"Catching up" jeb panākt. Tāds nosaukums dots iniciatīvai, ko Eiropas Komisija kopā ar Pasaules banku īstenojusi Polijas, Rumānijas un Slovākijas reģionos, kas ekonomiski atpaliek no vidējiem sasniegumiem valstī. Kādā Slovākijas reģionā eksperti strādājuši, lai panāktu, ka uzņēmēji ciešāk sadarbojas ar pētniekiem, citā – kā uzlabot profesionālo skolu darbu.
"Mēs neesam saistīti ar tiešu investīciju piesaisti, bet mēs varam palīdzēt ar pieredzi, kā risināt problēmas, ko šodien uzklausījām. Piemēram, kā sākt samazināt plaisu starp darba devēju prasībām un pieejamajām izglītības iespējām," pastāstīja Pasaules bankas pārstāve Elena Hamiltone.
Šonedēļ Pasaules bankas un Eiropas Komisijas pārstāvji viesojās Rēzeknē un Daugavpilī, devās arī uz robežu.
"Eiropas uzmanība ir pievērsta šiem reģioniem. Mēs gribam saprast, kā palīdzēt šiem reģioniem, lai tie būtu izturīgāki, lai Eiropas Savienības robežas būtu ne tikai drošas, bet arī pievilcīgas," atzina Eiropas Komisijas pārstāvis Andreass von Bušs.
Ko iesākt Latgalē, Brisele plāno noformulēt rudenī. Nākamais solis nu jau konkrētas problēmas risināšanai būtu ekspertu norīkošana, kas dotos uz Latgali regulāri, sniedzot padomus gan Latvijas valdībai un iestādēm, gan pašvaldībām.
"Esmu vairākkārt ar viņiem ticies, un viņi jautā: "Ko jums vajag?" Es saku, mums vajag visu. Viņi saka: "Nu tad fokusējieties uz kaut ko."
(..) Mēs ilgi un dikti varam strīdēties, kādam jābūt skolu tīklam, bet skolu tīkls nenes ekonomisko pienesumu iekšzemes kopproduktam," norādīja Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes vadītājs, Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija).
Tāpēc, viņaprāt, fokusam jābūt uz ražošanas atbalstīšanu.
Pamatīgu apgrozījuma kritumu Daugavpilī pērn piedzīvoja rūpnieciskās šķiedras ražotājs "Nexis fibers". Leģendārās Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcas telpās joprojām ražo izejmateriālus virvēm un citiem produktiem. Ģenerāldirektors Toms Andersons stāsta, ka varētu ražot arī militārajām vajadzībām speciālu šķiedru, kas karavīru apģērbu vai aprīkojumu padarītu mazāk pamanāmu. Mātesuzņēmumā Slovākijā viņiem ir cieša darbība ar zinātniekiem, izglītības iestādēm, šeit vismaz līdz šim tādas nav bijis.
"Tas, uz ko šobrīd būtu jākoncentrējas, ir mazkvalificēta darbaspēka piesaiste. Mikrokvalifikācijas programmas izveide valsts līmenī, ar valsts atbalstu uzņēmējiem, lai spētu nodrošināt nepieciešamos speciālistus un darbaspēku reģionos," pauda uzņēmējs.
Liela daļa darbinieku šajā uzņēmumā ir pensijas vecumā. Lai nepieciešamās zināšanas iegūtu jauni speciālisti, pietiktu vien ar sešu mēnešu kursu kādā augstskolā. Sarunas ar augstskolām uzņēmējs uzsācis, bet rezultāts vēl jāgaida.
