ĪSUMĀ:
- Pamattrases būvniecībai aplēstās izmaksas pieaugušas septiņas reizes.
- Lemšanā un projekta īstenošanas uzraudzībā nepietiekami iesaistīta valdība.
- Sākotnēji MK apstiprinātajā projektā nebija iekļautas reģionālās stacijas; to skaits mainījies.
- Rīgas Centrālās stacijas projekts būtiski mainījies; izmaksas varētu sasniegt 888 miljonus eiro.
- Aicina valdību un FM vairāk iesaistīties. Tikmēr projekta ieviesēji norāda, ka ne vienmēr bijuši saklausīti ministrijā.
- Kopumā Baltijas valstīs "Rail Baltica" īstenošana ir apdraudēta; izmaksas kāpušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu.
Video: Valsts kontrolieris Edgars Korčagins un Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne informē par ziņojumu par "Rail Baltica" projektu:
Kopš 2017. gada aplēstās pamattrases būvniecībai izmaksas Latvijas posmā ir pieaugušas septiņas reizes, sasniedzot aptuveni 8,7 miljardus eiro. Šo pieaugumu atbildīgās iestādes skaidro ar neprecīzu sākotnējo izmaksu novērtējumu, jo trūka "Rail Baltica" būvprojektēšanas vadlīniju.
Valsts kontroles situācijas izpētē noskaidrots, ka kopš šo vadlīniju apstiprināšanas 2018. gadā tās ir precizētas vairāk nekā 100 reižu. Lai gan Ministru kabinets ir apstiprinājis pamattrases būvniecības līgumu, ir pieejami tikai 4,5% no vajadzīgā finansējuma.
"Rail Baltica" atbildīgie gan šonedēļ ziņojuši, ka dzelzceļa līnijas būvniecības izmaksas kāpušas līdz 6,4 miljardiem eiro.
Tāpat VK norādīja, ka projektēšanas darbi kavējas un pabeigti ir tikai 54%. Lai gan sākotnējais darbu izpildes termiņš bija 2021. gada beigas, šobrīd tos pilnībā plānots pabeigt līdz 2027. gada beigām, kas rada risku pilnībā vai daļēji atmaksāt līdz šim piešķirto ES finansiālo atbalstu.
Kopumā visas trijās Baltijas valstīs paredzamās "Rail Baltica" pilna projekta izmaksas pieaugušas vairāk nekā četras reizes – no 5,8 miljardiem eiro 2017. gadā līdz 23,8 miljardiem eiro 2023. gadā. Turklāt projekts atpaliek no grafika vismaz par pieciem gadiem – pirmo kārtu plānots pabeigt tikai 2030. gadā.
Neskatoties uz visām ķibelēm un faktu, ka projekts no nepieciešamā tempa iepaliek vismaz piecus gadus, valsts kontrolieris Edgars Korčagins uzskata, ka pirmo kārtu, kas jānoslēdz jau 2030. gadā, teorētiski vēl par pagūt īstenot. "Es domāju, ka ir virkne lietu, kas šobrīd ir jāizdara. Tās lietas izdarot, gan attiecībā uz lēmumu pieņemšanas jautājumu, gan uz finansējuma piesaistes jautājumu, to projektu var uzlikt uz labām, ja tā var teikt, sliedēm un izdarīt nepieciešamos darbus 2030.gadam. Bet, protams, izaicinājumu ir daudz," sacīja Korčagins.
Nepietiekami iesaistīta valdība
Valsts kontrole konstatējusi, ka Satiksmes ministrija ir apstiprinājusi projekta tvēruma izmaiņas un ar tām saistītās izmaksas gan reģionālajām stacijām un Rīgas Centrālās stacijas pasažieru mezglam, gan pamattrasei. Tomēr ne vienmēr, kad mainīts sākotnējais tvērums un pieaugušas plānotās izmaksas, valdība bija informēta. Proti, ne visos projekta izmaiņu gadījumos Ministru kabinets ir informēts par izmaiņām, salīdzinot ar sākotnēji apstiprināto, šo izmaiņu pamatojumu, ietekmi uz projekta kopējām izmaksām un valsts budžetu.
Sākotnēji Ministru kabineta 2016. gadā apstiprinātajā "Rail Baltica" projekta tvērumā nebija iekļautas reģionālās stacijas,
un turpmāk to skaits ir mainījies. To iekļaušana ir pamatota ar 2018. gadā izstrādāto operacionālo plānu, kas nav skatīts Ministru kabinetā.
Satiksmes ministrijas ieskatā Ministru kabinets akceptu staciju ieviešanai devis 2020. gadā, atbalstot reģionālo staciju projektēšanas aktivitātes pieteikšanu Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai.
Tomēr revidenti secināja, ka valdībai netika sniegta pilnīga informācija. Satiksmes ministrija nevērsa valdības uzmanību, ka reģionālās stacijas nebija iekļautas projekta sākotnējā tvērumā, kā arī nesniedza aplēses par kopējām izmaksām staciju izveidei un ar to saistīto izmaksu palielinājumu.
Reģionālo staciju skaits no 2018. līdz 2024. gadam ir mainījies no 15 līdz 17, jo Satiksmes ministrija iekļāvusi jaunas stacijas projektā, piemēram, Āgenskalna staciju. Kopējās reģionālo staciju izmaksu aplēses ir 102 miljoni eiro, no kuriem šobrīd pieejami tikai 3,3 miljoni eiro.
Paplašināta Centrālās stacijas iecere
Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgls sākotnēji "Rail Baltica" projektā bija iekļauts mazākā apjomā, taču pakāpeniski paplašināts. Tajā ietilpst ne tikai sliežu ceļi un jauns dzelzceļa tilts, bet arī Rīgas Centrālā stacija un citi saistītie objekti.
Rīgas Centrālās stacijas kopējās izmaksas, pēc jaunākajām aplēsēm, varētu sasniegt 888 miljonus eiro, no kuriem trūkst 570 miljonu.
Šobrīd būvniecība notiek atbilstoši 2019. gadā noslēgtajam līgumam un apjomam, un sākotnējās izmaksas no 430 miljoniem eiro 2024. gadā pieaugušas vēl par 135 miljoniem eiro.
Satiksmes ministrija ir apstiprinājusi izmaiņas, piemēram, iepriekš paredzēto divu sliežu ceļu vietā nolemjot izbūvēt četrus.
Arī Rīgas Centrālās stacijas mezglam plānotās izmaiņas un to finansiālā ietekme nav pienācīgi saskaņotas ar Ministru kabinetu. Institūcijas, kas iesaistītas projekta īstenošanā, minēja vairākus izmaksu pieauguma iemeslus, tostarp izmaiņas tehniskajās prasībās, dizainā un apjomā, kā arī izmaksu indeksāciju. Tās liecina arī par nepilnībām 2017. gada izmaksu aplēsēs, norādīja Valsts kontrole.
Aicina valdību un FM vairāk iesaistīties
Viena no problēmām, kas bremzē projektu, nepieciešamo zemju atsavināšanu. Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā ir sliktākā situācija – atsavināti tikai 13%. Lietuvā līdz šim izdevies atsavināt gandrīz trešdaļu vajadzīgo zemju, Igaunijā – gandrīz pusi.
Vēl secināts – lai projektu īstenotu pilnā apjomā, Latvijai būs vajadzīgi vairāk nekā 7 miljardi eiro. Salīdzinājumam – šī gada valsts budžets ir ap 15 miljardiem eiro. Tātad projektam Latvijā trūkst aptuveni puse no visa valsts gada budžeta.
Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne uzsvēra, ka Latvijā, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, nav skaidrs, kas būs infrastruktūras pārvaldītājs: "Mums ir pagaidu infrastruktūras pārvaldītājs. Valsts kontroles vērtējumā šis aizkavējies lēmums par infrastruktūras pārvaldītāju Latvijā ir jāpieņem argumentēti, izvērtējot alternatīvas. Argumentiem ir jābūt pieejamiem arī sabiedrībā. Tam ir jābūt caurspīdīgam lēmumam. Starp citu, par caurspīdīgumu runājot, mēs tiešām esam gandarīti, ka projekts ir kļuvis caurspīdīgāks."
Lai gan revidentu izpētē ieteikumi nav noformulēti, tomēr Valsts kontrole mudina valdību vairāk iesaistīties projekta pārraudzībā, bet Finanšu ministriju – iesaistīties finansējuma un budžeta plānošanā un uzraudzībā.
Tikmēr "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs Latvis Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja, ka ne vienmēr Satiksmes ministrijā atrastas dzirdīgas ausis: "Bieži vien bijis tā, ka [ministrijā atbild –] "tā ir jūsu problēma". (..) Zinot, ka tev pakausī elpo projekts un termiņi, tu arī pats mēģini kaut ko darīt. Vienkārši nav jau variantu."
KONTEKSTS:
Iepriekš publiskajā telpā vairākkārt izskanēja, ka projekta izmaksas strauji aug; pērn rudenī LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka pirms sešiem gadiem "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksas bija minētas ap diviem miljardiem eiro, bet nu jau tiek pieļauts, ka tas viss varētu izmaksāt pat četras reizes dārgāk jeb ap astoņiem miljardiem eiro.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardu eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Dzelzceļa līnijai "Rail Baltica" jābūt pabeigtai līdz 2030. gadam.
