Vaicāti, kas būs gaidāmā rudens prioritātes, valdošās koalīcijas politiķi visi kā viens norādīja – nākamā gada budžets.
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") atzīmēja: "Viena no lielajām budžeta prioritātēm būs iekšējā un ārējā drošība. Tā ir un paliek nemainīga. Mēs arī šodien apspriedām koalīcijā, ka mēs vēlamies pie tā pieturēties."
Tieši budžeta tapšanai pakārtota arī plānotā nodokļu reforma. Par potenciālajām izmaiņām daudz jau runāts dažādās darba grupās, kuru rezultāts pagaidām bijis tikai papīra formātā. Turklāt vasaras pirmajā pusē valdības sociālie partneri, uzņēmēji cēla trauksmi, ka pēc visām šīm darba grupām rezultāta nebūšot vispār. Politiķi izmaiņas tomēr sola.
"Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs norādīja: "Mūsuprāt, nodokļu reformai ir jāatrisina vismaz divas svarīgas problēmas, kas ir Latvijas sabiedrībā šobrīd, – viena ir plašā ienākumu nevienlīdzība, un otra – nodokļu reformai un arī budžetam ir jāatbild uz jautājumu, kur veidosies tā nākotnes izaugsme."
Saistībā ar nodokļiem publiski izskanējuši dažādi varianti, ko valdība varētu mazināt vai celt.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") vasaras sākumā izteica iespēju, ka varētu, piemēram, pacelt PVN likmi, ko gan kā iespējamību tagad noraida premjerministre.
"Tas šobrīd ir izslēgts, mums ir diezgan labi jāpiestrādā, lai mēs varētu tādu normālu risinājumu piedāvāt, lai cilvēkiem nav tā sajūta, ka kaut kur kaut kas man tika paņemts un kaut ko man tā kā iedeva. Lai tā sajūta būtu taisnīga," sacīja Siliņa.
Papildus tam pēdējo nedēļu laikā runāts arī par jaunu virspeļņas nodokli bankām, kas varētu tikt iekasēts kā ķīla pret to, ka bankām jāpalielina kreditēšanas apjomi. Taču līdzīgi kā ar citām plānotajām izmaiņām arī šajā gadījumā gala versijas par to, kā tas konkrēti izskatīsies realitātē, vēl nav.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") iepriekš atklāja, ka koalīcija vēl apspriež, kā mainīt darbaspēka nodokļus, taču ideja esot absolūti skaidra – nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu.
Finanšu ministrs arī nāca klajā ar ideju Latvijā celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi par vienu procentpunktu – no līdzšinējā 21% līdz 22%, lai finansētu augošos aizsardzības izdevumus. Šī iecere izpelnījās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kritiku.
Sākotnēji bija paredzēts, ka nodokļu politikas revīzijas darba grupa strādās līdz Jāņiem un Finanšu ministrijai jūnija beigās valdībā iesniegtu ziņojumu, kādus nodokļus mainīs un kā. Jau ir izanalizēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, un secinājums – līdzšinējā politika bijusi pareiza. Tomēr nodokļu darba grupa sarunu termiņu pārcēla līdz vasaras beigām.
Finanšu ministrs norādīja, ka situācija saistībā ar topošo Latvijas valsts budžetu 2025. gadā ir saspringta. Fiskālā telpa saskaņā ar pašreizējām aplēsēm ir negatīva, un, ja netiks rasti risinājumi, kā to novērst, valdībai var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā.
Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka šobrīd celt nodokļus būtu kļūda.
