We cut our key interest rate by 0.25 percentage points.
— European Central Bank (@ecb) September 12, 2024
We did this because inflation is gradually coming down and has been developing as we expected.
Read our monetary policy decisions https://t.co/Xk4mSWfMzH pic.twitter.com/IUNpRmPNNa
ECB jau ilgstoši ir turējusi procentlikmes augstā līmenī, lai sadārdzinātu kredītus un ierobežotu patēriņu. Tas tika darīts, lai samazinātu augsto inflācijas līmeni eirozonas valstīs.
ECB izvirzījusi mērķi samazināt inflāciju eirozonā līdz 2% gadā. Pagaidām šis mērķis vēl nav sasniegts, jo augustā inflācijas līmenis eirozonā bija 2,2%.
Tomēr inflāciju izdevies pietiekami iegrožot, lai ECB varētu lemt par procentlikmju samazināšanu.
"Mēs esam apņēmības pilni nodrošināt, lai inflācija savlaicīgi atgrieztos pie mūsu 2% vidēja termiņa mērķa. Mēs saglabāsim procentu likmes pietiekami ierobežojošas tik ilgi, cik tas būs nepieciešams šī mērķa sasniegšanai.
Mēs turpināsim ievērot uz datiem balstītu pieeju un katru reizi lemsim, lai noteiktu atbilstošu ierobežojuma līmeni un ilgumu," vēsta ECB prezidente Kristīne Lagarda.
ECB prognozē, ka šogad vidējais inflācijas līmenis eirozonā būs 2,5%, nākamgad tas samazināsies līdz 2,2%, bet 2026. gadā varētu sarukt līdz 1,9%.
ECB arīdzan prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad augs par 0,8%, nākamgad par 1,3%, bet 2026. gadā pieaugums sasniegs 1,5%.
ECB lēmums samazināt procentlikmes ir reakcija uz inflācijas samazināšanos eirozonā, un arī ņemot vērā to, ka ES valstu ekonomika ir sabremzējusies. Gaidāms, ka arī ASV Federālā rezervju sistēma nākamnedēļ samazinās procentu likmes.
Arī ražošanas apjomu kritums Vācijā un Itālijā uztrauc ekonomistus. Pēc neliela uzrāviena gada sākumā Eiropas ekonomika atkal bremzējas. Tāpat ir arī vājš privātais patēriņš. Eksperti saka – tā kā pieprasījums palēninās, tad samazinātās procentu likmes varētu kaut mazliet bet palīdzēt, it īpaši Vācijai, kuras ekonomikai šogad jau draudēja ieslīgšana recesijā un joprojām neiet labi. Atviegloti finansēšanas nosacījumi tai varētu palīdzēt.
Lagarda informē, ka šodienas lēmums pazemināt noguldījumu likmi ir "vienbalsīgi nolemts" — atšķirībā no iepriekšējā samazinājuma jūnijā, kad Austrijas centrālās bankas vadītājs Roberts Holcmans tam nepiekrita.
Finanšu ekspertiem ir dažādi viedokļi, cik strauji ECB varētu turpināt procentlikmju samazināšanu.
"Vēl divi samazinājumi šogad šķistu saprātīgi, bet gadījumā, ja ECB oktobrī atturēsies no samazināšanas, tad dati varētu liegt iespēju veikt otru samazinājumu decembrī," spriež "Pantheon Macroeconomics" analītiķi.
Savukārt "Pimco" analītiķis Konstantīns Veits aģentūrai "Reuters" norāda: "Mēs domājam, ka ECB nesteidzas samazināt likmes, taču tā arī nevēlas tās pārāk ilgi saglabāt pārāk augstas. Mēs joprojām paredzam, ka ECB turpinās likmju samazināšanu, un trešais samazinājums varētu sekot decembrī."
KONTEKSTS:
Lai cīnītos pret arvien pieaugošajām cenām, ECB 2022. gada vasarā pirmoreiz 11 gadu laikā paaugstināja bāzes procentu likmes par 0,5 procentiem. Turpmāk likmes tika paaugstinātas vēl vairākas reizes; pēdējoreiz tas notika pagājušā gada septembra vidū, kad likmes celtas desmito reizi pēc kārtas.
2024. gada jūnijā pirmoreiz gandrīz piecu gadu laikā ECB nolēma samazināt likmes, jo eirozonā sasniegts ievērojams progress cīņā pret inflāciju.
ECB procentlikmes kāpums netieši sadārdzina arī iedzīvotāju hipotekāro kredītu maksājumus.
