Daļa Eiropas banku jau tagad piedāvā iespēju veikt zibmaksājumu jeb tūlītējo maksājumu, kas nozīmē, ka pārskaitītā nauda pie saņēmēja nonāk acumirklī. Taču vairums banku tūlītējos maksājumus piedāvā kā papildu produktu, kas maksā dārgāk nekā parastie naudas pārvedumi.
Tas lielā mērā ir izskaidrojams ar to, ka īsais darījumu veikšanas laiks apgrūtina banku iespējas veikt pārbaudes, kuru mērķis ir novērst krāpšanu vai naudas atmazgāšanu.
Eiropas Komisija (EK) 2022. gadā ierosināja jaunus tiesību aktus, lai šo pakalpojumu padarītu obligātu. EK apgalvoja, ka tas ļautu nonākt apgrozībā miljardiem eiro, kurus privātpersonas vai uzņēmumi nevar tērēt, jo tie atrodas tranzītā caur maksājumu sistēmām. Toreiz EK lēsa, ka šādi ik dienu finanšu sistēmā iestrēgst aptuveni 200 miljardi eiro.
Pēc aptuveni gadu ilga darba pērn novembrī EP, EK un ES Padome vienojās par tūlītējo maksājumu regulas gala uzmetumu, bet pirms nedēļas to ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja Eiroparlamenta deputāti.
Regula paredz, ka turpmāk visi bezskaidras naudas maksājumi eiro notiks ne ilgāk kā 10 sekundes, un tūlītējos maksājumus varēs veikt jebkurā diennakts laikā un jebkurā dienā.
Turklāt šos maksājumus varēs veikt no vienas ES vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts uz citu.
EP deputāts Mihils Hohevēns, kurš bija iesaistīts likumprojekta tapšanā, uzsvēra – jaunie noteikumi atvieglos ES iedzīvotāju ikdienu.
"Tas ir kaut kas ļoti konkrēts, kas eiropiešiem patiesi rūp viņu ikdienas dzīvē. Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc sūtījums no tiešsaistes mazumtirgotāja jūs sasniedz ātrāk nekā maksājums no drauga citā Eiropas Savienības dalībvalstī? Kāpēc e-pastus visā pasaulē mēs varam nosūtīt sekundes laikā, bet maksājumam no Beļģijas uz Latviju joprojām nepieciešamas divas līdz trīs darba dienas?" vaicāja Hohevēns.
"Mūsu maksājumu sistēma ir balstīta uz pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados radītu sistēmu. Ar regulu par tūlītējiem maksājumiem mēs beidzot ieejam 21. gadsimtā. Ir pēdējais laiks, lai tūlītējie maksājumi kļūtu par realitāti: Eiropas iedzīvotājiem, jo viņi varēs izmantot vienkāršākas maksājumu iespējas; Eiropas uzņēmumiem, jo tiem samazināsies izmaksas; un Eiropas maksājumu pakalpojumiem, jo tie kļūs arvien konkurētspējīgāki," skaidroja amatpersona.
Arī ES komisāre finanšu tirgu jautājumos Mareida Makginesa uzsvēra, ka tūlītējie maksājumi ir svarīgi visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
"Tūlītējiem maksājumiem ir patiešām spēcīga ietekme. Patērētāji var viegli izvairīties no soda naudām par kavētiem maksājumiem un efektīvāk pārvaldīt savas mājsaimniecības budžetu. Uzņēmumi iegūst labāku naudas plūsmu, kas ir ļoti svarīgi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mazumtirgotājiem ir plašākas iespējas veikt maksājumus, kas ļauj piedāvāt klientiem labākus pakalpojumus, tostarp tūlītēju naudas atmaksu. Nevalstiskās organizācijas un labdarības organizācijas var ātrāk saņemt iemaksas, jo īpaši, ja līdzekļi ir steidzami nepieciešami krīzes situācijās. Arī valsts sektorā ir priekšrocības naudas plūsmas un nodokļu ieņēmumu iekasēšanas ziņā. Mēs neesam celmlauži šajā jomā. Šis regulējums ļaus Eiropas Savienībai panākt Brazīliju, Indiju, Austrāliju un Apvienoto Karalisti, kur tūlītējie maksājumi strauji attīstās," norādīja Makginesa.
Regula arī nosaka, ka maksājumu pārskaitījumu sniedzējiem būs jāievieš stingri un mūsdienīgi krāpšanas atklāšanas un novēršanas pasākumi, lai izvairītos no tā, ka naudas pārskaitījumi kļūdas vai ļaunprātības dēļ nonāk nepareizā kontā.
Eiropas Patērētāju organizācija jaunās regulas pieņemšanu uzskata par labu ziņu eiropiešiem. Organizācija uzsver, ka turpmāk patērētāji varēs nosūtīt un saņemt tūlītējus naudas pārvedumus par tādu pašu cenu kā parastus naudas pārvedumus, turklāt vairumā gadījumu tas būs bez maksas.
Savukārt bankas nav tik priecīgas par jauno ES regulu. Eiropas Banku federācija pērn paziņoja, ka lēmums par to, vai piedāvāt tūlītējos pārskaitījumus un cik augstu maksu par tiem iekasēt, būtu jāatstāj tirgus ziņā.
