Finanšu tirgus trūkumi, kreditēšanas problēmas un ar tām saistītā Latvijas uzņēmumu bremzētā attīstība – šo problēmu risināšanai parlamentā jau pērn sāka apspriest ideju par nacionālo attīstības banku. Latvijā kādreiz tāda bija Hipotēku un zemes banka. Tā neizturēja kreditēšanas burbuli, un neilgi pēc lielās finanšu krīzes daļu no šīs bankas pārveidoja par attīstības finanšu institūciju "Altum". Pērn rudenī radās ideja "Altum", ņemot vērā tās labo kredītreitingu, atkal pārveidot par attīstības banku.
Tā teorētiski varētu iesaistīties arī pensiju fondu pārvaldībā, uzskata Saeimas Budžeta komisijas deputāts, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
"Mums ir sākta iniciatīva par "Altum" funkciju paplašināšanu, lai veicinātu kreditēšanu. Ja mums neizdosies panākt skaidrus spēles noteikumus ar komercbankām, mēs kā partija uzskatām, ka viens no elementiem ir pārvirzīt otrā pensiju līmeņa fondus uz "Altum", kas ir tikpat ienesīgs kā komercbankas, taču būtu vieglāk regulēt, ka [ar šiem fondiem] tiek finansēta vietējā tautsaimniecība. Protams, no tirgus ekonomikas viedokļa nebūtu pareizi, ka publiskais sektors tik ļoti regulē šo jautājumu, bet, ja bankas nedara to, kas Latvijai svarīgi, tad valstij ir jāiejaucas," pauda Rokpelnis.
Vai ideja par nacionālās attīstības bankas izveidi ir pavirzījusies uz priekšu? "Jaunu ziņu nav" - tā pavisam lakoniski atbildēja Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs no "Jaunās Vienotības".
Savukārt pašreizējās opozīcijas pārstāvis Artūrs Butāns no Nacionālās apvienības norādīja, ka Budžeta komisija aizvien no valdības gaida vīziju par to, kuras funkcijas varētu uzticēt nacionālās attīstības bankai. Iepriekš diskusijās pieminēts arī temats par iespējamu tās iesaisti pensiju fondu pārvaldībā, taču plašāk apspriestais temats bijis par pārāk augstajām kredītu procentlikmēm un vājo kreditēšanu reģionos, atgādināja Butāns.
"Bankas uzskata, ka, kreditējot reģionos, zūd likviditāte un ir diezgan lieli riski. Tātad mājoklim dot finansējumu risks, ka pēc tam mājokļa tirgus cena būs zem reālā kredīta izdevumiem, tāpēc kredītu var atteikt. Tas faktiski veicina urbanizācijas procesus un veicina nevienlīdzību starp Rīgu un reģioniem. Gan no tautsaimniecības, gan arī valsts drošības viedokļa ir svarīgi, ka reģioni ekonomiski attīstās," pauda Butāns.
"Pat, ja bankas saasina konkurenci, piedāvā labākas likmes un arī "Euribor" kritīs, ar to ir par maz.
Te, lai atbalstītu reģionus, es redzu, ka nacionāla attīstības banka uz "Altum" bāzes vai kā citādi varētu būt labs risinājums, kā valsts sākotnēji uzņemas daļu no riska, no kā kredītiestādes izvairās."
Pašreizējās valdības veidotāji politiski vienojušies no nākamā gada ieviest tā saucamo banku virspeļņas nodokli. Bankas gan to varētu atgūt, izpildot nosacījumus attiecībā uz kreditēšanu. Pašlaik plānots, ka pusi no samaksātā bankas varētu atgūt, ja to kreditēšanas temps gada laikā divtik pārsniegs iekšzemes kopprodukta izaugsmi, bet ceturtdaļu no iemaksātā – ja kreditēšana būs 1,75 reizes straujāka par iekšzemes kopprodukta pieaugumu.
Uz šī lēmuma gatavošanu norāda arī Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Karina Ploka ("Jaunā Vienotība"):
"Mēs arī toreiz komisijas sēdē stāstījām par riskiem, šādu valsts banku veidojot, jo tā būtu iejaukšanās komercdarbībā, kas jebkurā gadījumā būtu jāsaskaņo ar Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju. Tas, pirmkārt, būtu ļoti garš process ar papildu finanšu ieguldījumiem, pat ja būtu runa "Altum" pārveidot par valsts banku. Tas nebūtu ne viena, ne divu gadu jautājums."
"Altum" darbība esošajā ampluā nodrošina labāku pienesumu, piebilst arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
""Altum" programmas rāda pozitīvas tendences finanšu sektorā. Jo labāk mēs šo instrumentu lietosim, jo veiksmīgāk privātais tirgus strādās."
Kreditēšana Latvijā joprojām ir gausa. Papildu ierobežojošai monetārajai politikai visā eirozonā Latvijā izaicinājumus rada arī ierobežota konkurence kredītu tirgū. Starp tām izceļamas augstās kredītu procentu likmes un stingrās ķīlas prasības, jaunākajā finanšu pieejamības pārskatā secinājusi Latvijas Banka. Kredītu procentu likmes Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ir starp augstākajām eirozonā, īpaši spilgti - mājokļa kredītu segmentā. Vienlaikus mājokļa kredītu segmentā pievienotās procentu likmes samazinājušās no 2,4% līdz 1,6% pēdējo sešu gadu laikā.
