To, ka akciju tirgi ir svārstīgi, bieži atgādina gan pensiju pārvaldītāji, gan citi finanšu nozares pārstāvji. Bankas "Citadele" meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis stāstīja, ka pēc akciju indeksa kāpuma jūlija vidū sekoja straujš kritums augusta sākumā.
"Ka piemēru var minēt "Nasdaq 100", kas ir lielo ASV tehnoloģijas uzņēmumu akciju indekss, tas šobrīd nokrities ir līdz mīnus 15%, un, ja skatāmies uz Eiropas uzņēmumu plašo indeksu "Stoxx Europa 600", tur šī korekcija arī bija aptuveni 9%. Protams, šādas izmaiņas finanšu instrumentu vērtībā ietekmē arī Latvijas pensiju uzkrājumus. Lielākās izmaiņas skāra tos pensiju plānus, kas iegulda līdz simts procentiem uzņēmumu akcijās, un tur vienas dienas korekcija bija vērojama no 1% līdz 4%. Bet, droši vien, ka jānomierina iedzīvotāji, ka šis nav nekas ārkārtējs un šādas globālo finanšu tirgus vērtību korekcijas notiek diezgan regulāri.
Pensiju uzkrājumu kopējā vērtība ir nedaudz samazinājusies, bet akciju pensiju plāniem ilgtermiņā ienesīgums saglabājas pozitīvs – gan sešu mēnešu rezultāti ir plusos, gan arī piecu gadu rezultāti ir plusos," norādīja Purgailis.
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektore un pētniece Līga Leitāne uzsvēra, ka par saviem ieguldījumiem pensiju plānos atbildība jāuzņemas arī katram pašam, jo naudu var ieguldīt ne tikai aktīvajos un riskantākajos plānos, bet arī sabalansētos un konservatīvos plānos:
"Piemēram, ja mēs skatāmies šos sabalansētos un konservatīvos plānus, jā, tur tas ienesīgums konceptuāli ir zemāks, bet tās svārstības arī ir mazākas, jo tas ir ieguldīts tātad valsts parādzīmēs, obligācijās, tātad viņi ir tādi mērenāki pēc ienesīguma. Tajā pašā laikā visi plāni ir diversificēti, un, ja viens ļoti kāpj un cits krīt, nu tad drusciņ balansējās. Pirmkārt saistībā ar pensiju fondiem katram jāpadomā, vai viņu pensijas kapitāls ir ieguldīts cilvēkam atbilstošākā plānā."
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Vairo" valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs skaidroja, ka investīciju pasaulē ir divas neapstrīdamas patiesības.
"Kritums akciju tirgos parasti notiek pēc ļoti ilgstoša un pamatīga akciju cenu kāpuma. Peļņa no investīcijām akciju tirgos šogad varētu būt nulle, pagājušogad peļņa bija ap 20%," prognozēja Arefjevs.
"Bet jebkurā gadījumā tas nekādā veida nesamazina akciju pievilcīgumu ilgtermiņā. Patiesais akciju tirgu ienesīgums izkristalizēsies ilgtermiņā, te mēs runājam par 10, 20, 30 gadu periodu. Un reālistiski būtu rēķināties ar peļņu, kas ir līdz vidēji līdz 10% gadā pirms dažādu komisijas maksu un nodokļu atskaitīšanas. Ja mēs atgriežamies pie jautājuma, ko šajos apstākļos vajadzētu darīt pensiju plānu dalībniekiem? Nu, šis brīdis varbūt ir tāds savā ziņā izdevība, lai pārliecinātos, ka ir izvēlēts vecumam atbilstošs plāns. Jo, ja līdz pensijai vēl ir tālu – 10, 20 vai 30 gadi, var droši palikt tādā pensiju plānā, kas iegulda visu naudu uzņēmumu akcijās. Ja klientam līdz pensionēšanās brīdim paliek mazāk nekā 10 gadi, noteikti šo plānu varētu mainīt pret konservatīvāku. Bet noteikti nevajadzētu mainīt pensiju plānu tikai tādēļ, ka akciju tirgos šobrīd ir kaut kāds kritums," viņš turpināja.
Bažas par akciju tirgu strauju atkopšanos gan rada notiekošais pasaulē, taču atbildība ir katra noguldītāja ziņā. Pensiju pārvaldītāju var mainīt reizi gadā, kamēr pensiju plānu – divas reizes gadā.
