Covid-19 pandēmija un Krievijas pilna apmēra karš Ukrainā apliecināja ES milzīgo atkarību no kritiski svarīgu preču un izejvielu importa no trešajām valstīm. Piemēram, Ķīna piegādā aptuveni 98% ES izmantotos retzemju elementus.
Lai mazinātu atkarību no citu valstu piegādātajām izejvielām, Eiropas Komisija (EK) 2020. gadā publicēja ES Industriālo stratēģiju, kas paredz gan palielināt kritiski svarīgo izejmateriālu, tostarp retzemju metālu, ieguvi Eiropā, gan uzlabot nolietotas elektrotehnikas pārstrādi.
Taču arī turpmāk ES nevarēs pilnībā iztikt bez kritisko izejmateriālu importa, lai varētu apgādāt sevi ar augstajām tehnoloģijām.
Vēlāk EK, ES Padome un EP kopīgi izstrādāja Kritiski svarīgo izejvielu aktu, par kuru šodien balsos eiroparlamentārieši. ES Padome un EP par likumprojekta galīgo variantu vienojās novembrī.
Tas paredz, ka ES līdz 2030. gadam būtu jāspēj iegūt 10%, apstrādāt 40% un pārstrādāt 25% no ik gadu blokā patērētajiem stratēģiskajiem izejmateriāliem. Likumprojekts ietver arī mērķi ar resursu efektīvu izmantošanu un tehnoloģisko progresu mazināt pieprasījumu pēc kritiskajiem materiāliem. ES būtu arī jādažādo stratēģisko izejvielu imports, lai nodrošinātu, ka no viena un tā paša piegādes avota nāk ne vairāk kā 65% patērēto izejvielu.
EK pārstāve Johanna Bernsela uzsvēra, ka pieeja kritiskajiem izejmateriāliem ir viens no stūrakmeņiem ES pārejai uz zaļu un digitālu ekonomiku, kā arī Eiropas aizsardzības un aviācijas un kosmosa nozares konkurētspējas veicināšanai.
"Jaunais akts nodrošinās, ka kritiski svarīgo izejvielu piegāde ES būs droša, daudzveidīga, pieejama un ilgtspējīga.
Jaunie noteikumi palīdzēs Eiropa palielināt iekšzemes jaudas svarīgāko izejvielu piegādes ķēdē, mazināt pieprasījumu un dažādot importu," sacīja Bernsela.
Aktā ir iekļauts arī saraksts ar 34 kritiski svarīgām izejvielām, kuru piegādē ir paredzams straujš pieaugums, kuru ražošanas prasības ir sarežģītas un kuras tādējādi ir pakļautas lielākam piegādes problēmu riskam. Šo izejvielu vidū ir alumīnijs, niķelis, titāns, kobalts, varš un litijs. Šie materiāli ir nepieciešami, lai ražotu, piemēram, saules paneļus, vēja turbīnas, elektroautomobiļu baterijas un viedtālruņus.
Lai samazinātu Eiropas atkarību no Ķīnas retzemju elementu importa, EK vēlas padziļināt sadarbību ar stratēģisko partneri Kanādu, kuras rīcībā ir vienas no lielākajām zināmajām retzemju elementu rezervēm. Savukārt ES dalībvalsts Francija šogad parakstīja vienošanos ar Austrāliju par kritiski svarīgo izejvielu piegādi.
