevis pusi no tā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienojās apspriedi par šo jautājumu sasaukt jūlija beigās.
