Pavisam nesen par vēlmi savas akcijas kotēt biržā paziņoja salīdzinoši nelielais uzņēmums "Kalve Coffee", kam Rīgā ir četras kafejnīcas. Kompānijas līdzdibinātājs Gatis Zēmanis stāsta – kompānija savai attīstībai līdz šim izmantojusi dažādas "Altum" programmas, taču ar to vien nepietiek.
Par iespējām piesaistīt naudu uzrunātas arī bankas, taču tur uz uzņēmumam izdevīgiem nosacījumiem naudu nedod. Tādēļ "Kalve" izvēlējusies kapitālu meklēt biržā un centīsies tur piesaistīt ap miljonu eiro.
"Mēs arī vēlamies iedot savu ieguldījumu kapitāla tirgū kā tādā. Ne tikai no mums kā vidēja uzņēmuma viedokļa, lai piesaistītu kapitālu, bet arī no tāda mūsu klientu, darbinieku iesaistes puses. Īstenībā [ir] ļoti daudz tādu klientu, kuriem nav kur ieguldīt. Vienalga – vai tie ir 100 eiro, vai 1000, vai 10 000," stāstīja "Kalve Coffee" līdzdibinātājs Gatis Zēmanis.
Biržas ceļu pēdējos gadus sākušas tikai pāris Latvijas kompānijas, piemēram, 2021. gadā to izdarīja degvielas uzpildes staciju tīkls "Virši".
"Celmlaužiem vienmēr ir sarežģīti būt, arī mūsu gadījumā. Taču, redzot ļoti skaidri potenciālu šim vingrinājumam, ja mums tas izdodas tajā 21. gadā, mēs ļoti skaidri izveidojām šo komunikāciju klientu bāzei un ne tikai mūsu klientu bāzei, bet vispār kopumā visiem iedzīvotājiem," teica "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.
Kotēt akcijas biržā pērnā gada beigās sāka "Alūksnes putnu ferma" (APF). Uzņēmumā atzīmē, ka akciju kotācija bijis loģisks nākamais solis izaugsmē, lai piesaistītu papildu naudu.
APF pirms sākotnējā publiskā piedāvājuma rīkojis arī pasākumus, kur piedalījušies tie cilvēki, kas Latvijā interesējas par biržas aktualitātēm.
"Pieprasījums ir. Es domāju, ka drīzāk mūsu problēma ir tirgus izmērs un tirgus dziļums. Arī mēs, kad strukturējām savu sākotnējo publisko piedāvājumu, ļoti labi sapratām, ka līdz šim nevienam privātam uzņēmumam Latvijā nav izdevies piesaistīt IPO ietvaros vairāk nekā 7 miljonus," pauda "APF Holdings" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs.
"Tāpēc, ka mēs esam mazi, uz Latviju un uz Baltiju kopumā pagaidām īsti diemžēl neskatās liels institucionālais kapitāls no Rietumiem," viņš piebilda.
Turklāt Rietumu kapitāla piesaistei nepalīdz arī Krievijas karš Ukrainā. Tomēr ne "Virši", ne "Alūksnes putnu ferma" savu izdarīto soli par akciju kotāciju biržā nenožēlo. Tas ļāvis ne tikai piesaistīt attīstībai vajadzīgo kapitālu, bet arī uzlabot savu korporatīvo pārvaldību, piemēram, piesaistot neatkarīgu padomi, kas sniedz priekšlikumus kompānijas darbībai.
Cik daudz uzņēmumu akciju kotētas Baltijas biržās? Latvijas gadījumā tās ir tikai 12 kompānijas, lietuviešiem 27, bet igauņiem – 32.
Kā norādīja aptaujātie privātie uzņēmumi, bez lielo valsts kapitālsabiedrību kotācijas biržā Latvija savu izrāvienu nesagaidīs. Valdība gan nospraudusi ambiciozu mērķi – ievērojami kāpināt Latvijas tirgus kapitalizācijas līmeni, līdz 2027. gadam sasniedzot deviņu procentu atzīmi no iekšzemes kopprodukta. Kontekstam – 2021. gadam tas bija vien trīs.
