10 gadus nav pieņemti likumi, kas ļautu salauzt nodokļu nemaksāšanas līkni. Finanšu ministrijā (FM) top jauns ēnu ekonomikas apkarošanas plāns. Tajā ir paredzēta ikgadēja ienākumu deklarēšana katram un būtiska skaidras naudas aprites ierobežošana. Eksperti saka – šie instrumenti varētu nostrādāt.
Kāpēc 15 gadus nav izdevies samazināt "aplokšņu algu" apmēru? Vai politiķi spēs pretoties ēnās ieslīgušu nozaru lobijiem un nenobīsies ieviest iedarbīgus instrumentus sistēmas sakārtošanai?
ĪSUMĀ:
- Celtnieks Arturs visus nodokļus nemaksā; iespējams, to darītu, ja nodokļu slogs būtu mazāks.
- Arī friziere Kristīne visus nodokļus nemaksā; tas finansiāli "iegrieza" bērna kopšanas atvaļinājumā.
- Saukas pētījums uzrāda ēnu ekonomiku 26% apmērā, bet austriešu ekonomista – 19,9% no IKP.
- Ārvalstu investoru padome: Latvijas sabiedrība neapzinās patieso ēnu ekonomikas kaitīgumu.
- Ārvalstu investoru padome: Algas jāmaksā bankas kontā; jāievieš obligāta ienākumu deklarēšana.
- Arī LTRK uzskata, ka līdz šim progress cīņā pret ēnām nav bijis pietiekams un lietas jādara citādāk.
- VID ik gadu cenšas, lai ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi būtu "zobaināki", saka Jaunzeme.
- FM top jauns ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plāns; VID vadītāja to slavē.
- Finanšu ministra atbilde celtniekam par zemākiem nodokļiem.
"Aktīvi vērsīsimies pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Prioritārie darba virzieni būs: – kontrabandas apkarošana, cīņa pret krāpšanu, kas saistīta ar PVN atmaksu, – "aplokšņu" algu izskaušana."
Šis citāts ir no 2002. gada Einara Repšes vadītā Ministru kabineta iecerēto darbu deklarācijas. Šī ir pirmā deklarācija, kurā minētas "aplokšņu algas". Un pirmā, kurā valdība sola aktīvi vērsties pret izvairīšanos no nodokļiem. Turpmākos desmit gadus šie termini ir iekļauti teju katras valdības politiskajos dokumentos.
"Nodrošināsim labāku nodokļu iekasēšanu, samazinot "ēnu ekonomikas" īpatsvaru un veicinot godīgu konkurenci. Aktīvi vērsīsimies pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot "aplokšņu" algu, PVN krāpšanas un kontrabandas apkarošanai.."
Termins "ēnu ekonomika" valdības dokumentos parādās vēlāk. Deklarācijās to ieviesa Valdis Dombrovskis, 2010. gadā veidojot savu otro valdību. Šis termins ir iedzīvojies un ar savu jēgas ietilpību nule kā apstiprinātās Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdības deklarācijā ir izkonkurējis abus pārējos. Dokumentā nav minētas ne "aplokšņu algas", ne izvairīšanās no nodokļiem . Tās fragments:
"Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu."
Celtnieks nemaksā visus nodokļus; grib, lai tie būtu mazāki
Ap to laiku, kad savu valdību veidoja Einars Repše un deklarācijā parādījās "aplokšņu algas", darba gaitas būvniecībā uzsāka Arturs. Viņa vārds ir mainīts. Latvijas Radio aicināja Arturu izstāstīt, vai no tā laika kaut kas nodokļu maksāšanā ir mainījies.
"Līdzīgi kā tagad, daļa bija konvertā, daļa bija uz papīra," stāsta Arturs. Viņš ir prasmīgs celtnieks un šos divdesmit gadus tikpat kā nav bijis bez darba.
"Ja kopumā paņem, tad pa lielam nekas neatšķiras. Pa lielam tas pats, – gan alga latos, gan alga eiro, gan tas, cik tad bija pieprasījums, cik būtu uz to… cik lielai jābūt oficiālajai daļai."
Arturs, kā daudzi celtnieki, gan pats ir būvējis un remontējis mazākus objektus, gan strādājis lielākās un mazākās būvfirmās. Strādājis arī jaunbūvēs, kur pasūtītājs ir valsts un pašvaldības.
"Bišķi ir bijusi [darīšana] ar valsts objektiem. Alga tur arī tāpat kā citā objektā… nemaksā no.. Nav tā ka no pilna viss nodoklis tiek maksāts, nu ne tak! Pēdējais bija 2 gadi. Visas atļaujas, viss tev ir. Tu esi sarakstā. Kā viņi tur tālāk darās… Viss strādā joprojām!" saka Arturs.
Viņa atalgojums ir 2000 eiro uz rokas. Uz kontu viņam pārskaita tikai minimālo algu pēc nodokļiem. Un tā tas esot pie visiem darba devējiem, kur viņš strādājis.
"Tanī brīdī, kad tu prasi par to, cik būs alga un kā būs tā nodokļu maksāšana, tad ir tas moments, ka pasniedz, ka minimālo kaut kādu tur maksāsim, tad, kad tu prasi, ka tu gribi visu, tad tev pasaka no sērijas, – tev pusalga."
Pēc viņa teiktā, būvniecības sfērā visiem "aplokšņu algu" spēles noteikumi ir skaidri.
"Tas nav tikai vienā uzņēmumā. Lai kur tu ietu, lai uz kurām darba pārrunām tu ietu, nu, mana personīgā pieredze, pie kuriem esmu gājis uz darba pārrunām, visi kā viens nevar pilnu nodokli samaksāt."
Situācijās, kad rodas iespēja pašam paņemt papildu darbus, piemēram, izremontēt kādu dzīvokli vai uzbūvēt dārzā terasi, nodokļu maksāšana visbiežāk netiekot pieminēta.
"Tas droši vien ir iegājies no seniem laikiem, ka pats piedāvātājs saprot to, ka papildu darbs celtniekam, amatniekam.. ka nu.. ka pašā startā ir saprotams, ka darba piedāvātājs jau pats cer, ka būs cilvēks, kas atnāks, jo viņam būs tas lētāk."
Jautāts, vai tiešām neviens no pasūtītājiem nav viņam piedāvājis maksāt rēķinus ar visiem nodokļiem, Arturs saka: "No desmit viens." Savukārt uz jautājumu, vai viņam un kolēģiem nav bail no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), celtnieks atbild: "Kāds baidās, kāds nebaidās."
Arturam vienīgās nepatikšanas ar VID bija laikā, kad viņš mēģināja legalizēties. Aizmirsis iesniegt atskaiti, nav pamanījis atgādinājumu un bijis jāmaksā sods. Nozīmīgas pieredzes ar slimības lapām un bezdarbnieku pabalstiem viņam pēdējos gados nav bijušas. Par pensiju gan Arturs domā, taču nav optimisma.
"Tā kā atdot pusi un cerēt, ka pēc tam kaut ko dabūsi? Nē!! Vairākums, ar ko es esmu runājis, arī nav gatavi iet uz kaut kādu kaķi maisā!"
Arturs saka, ka daļu nopelnītā uzkrāj. Viņš būtu gatavs maksāt nodokļus no visiem saviem ienākumiem, ja vien nodoklis būtu mazāks.
"Es domāju, ka lielākā daļa grib maksāt, tāpat arī es gribētu maksāt, bet es saprotu, ka, pirmkārt, tam darba dēvējam tas nodoklis ir par lielu; man, ja ir jāmaksā tas pilnais nodoklis, arī ir par lielu; un tam pasūtītājam, tam arī tas nodoklis ir kā šķērslis. Mans tas risinājums ir 25 procenti, kā jau iepriekš uzsvēru."
Frizierei minimāla maksāšana iegriež bērna kopšanas atvaļinājumā
"Es strādāju skaistumkopšanas jomā, par frizieri." Ar Kristīni, kuras vārds ir mainīts, Latvijas Radio tiekas vienā no Rīgas parkiem darba dienas vidū. Viņa par frizieri sāka strādāt pēc šīs profesijas apgūšanas pirms 17 gadiem.
"Sāku strādāt tajā laikā, kas bija pirms lielās krīzes. Un tad es sāku strādāt kā darbinieks, ar līgumu. Par mani tika maksāti kaut kādi nodokļi.
Respektīvi, tas ko es zināju, ka kaut kas tiek maksāts, tanī laikā mani totāli neinteresēja, cik tas ir daudz, jo es zināju, ka es saņemu kaut kādu daļu un tā."
Jau no pašiem pirmsākumiem nodokļus pilnā apmērā par viņu nemaksāja. Algu viņa saņēma skaidrā naudā. Krīzes laikā, lai ietaupītu, frizētavas īpašniece lika frizierēm reģistrēties kā pašnodarbinātajām personām. Tām nodokļu slogs bija mazāks. Kristīne tā arī izdarīja. Tā kā ienākumi nebija lieli, sākumā viņa centās grāmatvedību kārtot pati.
" Jau tajā laikā es sapratu, ka es neko nesaprotu, ka grūti ir saprast to informatīvo daļu. Tu izlasi.. Es neesmu mācījusies par grāmatvedi, un tā kā.. Es esmu friziere.. Un man jāmēģina caur gudriem teikumiem izvilkt to, kas man jāsaprot. Un principā tas ir tas, kas nav mainījies šodien."
Vēlāk rēķinu lietas viņa uzticēja citam cilvēkam. Pirms pāris gadiem Kristīnei pieteicās bērniņš un viņa no darba uz laiku aizgāja. Līdz tam viņa pelnīja salīdzinoši labi.
"Daļa vienkārši aiziet salonam, vai tas būtu īres līgums vai kaut kādā citādākā veidā, tur visi tie komunālie un materiālu daļa, nu un man tad paliek šie 1500, par kuriem es varu maksāt nodokļus, es varu maksāt mazāk un es varu mēģināt nemaksāt vispār. Tas ko es darīju, es kaut ko maksāju."
Minimāla nodokļu maksāšana Kristīnei smagi iegrieza, kad vajadzēja doties bērna kopšanas atvaļinājumā. Grāmatvedis līdz tam īsti neizstāstīja par sekām, ja nodokļi maksāti kādā no atvieglotajiem režīmiem. Pēc pabalstu pieteikuma iesniegšanas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atsūtīja atteikumu.
"Es biju nepatīkami pārsteigta, es negaidīju, ka valsts maksās n-tos simtus, to es noteikti negaidīju, bet man atnāca atteikums un tajā mirklī es sapratu, ka man pienāksies vienkārši valsts minimums. Es biju kaut ko iekrājusi, bet tik un tā es tajā situācijā nejutos ne cik ērti un necik droši."
Valsts sociālā atbalsta trūkums ir tikai viena no nelaimēm nodokļu nemaksāšanai, ko min Kristīne. Viņa apzinās, ka ar niecīgām sociālajām iemaksām arī pensija būs minimāla. Ar zemiem uzrādītajiem ienākumiem viņa nevar dabūt ne hipotekāro kredītu mājokļa iegādei, ne aizdevumus lielākiem pirkumiem.
"Es satraucos vienmēr, es nezinu, kāds man tur ieskaitījis ekstras, 20 eiro, vai man tur tagad nenāks tas VID. Un tās ir tādas stulbas bailes, nepareizas.
Man nevajadzētu dzīvot ar tādām bailēm ikdienā un domāt, ka viņi ir kaut kādi monstri un atnāks un atņems tev pēdējo eiro."
Tagad Kristīne pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atgriežas darbā. Viņa rēķina, ka klients viņai par stundas darbu maksā ap 20 eiro. No šīs summas vēl jāsamaksā vietas īre frizētavā, materiāli un kāda daļa nodokļu. Nodokļus no visiem ienākumiem viņa nevarot samaksāt.
"Realitātē tur nekas daudz nepaliek. 1000? 1100? 1200 [eiro] varbūt. Tā priekš šodienas nav alga, par kuru tu spēj normāli izdzīvot. Ja tev ir jāīrē kaut kas kaut kur, kur dzīvot, pārtika, viss."
Lai saņemtu jēdzīgu algu, samaksātu visus nodokļus, stundas likmi vajadzētu divkāršot. Bet tad viņa paliktu bez klientiem.
"Ļoti daudzi runā, ka tur, Vācijā, nenormāli dārgi frizieri, Anglijā dārgi, visur Eiropā ir ļoti, ļoti dārgi. Kāpēc? Iespējams, tieši tamdēļ, ka viņi vairāk maksā nodokļus! Šeit ir lēti, un šeit mēs neesam spējīgi maksāt nodokļus no šīs lētās summas, kas priekš Latvijas jau nav nemaz tik lēti. Bet ir tāds bardaks, es nezinu kurā tieši no mirkļiem ir tāds lielais juceklis, kas nespēj šo ratu iegriezt pirmo reizi tādā sakarīgā gultnē."
Aplēstais ēnu ekonomikas apmērs – no 19,9% līdz 26% no IKP
Maija pēdējā dienā ēnu ekonomikas pētnieks, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētā pasākumā iepazīstināja uzņēmējus, ministrus un augstākos nodokļu jomas ierēdņus ar jaunāko ēnu ekonomikas indeksu.
Rezultāti Latvijai nav iepriecinoši. Otro gadu pēc kārtas pētījums parāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir ap 26% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pēc krietna samazinājuma 2012. gadā tas pēdējos desmit gadus ir kāpis. Lielākais posts ir no tā sauktajām aplokšņu algām.
"No 2016. gada aptuveni aplokšņu algas ir kāpušas, un pašreiz 25 procenti ir tas, ko vidēji, lielākoties gan privātā sektorā, uzņēmēji izmaksā vai cilvēki saņem aploksnēs. Tātad daudz," vērtē Sauka.
Profesora Saukas pētījums nav vienīgais, kas parāda ēnu ekonomikas apmēru. FM izmanto austriešu ekonomista Frīdriha Šneidera pētījumu, kurā rādītāji ir iepriecinošāki. Pēc šīs metodes ēnu ekonomikas daļa pērn ir bijusi 19,9%. Un pēdējos trīs gados vērojams neliels kritums. Par vienu procentu. Vēl mazliet optimistiskāks savos nodokļu plaisu pētījumos ir VID. Precīzi ēnu ekonomikas apmēru izmērīt nav iespējams.
"Mūsuprāt būtiska ir tendence," tā par indeksu atšķirībām diplomātiski saka Ārvalstu investoru padomes Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas vadītāja un uzņēmuma "Schwenk Latvija" valdes locekle Evita Goša. "Tas, ko mēs redzam gadu gaitā, ka
šī tendence diemžēl ir tāda, ka tā situācija būtiski neuzlabojas, bet tas, ko mēs gribam redzēt, patiešām ir tāds lūzuma punkts."
Ārvalstu investoru padome, kas ir viens no valdības sociālajiem partneriem, šķiet, ir visnopietnāk no visiem pieķērusies ēnu ekonomikas apkarošanas tematam. Padomē izveidotas četras darba grupas, kas aktīvi piedalās ēnu ekonomikas politikas izstrādē. Kāpēc līdz šim nav izdevies panākt lūzumu?
Goša saka: "Mūsuprāt, gadiem ilgi ir bijuši spēlētāji, kuri ir kavējuši šādu horizontālu, būtisku instrumentu ieviešanu. Es nezinu, vai tieši šeit vajadzētu minēt kādus konkrētus piemērus, es domāju, ka, pat minot nekonkrēti, tie ir gan politikā, gan uzņēmēju vidū. Acīmredzot ir bijuši pietiekami ietekmīgi, lai šādu situāciju nodrošinātu. Šādu "status quo" situāciju, kurā ir nemainīgi augsts ēnu ekonomikas īpatsvars."
Ārvalstu investoru padome: Sabiedrība neapzinās ēnu ekonomikas kaitīgumu
Goša uzskata, ka sabiedrība neapzinās patieso ēnu ekonomikas kaitīgumu:
"Es gribētu pat salīdzināt ēnu ekonomiku ar vēzi, kur tiešām tā ietekme ir ārkārtīgi daudzšķautņaina. Ēnu ekonomikas kaitīgums skar ļoti daudzas jomas, par kurām sabiedrībā ļoti maz runā. Mēs parasti aprobežojamies ar tādu pavisam primitīvu līmeni, ka, lūk, – nav nodokļu ieņēmumu no šīs jomas."
Negodīga konkurence, sociāli neaizsargāti aplokšņu algu saņēmēji, patērētāju tiesību neesamība, maksājot bez čekiem, garantiju neesamība pelēkajā būvniecībā, paaugstināts korupcijas risks, naudas "atmazgāšana" – šādus ēnu ekonomikas blakusefektus uzskaita Evita Goša.
Milzīgais ēnu ekonomikas īpatsvars izslēdz iespēju taisnīgi pabalstīt trūcīgos. Nevar ticēt valsts datu bāzēm, kurš patiesi ir trūcīgs, bet kurš slēpj ienākumus.
"Dažādos līmeņos rodas nepareizs priekšstats makroekonomiskā kontekstā, un tas skar katru sabiedrības locekli," norāda Ārvalstu investoru padomes Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas vadītāja.
Centieni kampaņveidīgi vērsties pret ēdinātājiem, autoservisiem vai būvniekiem nav nesuši paliekošu rezultātu, uzskata Goša. Jāizmanto instrumenti, kas attiektos uz visiem "ēnās" strādājošajiem. Simbolisks piemērs bezzobainajai cīņai ar ēnu ekonomiku ir tas, ka joprojām nav izdevies mainīt Darba likuma normu, ka darba alga ir izmaksājama skaidrā naudā.
"Neskatoties uz to, ka ievērojami vairāk nekā 90% Latvijas iedzīvotāju ir bankas konts, neraugoties uz to, ka arī bankomātu pieejamība tiek nodrošināta... Tas tiek izmantots kā tāds bubulis, ka mums tagad aizliegs skaidru naudu un mēs tagad nevarēsim iepirkties tirgū," vērtēja Goša.
Ārvalstu investori rosina paredzēt, ka alga jāizmaksā uz bankas kontu
Gošas kolēģe investoru padomē, auditorfirmas KPMG nodokļu eksperte Ilze Berga uzskaita darāmos darbus, kas ļautu būtiski samazināt ēnu ekonomiku:
"Darba likumā paredzēt, ka primāri alga ir jāizmaksā uz bankas kontu. Par to, ka ir kaut kādas situācijas, ka bankomātos tiek iemaksātas lielas naudas summas vai tiek izņemtas skaidrās naudas summas, mazināt šo neredzamības sajūtu un, protams, arī vispārējā deklarēšanās."
Berga ir pārliecināta, ka obligāta ienākumu deklarācijas iesniegšana liks daudziem aizdomāties, vai viņi ir gatavi melot par saviem ienākumiem. Nevis vienkārši noklusēt, kā tas ir līdz šim. "Kādam tā būs robeža, vai es varu naktī gulēt vai nevaru."
Ekspertes ir pārliecinātas, ka aktualitāti ir zaudējušas līdz šim izmantotās atrunas, ka deklarācijas var būt par sarežģītu, ka tas būs pārāk liels slogs. Arguments – šogad ienākumu deklarācijas VID ir iesnieguši vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Nodokļu eksperte Berga cer, ka skarbos ēnu ekonomikas instrumentus izdosies ieviest. Taču viņa nelolo ilūzijas, ka tas būs viegli.
"Protams, tās zāles pret slimību, kas ir ieilgusi, viņas ir rūgtas. Un būs kāds, kuram tas būs neērti. Un tā tam vajadzētu būt. Jo šie risinājumi un instrumenti nav vērsti, lai padarītu kādam dzīvi ērtāku."
LTRK: Līdz šim progress cīņā pret ēnām – nepietiekams
Par ēnu ekonomikas mazināšanu, aplokšņu algu izskaušanu un pret nedeklarētiem ienākumiem vismaz vārdos jau gadiem iestājas arī citi valdības sociālie partneri – arodbiedrību savienība, Darba devēju konfederācija, faktiski jebkura nozares asociācija.
"Mēs kā Tirdzniecības un rūpniecības kamera savulaik bijām tie, kuri rosināja izveidot plānu ēnu ekonomikas mazināšanai. Mēs kopā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu nu jau vairāk nekā 10 gadus rīkojam ēnu ekonomikai veltīto konferenci, kurā parādās šis indekss," tā savas organizācijas ieguldījumu ieskicē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Kamera ar 6000 biedriem ir lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā.
Arī Endziņš piekrīt, ka līdz šim cīņā pret ēnām progress nav bijis pietiekams un lietas jādara citādāk.
"Mēs faktiski visi varam nonākt pie viena secinājuma – tā kā to rezultātu īstenībā nav, tad ir jādara kaut kā galīgi citādāk.
Man patīk tāds domātājs Edvards de Bono, viņš vienā no savam grāmatām rakstīja: ja tā bedre ir izrakta nepareizā vietā, nu tad pareizāk ir mēģināt rakt viņu kaut kur citur. Nav jēgas viņu padziļināt vai paplašināt. Ar ēnu ekonomikas plāniem ir līdzīgi. Mums ir jādara pilnīgi savādāk. Ja mēs šo pieeju nemainīsim, rezultāti būs tādi paši."
Tomēr atšķirībā no ārvalstu investoriem Endziņš izeju redz tikai vispārējā labklājības līmeņa celšanā, kam dzinējs būtu eksports un ražīgāks darbs. Ārvalstu investoru padomes atbalstītajiem risinājumiem par skaidras naudas ierobežošanu un vispārēju ienākumu deklarēšanu viņš netic.
"Man, godīgi sakot, nav viedokļa, vai vispārējā deklarēšanās būs, cik tā būs efektīvs instruments. Bet es tādām "sudraba lodēm", kā jau es teicu, īsti neticu," atzīst Endziņš.
LTRK nereti ir bijusi skeptiska pret ierēdņu rosinātām likumu izmaiņām ēnu ekonomikas apkarošanai. Lieka birokrātija, nesaprātīga likuma varas izmantošana un godīgo uzņēmēju nevajadzīga apgrūtināšana, lai izķertu negodīgos – tādi argumenti savulaik ir izskanējuši no LTRK amatpersonām gan, piemēram, par aplokšņu algu kriminalizēšanu, gan nodokļa rēķinu pārāk mazus nodokļus maksājošiem uzņēmumiem.
"Mēs pārāk daudz domājam par pasākumiem, ko mēs darīsim, fokusējamies tieši uz apkarošanu, un mazāk mēģinām saprast, kādi ir cēloņi tām darbībām, kuras dabā notiek, un līdz ar to tā apkarošana jau ir tāda cīņa ar sekām," norāda Endziņš.
Gan Ārvalstu investoru padome, gan LTRK pārstāvji piedalās valdības ēnu ekonomikas apkarošanas plāna izstrādē nākamajiem trīs gadiem. Plānam vajadzēja būt uz valdības galda jau jūlijā, taču diskusijas ir ievilkušās.
VID vadītāja: Liela daļa ēnu apkarošanas pasākumu – izlikšanās
VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei ir, ar ko lepoties. Valsts kase pildās labāk kā jebkad agrāk. "Atbilstoši mūsu šī brīža aplēsēm uzlabojums ir. Mēs, protams, gribētu, lai viņš ir lielāks, bet, ja mēs skatāmies uz to kopējo masu, tad tas pusprocents tomēr ir gana daudz."
Tā nav tikai inflācijas ietekme. Uzņēmēji uzrāda lielākus ienākumus, palielinās darbaspēka nodokļu ieņēmumi, stāsta Jaunzeme.
"Mēs redzam, ka situācija uzlabojas, īpaši sliktajās, tā saucamajās problemātiskajās nozarēs. Ne velti 2022. gadā ir pieauguši par miljardu ieņēmumi tieši no darbaspēka nodokļiem, kas ir milzīga summa, tā nav bijis līdz šim. Un tas nozīmē, ka uzņēmēji nāk ārā no ēnām," spriež Jaunzeme.
VID lepojas, ka izdevies gandrīz izskaust PVN karuseļu shēmas. Arī aizdomīgi mazus nodokļus maksājošu uzņēmumu brīdināšana nes augļus.
"Tas, ko mēs redzam, ka deklarētās summas palielinās. Katru mēnesi viņas palielinās. Cik daudz ir mūsu nopelns? Jā, tajā skaitā arī tā visa uzrunāšana. Jā, ir neapmierinātie, arī vēstules raksta, kāpēc jūs domājiet, ka man ir par mazu algas? Bet ir viena daļa, kas vienkārši klusējot palielina tās algas."
Tomēr būtiskai aplokšņu algu samazināšanai VID pietrūkst resursu un instrumentu.
Jaunzeme atklāti saka – liela daļa no līdzšinējiem ēnu apkarošanas pasākumiem faktiski ir bijusi izlikšanās.
"Katrs var izlasīt, kas iepriekšējās valdībās ir bijis. Nav nekāds noslēpums, tie ēnu plāni, cik sen jau. Es atceros, kad es stājos amatā, es tieši pirms nākšanas amatā izlasīju. (..) Krikumi, detaļas, kas nedod nekādu rezultātu. Es toreiz lasīju un domāju – nopietni?"
Viņa uzskata, ja uzņēmēji un politiķi būtu patiesi gribējuši, tad ēnu ekonomika būtu daudz mazāka problēma.
"Es domāju, ka tas ir pēc noklusējuma tāds konsensuss starp visām pusēm, ka parunāsim. Katru gadu 31. maijā atnāksim uz Saukas konferenci, parunāsim un draudzīgi šķirsimies.
No VID puses mēs katru gadu, katru ēnu plānu esam centušies, lai būtu zobaināki pasākumi. Nu jā, kaut kādu kompromisu cīņas rezultātā arvien izplēn, izplēn un paliek tikai...
Paši uzņēmēji pēc tam apsmej soctīklos – kas tas tāds..."
Finanšu ministrijā top jauns ēnu ekonomikas apkarošanas plāns
Šobrīd FM topošo ēnu apkarošanas plānu Jaunzeme slavē. Arī VID tajā ielicis lielu darbu. Ikgadēja ienākumu deklarēšana, skaidras naudas aprites ierobežošana, prasība uzrādīt būvniecības izdevumus katrai jaunbūvei varētu radīt lūzumu ēnu ekonomikas līknēs.
"Neslēpsim, ka ir diezgan liela pretestība. Es parasti vērtēju pasākumu kvalitāti, cik liela ir pretestība.
Šobrīd ir sasparojušies visi, kurus tas varētu skart, jo beigās ir salikti pasākumi, kas tiešām var iegriezt. Nevis par ogām un sēnēm..."
Viņa slavē arī finanšu ministra Arvila Ašeradena ("Jaunā Vienotība") apņēmību.
"Zinu, ka viņš ir cilvēks, kuram patīk sasniegt rezultātus, es esmu cerību pilna, ka viņam izdosies šoreiz to atšķaidīšanu nepieļaut, uztaisīt to dokumentu koncentrētu, tādu, kas ir tiešām zobains," saka Jaunzeme.
Pagājušajā gadā darbību izbeidza premjera Ēnu ekonomikas apkarošanas padome, un tagad politiskā atbildība par šo jomu gulstas uz finanšu ministru. Ašeradens par sāpīgāko nozari nosauc būvniecību.
"Būvniecībā ir trīs segmenti, ir lielā būvniecība, tad ir privātmāju būvniecība, un tad ir dzīvokļu remonts. Nu tur ir pavisam traki, tur būs pavisam traki kaut ko jēdzīgu atrast. Savukārt māju būvniecībā ir ļoti atšķirīgi," teic finanšu ministrs.
Smagas nozares vēl ir privātie medicīnas pakalpojumi, transports, mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. Arī Ašeradens pamanījis, ka nodokļu nemaksāšanu apkarot izdodas tikai vārdos.
"Sociāla dialoga ietvaros ir tā problēma, ģenerāli visi saka – apkarojiet ēnu ekonomiku! Mēs nonākam konkrētā punktā, tad šito ne un to ne. Es minēšu vienu piemēru – automašīnu tirgošana. Nu nav nekādu iemeslu, kāpēc nevar par automašīnu pārskaitīt elektroniski naudu," vērtē Ašeradens.
Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumi jāiestrādā likumos, par katru no tiem vēl jālemj valdībai un Saeimai.
Viens no pirmajiem pārbaudījumiem, vai ēnu ekonomikas apkarošanai ir pietiekams atbalsts, būs vispārējā ienākumu deklarēšana.
Ašeradens iezīmē, kā tā iecerēta: "VID sagatavos jūsu ienākumu deklarāciju, un jūs paskatāties un saprotat, jā, šie ir mani vienīgie ienākumi, un es parakstos – jā, tie ir mani vienīgie ienākumi. Noteiktā veidā tas tiks auditēts, un, ja izrādīsies, ka ir savādāk, diemžēl iestāsies atbildība. Tas līdz šim nav."
Par šī instrumenta ieviešanu politiķiem būs jālemj tuvāko mēnešu laikā.
"Ja valdība atbalstīs, tad iesim caur budžeta paketi, nākamais gads jau būs taksācijas gads, par kuru būs jāatskaitās. 2025. gadā varētu būt pārejas gads, kad cilvēki sagatavojas, iepazīstas, kas viņiem jādara. 2026. gadā par 2025. gadu jau būs atbildība par šādu deklarāciju."
Šobrīd nav skaidrs, vai nozīmīgajām izmaiņām būs politiskais atbalsts. Finanšu ministrs saka – par to uzzināsim tikai tad, kad likums būs Saeimā. "Mēs virzīsimies uz Saeimu. Nu, šī jau nav baznīca, tāds ticības jautājums. Iesim uz priekšu, ja nebūs šogad, būs nākamgad. Tā ir normāla darbība lielā daļā Eiropas valstu," saka ministrs.
Finanšu ministra atbilde celtniekam par zemākiem nodokļiem
Sižeta sākumā ēnstrādnieks no būvniecības Arturs sprieda, kāpēc nodokļi nevarētu būt tikai ceturtā daļa no nopelnītā, nevis gandrīz puse? Lai gan atbilde šķiet pašsaprotama, Latvijas Radio jautājumu pāradresēju finanšu ministram.
"Mums bija mikrouzņēmuma ienākumu nodoklis, un tad nāca kovida krīze, un tad pēkšņi izrādījās, ka visiem šiem cilvēkiem vajadzīga palīdzība. Tad mēs pēkšņi ieraudzījām to atbildi, kāpēc nodokļi ir tik lieli. Tie cilvēki saslima, un izrādījās – slimības lapā bija daži desmiti eiro. Jā, bet es maksāju nodokļus. Jā, bet jūs maksājāt tieši tik daudz un tāpat jums arī maksā."
Frizierei Kristīnei sapnis ir pašai savs salons. Tomēr viņa apzinās, ka pie pašreizējās ēnu ekonomikas sistēmas tas nav piepildāms.
"Ja es būtu zinājusi, mācoties par frizieri, ka tik nesakārtota šī sfēra ir, tad es varbūt nebūtu to izvēlējusies. Lai gan tas ir mans aicinājums, man tik ļoti riebjas tāda nesakārtota vide, kurai tu neredzi tādu loģisku risinājumu, kā viņu arī sakārtot," teic friziere.
Jautāta, vai viņa tic, ka valsts vadītāji reiz izpildīs daudzkārt solīto, tiešām pieķersies ēnu ekonomikas apkarošanai un izskaudīs aplokšņu algas, Kristīne saka: "Es neticu, ka tā varētu notikt. Bet droši vien, ka tas būtu risinājums, jo tad valstij ienāktu nauda vairāk droši vien, un tad viņi saprastu, ka nav jāpārspīlē ar lieliem nodokļiem un varbūt viņus pat varētu samazināt."
