Par domes atbrīvošanu varēs sākt domāt, ja valstspilsētas pašvaldība nevarēs pildīt pamata funkcijas, piemēram, uzturēt skolas, tīrīt ielas, izmaksāt algas, norādīja vides aizsardzības un pašvaldību lietu ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").
"Esam devuši iespēju Rēzeknes valstspilsētai stabilizēt finanšu situāciju, bet sagaidām skaidru rīcību no Rēzeknes valstspilsētas, lai retorika, ka valdība nedod un nepalīdz, vairs neizskanētu. Bet Rēzeknei pašai jārisina savas problēmas," akcentēja premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Savukārt Ašeradens papildināja: "Ja pašvaldība sekos stabilizācijas mehānismiem, mēs būsim gatavi nākt palīgā. Aizdevums Rēzeknes pilsētai nepieciešams, lai no domes pārstāvju rīcības neciestu iedzīvotāji. Tai joprojām ir jānodrošina pastāvīgo funkciju izpilde, atjaunojot finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Tomēr pirms aizdevuma piešķiršanas ir ļoti būtiski izpildīt mājasdarbu, kas sniegs pārliecību, ka līdzšinējās problēmas neatkārtosies, turpmākā finanšu pārvaldība notiks atbildīgi un tā atbildīs pašvaldības ilgtermiņa attīstībai."
Valdība otrdien pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai", kurā teikts, ka Finanšu ministrijas ieskatā Rēzeknes dome, neparedzot 2023. gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai – pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi.
Saskaņā ar 19. janvārī iesniegto 2024. gada budžeta projektu, kas tika sagatavots pēc finanšu ministra īpaši izveidotas komisijas lūguma, Rēzeknes pašvaldībai nepieciešams aizņēmums 5,35 miljonu apmērā, tajā skaitā 4,2 miljoni eiro kavēto maksājumu segšanai bez soda naudām. Savukārt naudas līdzekļu atlikums, kas nav paredzēts iezīmētu mērķu finansēšanai, Rēzeknei līdz gada beigām ir 1,3 miljoni eiro.
Tāpēc, lai no pašvaldības rīcības neciestu iedzīvotāji un tā spētu nodrošināt likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi, atjaunojot finanšu stabilitāti ilgtermiņā, valsts piešķīrusi aizdevumu ar stingriem nosacījumiem.
Aizdevuma atmaksas termiņš ir līdz 15 gadiem.
Rēzeknes pašvaldība aizdevumu varēs saņemt tikai tad, kad tā būs iesniegusi Finanšu ministrijā apstiprinātu 2024. gada budžetu bez deficīta.
Tomēr patlaban Rēzeknes plānotā budžeta projekts ir ar pamatbudžeta deficītu 1,3 miljonu eiro apmērā. Taču, atbilstoši likumam, Rēzeknei vēl ir laiks, jo budžetam jābūt apstiprinātam domē ne vēlāk kā līdz 21. februārim.
Finanšu ministrija un ar finanšu ministra rīkojumu īpaši izveidotā komisija Rēzeknes pašvaldībai pieprasīs reizi ceturksnī iesniegt atskaites par finanšu situāciju un progresu budžeta pilnveidošanā, katru mēnesi atskaitīties par kavētajiem maksājumiem un naudas līdzekļu atlikumiem.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai būs jānodrošina regulāra un pastiprināta Rēzeknes pašvaldības darbības likumības uzraudzība, paredz zināšanai pieņemtais informatīvais ziņojums.
KONTEKSTS:
Valsts jau iepriekš pauda gatavību palīdzēt uz bankrota sliekšņa nonākušajai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai ar 5 miljonu eiro aizdevumu tikai tad, ja pašvaldība būs spējīga sagatavot budžetu šim gadam bez deficīta. Tomēr tas līdz šim nav izdevies, vietvara arvien meklē veidus, kā jostas savilkt vēl ciešāk.
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – 2023. gada izdevumu segšanai tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Tā sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb spa centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu no amata atstādinātā pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre neizslēdz arī domes atlaišanu.
