Un kaut gan Latvijas publiskais sektors ir monopols savā valstī, tas tomēr atrodas konkurencē ar citu valstu valdībām par investīciju un darba spēka piesaisti un Latvijas gadījumā jo īpaši par iedzīvotāju noturēšanu Latvijā, nevis viņu emigrāciju labāku dzīves apstākļu un darba iespēju meklējumos citās valstīs.
Vēsturiski jau ir diskutēts par maza un efektīva publiskā sektora izveidi, kas varētu optimāli nodrošināt valsts pārvaldību un sabiedrības labklājības veicināšanu.
Publiskais sektors konkurē ar privāto sektoru par resursiem un darba spēku, kas vēl vairāk aktualizē jautājumu par efektīvu valsts pārvaldi, lai tas nepatērētu vairāk resursu, nekā optimāli tas būtu nepieciešams.
Dati rāda, ka Latvijas publiskajam sektoram būtu vairāk jādomā par savu darba produktivitāti un digitālo transformāciju, ko it īpaši redz salīdzinājumā ar citām valstīm.
Tāpat joprojām aktuāls ir jautājums par zemo uzticību Latvijas publiskajam sektoram.
Vai maza un efektīva valsts pārvalde?
Pēc "Eurostat" datu analīzes 2023. gada beigās 6,9% no visiem nodarbinātajiem Latvijā strādāja valsts pārvaldē. Lietuvā šis rādītājs bija 6,6%, Igaunijā – 5,5 procenti.
Jau iepriekš no OECD ir izskanējis, ka Latvijas valsts pārvalde joprojām ir diezgan liela un tai būtu nepieciešama iespējama turpmāka samazināšana un efektivizācija.
Pēc Pasaules Bankas 2022. gada novērtējuma par valdības efektivitāti Latvija ir sasniegusi 75% (mērījums tiek veikts relatīvā skalā no 0% (visneefektīvākā valdība) līdz 100% (visefektīvākā valdība)), tikmēr Lietuva ir nedaudz priekšā, sasniedzot 79%, bet Igaunija ar atrāvienu ir priekšā abām pārējām Baltijas valstīm ar šo rādītāju 89% līmenī.
Salīdzinājumam, Dānija (98,58% novērtējums), kurai pēc Pasaules Bankas novērtējuma ir visefektīvākā valdība Eiropas Savienībā, savā publiskajā sektorā nodarbināja 5,2% no visiem nodarbinātajiem. Arī Somijas publiskais sektors ar augstu valdības efektivitātes novērtējumu 96,7% nodarbina 5% no visiem strādājošiem.
Jāatzīmē, ka Latvijas valdības efektivitāte ir būtiski zem Eiropas Savienības vidējā rādītāja.
Šī atšķirība rādītājos starp minētajām valstīm ir saistīta ar to, ka tās ar zemāku publiskā sektora nodarbinātību un augstāku valdības efektivitātes novērtējumu ir vairāk strādājušas pie sava publiskā sektora efektivitātes un veikušas labākas reformas.
Arī Latvijas valdībai viena no nesenākajām lielajām reformām bija pašvaldību skaita samazināšana 2021. gadā no 119 uz 43. Šobrīd tiek runāts par iespējamām izmaiņām pašvaldību skaitā, ņemot vērā iepriekšējās reformas rezultātus.
Taču publiskā sektora efektivizācija var notikt dažādos veidos, tā var būt birokrātijas samazināšana, dublējošo funkciju novēršana, efektīvāka veicamo funkciju pārdale starp dažādām valsts iestādēm, pakalpojumu vienkāršošana un digitalizācija, darbinieku apmācība ar mērķi celt produktivitāti, analītikas un izpētes veikšana ilgtspējīgas politikas veidošanai un daudzi citi veidi.
Digitālā valdības indeksā Latvija atpaliek no kaimiņiem
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vispārējā valdības vidējā darba alga ierasti ir zemāka par privātā sektora atalgojumu.
2023. gadā vispārējā valdības sektora vidējā bruto alga sasniedza 1502 eiro, bet privātajā sektorā tikmēr vidējais bruto atalgojums bija 1533 eiro, veidojot 2% starpību ar publisko sektoru.
Publiskais un privātais sektors konkurē savā starpā par darbinieku piesaisti, tādēļ, no vienas puses, publiskajam sektoram ir jātur atalgojuma līmenis tuvu privātajam sektoram, taču ir būtiski arī tas, ka publiskais sektors pārāk sīvi nekonkurē ar privāto sektoru, kas ir galvenais un svarīgākais ienākumu avots valstij.
Vēsturiski privātais sektors vienmēr ir bijis ar augstāku atalgojumu, un valsts sektors centies tikt līdzi šim atalgojumu līmenim, lai varētu piesaistīt kvalificētu un prasmīgu darbaspēku.
Vidējā alga sektorā savā ziņā ir kā vidējā temperatūra slimnīcā – tā ne vienmēr parāda problēmas ar atalgojumu noteiktos apakšsektoros vai darbības novirzienos.
Vēsturiski arī publiskajā telpā ir izskanējis viedoklis par publiskā sektora efektivizēšanu un darbinieku skaita samazināšanu, tādējādi sniedzot iespējas palielināt algas tiem darbiniekiem, kas turpinātu strādāt vispārējā valdības sektorā.
Arī publiskajā sektorā ir jādomā par darbinieku produktivitāti, lai spētu kvalitatīvi paveikt vairāk un sniegt efektīvus publiskos pakalpojumus sabiedrībai.
Kaut gan Covid-19 globālā pandēmija un sekojošie ierobežojumi ir devuši grūdienu arvien lielākai digitālo pakalpojumu un procesu izstrādei, tomēr pēc OECD 2023. gada digitālā valdības indeksa Latvijas publiskais sektors bija novērtēts nedaudz zemāk par vidējo OECD valstu rādītāju, ierindojot Latviju 16. vietā OECD valstu starpā. Tikmēr Lietuva ierindojas 14. vietā un Igaunija atrodas augstajā sestajā vietā.
Šajā novērtējumā Latvijas publiskais sektors visaugstāk tiek novērtēts tādos aspektos kā digitālais dizains, platformu veidošana, datu apstrāde un datu publiskošana, bet tomēr saņem diezgan zemu vērtējumu par lietotājiem draudzīgu dizainu un proaktivitāti paredzēt lietotāju vajadzības digitālo pakalpojumu attīstībā.
Pēc Eiropas Komisijas ikgadējā novērtējuma par publiskā sektora informācijas un datu pieejamību un atkārtotu izmantošanu sabiedrībā Latvija sasniedza 80%, kas ir zem vidējā Eiropas Savienībā un būtiski atpaliek no Lietuvas (94%) un Igaunijas (96%) rezultātiem.
Jāuzlabo regulējumu izstrāde
Viena no svarīgākajām funkcijām valsts sektoram ir regulējuma izstrāde un pilnveidošana, lai veicinātu labvēlīgu vidi valsts labklājības veicināšanai.
Pēc Pasaules Bankas 2022. gada novērtējuma par regulatorisko kvalitāti Latvija saņem 84,91% novērtējumu (mērījums tiek veikts relatīvā skalā no 0% (viszemākā kvalitāte) līdz 100% (visaugstākā kvalitāte)), kamēr Lietuvas rādītājs ir 87,74%, bet Igaunija arī šajā ziņā ir ar augstāko rādītāju starp Baltijas valstīm, sasniedzot 92,92 procentus.
OECD veiktais pētījums par regulatorisko procesu efektivitāti (OECD iREG) regulējuma izstrādes un ieviešanas procesu sadala trīs daļās, tas ir, sākotnējās konsultācijas un ieinteresēto pušu par regulējuma izstrādi, kam seko regulējuma ietekmes novērtējums jeb kā tas ietekmētu sabiedrību un sasniegtu nospraustos mērķus, un trešā sadaļa, kas ir pēcnovērtējums, kad regulējums jau ir ieviests un nepieciešams novērtēt to, kādas sekas tas ir atstājis uz sabiedrību.
OECD pētījuma rezultāti par Latviju liecina, ka pirmā sadaļa par ieinteresēto pušu jeb to, uz kuriem šis regulējums attieksies un būs saistošs, iesaistīšana primārā un tam pakārtotā regulējuma izstrādē un konsultācijās ir aptuveni OECD vidējā rādītāja līmenī.
Tam sekojošais izstrādātā regulējuma ietekmes novērtējuma process kvalitatīvā ziņā ir zem vidējā OECD līmeņa, bet kā visvājākā šī procesa daļa no OECD puses ir novērtēta tieši metodoloģijas sadaļa.
Jau ieviesta regulējuma pēcnovērtējums ir tieši visvājākā sadaļa starp visām trim OECD izdalītajām regulējuma izstrādes iedaļām un ir būtiski zem OECD vidējā rādītāja.
Šajā sadaļā kā ļoti vājš ir atzīts metodoloģijas process un uzraudzības un kvalitātes kontrole.
Tieši šī ieviestā regulējuma pēcnovērtējums ir tas, kur Latvijas valdībai ir vislielākā telpa uzlabojumiem, taču būtiski būtu arī strādāt pie uzlabojumiem attiecībā uz pirmajām divām sadaļām, tas ir, ieinteresēto pušu iesaistīšana regulējuma izstrādē un izstrādājamā regulējuma ietekmes novērtējums.
Citiem vārdiem sakot, Latvijas publiskajam sektoram būtu vairāk jādomā par kvalitatīvu procesu veidošanu, kas attiecas uz visiem regulējuma izstrādes posmiem, sākot no konsultācijām ar iesaistītajām pusēm līdz novērtējumu un analīzes veikšanai par to, kādas sekas un ietekmi uz sabiedrību ir nesis jaunieviestais regulējums. Ir būtiski veidot arī šo pēcnovērtējumu, lai nākotnē varētu novērst esošā regulējuma trūkumus, kā arī tas sniedz mācībstundas labāka un kvalitatīvāka jauna vai uzlabota regulējuma veidošanai.
Latvijas publiskajam sektoram ir vieni no zemākajiem uzticības rādītājiem
Pēc OECD 2021. gada datiem, 24,5% no sabiedrības uzticas valdībai, 42,5% sabiedrības uzticas pašvaldībām, 35,25% uzticas publiskajām institūcijām, 44% no sabiedrības uzticas tiesām un juridiskajai sistēmai, bet tikai 20,72% uzticas likumdevējiem.
Politiskajām partijām Latvijā 2021. gadā uzticējās vien 11,42% no sabiedrības.
Izteikti lielākā daļa respondentu norādīja, ka neuzticas šīm institūcijām un publiskā sektora daļām.
Latvijas publiskajam sektoram ir izteikti vieni no zemākajiem uzticības rādītājiem gan Eiropas Savienībā, gan OECD valstu starpā.
Tas var būt viens no rādītājiem, kas norāda uz caurspīdīguma trūkumu valdības darbā un lēmumu pieņemšanā, nepietiekamu regulējuma izstrādi un ietekmes novērtēšanu, politisko kļūdu neatzīšanu un nelabošanu, atbildības trūkumu par pieņemto lēmumu sekām, atteikšanos uzklausīt sabiedrības vai iesaistīto pušu viedokli, konsekvences trūkumu lēmumos un rīcībā, privāto interešu lobēšanu, pastāvošu korupciju un daudziem citiem aspektiem, kas var mazināt sabiedrības uzticēšanos pastāvošajai varai.
Pēc "Eirobarometra" 2024. gada pavasara aptaujas datiem, 26% respondentu uzticas Saeimai un 29% uzticas valsts sektoram kopumā. Tajā pašā laikā 50% respondentu Latvijā ir norādījuši, ka uzticas Eiropas Savienības institūcijām. Latvijā tipiski ir ļoti zema uzticība valsts valdībai, taču lielāka uzticība tiek veltīta Eiropas Savienības institūcijām.
Uzticēšanās veicināšana publiskajam sektoram palīdz veidot inovatīvākus valstiskos risinājumus un reformas vispārējai labklājības celšanai valstiskā līmenī, taču uzticību nevar pieprasīt, tā ir jānopelna ar kvalitatīvi veiktu darbu, caurspīdīgu un pārredzamu darbību un vienlīdzīgu attieksmi pret dažādām sociālām grupām.
Pēc Pasaules Bankas 2022. gada novērtējuma par korupcijas kontroli Latvijai piešķirti 75,47% (mērījums relatīvā skalā no 0% (vissliktākā kontrole) līdz 100% (vislabākā kontrole)), kamēr Lietuvai (76,42%) un Igaunijai (91,04%) šie rādītāji bija augstāki.
Salīdzinājumā ar tuvējām Ziemeļvalstīm Dānijai šis rādītājs bija 100%, un Somija sasniedza 99,53%.
Konkurencē ar citām valstīm jādomā par publiskā sektora darba uzlabošanu
Latvijā ir tikai viens publiskais sektors, taču, konkurējot ar citām valstīm par investīciju, resursu un cilvēku piesaisti, arī Latvijas valdībai ir būtiski domāt par to, kā uzlabot savu darbu un sniegt pilnvērtīgus publiskos pakalpojumus valsts sabiedrībai.
Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas publiskais sektors tā arī nav spējis iemantot būtisku uzticības līmeni sabiedrībā. Sasniegt augstus uzticības rādītājus ir ilgtermiņa darbs un prasa konsekventu un pārskatāmu politikas veidošanu, kas ir izprotama sabiedrībai.
Šobrīd valsts sektors ir lielāks un mazāk efektīvs nekā citās valstīs ar labākiem rādītājiem, noteikti ir daudz vietas digitalizācijai un pakalpojumu pieejamības veicināšanai, tajā skaitā vienkāršojot procesus ar birokrātijas mazināšanu.
Arī būtisks iztrūkums valsts darbā ir ieviesto regulējumu seku analīze un izvērtēšana ar mērķi nākotnē veidot kvalitatīvāku un pārdomātāku regulējumu.
