Dubultot ekonomiku līdz 2035. gadam – tāds ir Ekonomikas ministrijas ambiciozi noteiktais mērķis Latvijas attīstībai tuvāko desmit gadu laikā. Neskatoties uz digitālo laikmetu un mākslīgā intelekta potenciālajiem jaunieviesumiem, tuvāko gadu laikā pieprasījums pēc darbiniekiem Latvijas tirgū paliks nemainīgs. Taču svarīgi ir arī tas, kā šie darbinieki strādā – lai veiktu ekonomisko izrāvienu, pamatīgi jākāpina darba produktivitāte.
"Produktivitāte nav strādāt vairāk, ātrāk, bet darīt savādāk. Digitalizācija ir viens no veidiem. Mākslīgais intelekts," sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Salmiņš.
"Tas ir viss potenciāls, kur tehnika var aizstāt cilvēku. Tad, protams, attiecīgi tāda vienkāršāka darba darītāja vietā vajag jau kvalificētu cilvēku, kas šo procesu vada, uzrauga un kontrolē," viņš turpināja.
Taču kur ar tik bēdīgām demogrāfijas tendencēm, kādas nākotnē sola Latvijai, darbiniekus ņemt? Viens variants – iemācīt jaunas prasmes tiem, kas šobrīd dara ar tehnoloģijām aizstājamus darbus. Viens no šķēršļiem tam konkrēti Latvijā līdz šim bija vecuma diskriminācija. Proti, starp darba devējiem pastāv stereotips, ka gados vecāki cilvēki nespēs iemācīties jaunas lietas un tādējādi būs slikti darbinieki.
"Mana pieredze gan parāda, ka tā nav. Vecāki darbinieki bieži vien ļoti labi mācās. Reizēm ir stabilāki savā darba vietā, reizēm ir vieglāk adaptējami. Bet kopumā – ne jau vecums nosaka to, cik veiksmīgs būs darbinieks, bet vairāk pati personība. Es teiktu, ka ir individuāli jāizvērtē, vai darbinieks ir vai nav atbilstošs, neskatoties uz vecuma grupu," pauda darba tirgus pētījumu firmas "Figure Baltic Advisory" valdes locekle Anta Praņēviča.
Sarunās par darbaspēku daudziem kā liels bubulis iezogas arī temats par iespējamu ārvalstu darbaspēka piesaisti. Ekonomikas ministrijas rīkotajā diskusijā par darba tirgu nepieciešamība pēc kvalificētiem ārvalstniekiem izskanēja vairākkārt.
"Ja uzņēmumā nākammēnes vai rudenī [vajadzīgs darbinieks], tik ātri, protams, tādu speciālistu sagatavot nevar. Un tādā situācijā mēs no ārzemēm piesaistām to, kas to var izdarīt. Bet katrā ziņā primāri tas noteikti ir Latvijas iedzīvotājs, ko mēs saredzam par šo talantu," teica Salmiņš.
Ministrijas prognozēs ietvertas arī dažādas profesijas, kas tuvāko sešu gadu laikā solās būt pašas pieprasītākās. Starp nepieciešamākajām nākotnes vakancēm dominē tehniskās jomas – vajadzēs daudz inženieru, būvnieku, IT speciālistu un komercdarbības ekspertu.
