2015. gadā spēkā bija nedaudz vairāk kā 8000 uzturēšanās atļaujas, no kurām 6694 bija darba ņēmējiem, bet pārējās viņu ģimenes locekļiem. Savukārt 2024. gadā spēkā ir 17 726 uzturēšanās atļaujas, no kurām 15 558 izsniegtas darba ņēmējiem.
2024. gadā termiņuzturēšanās atļauju skaitā vērojams kritums, salīdzinot ar 2021. gada maksimumu, kad Latvijā bija spēkā kopumā 18 024 atļauju.
Kādi procesi veicinājuši piesaistītā ārvalstu darbaspēka izmaiņas, skaidroja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris: "Ja atskatāmies uz pēdējo 10 gadu griezumu – milzīgs emigrācijas vilnis no Latvijas, ar vietējām darbarokām nepietiek. Ja nav būtisku krīžu, darbinieku pieejamība ir galvenā problēma."
Latvijā patlaban visvairāk viesstrādnieku ir no Ukrainas (3347), pēc tam seko Uzbekistāna (2549) un Baltkrievija (1423).
Deviņu gadu laikā visvairāk sarucis viesstrādnieku skaits no Bulgārijas, krities arī viesstrādnieku skaits no Krievijas un Lietuvas.
Savukārt skaitliski lielākais viesstrādnieku pieaugums ir no Uzbekistānas – no 91 viesstrādnieka 2015. gadā līdz 2549 cilvēkiem 2024. gadā. Latvijā reģistrēts arī ieceļojošo strādnieku skaita pieaugums no Ukrainas, Indijas un Baltkrievijas. Būtisks pieaugums redzams arī Tadžikistānas viesstrādnieku datos – no 4 derīgām termiņuzturēšanās atļaujām 2015. gadā līdz 483 atļaujām 2024. gadā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Andris Bite uzskata, ka nākamajos 10 gados viesstrādnieku skaits Latvijā atkal dubultosies.
"Man jāsaka – jā. Un jautājums ir, kā mēs ar to sadzīvosim. Mēs kā darba devēji piedāvājam valstij izvērtēt Zviedrijas kļūdas, vai salīdzinājumā pozitīvais piemērs – Somija. Tas nerada sliktas sociālas sekas," atzīmēja Bite.
