Veiksmīgākais reģions – Rīga, vislēnāk attīstījusies Vidzeme
Pagājušajā gadā vissekmīgākā reģionālā eksporta ekonomika bija Rīgas reģionā, galvenokārt pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksporta attīstībai. Informācijas tehnoloģiju un biznesa pakalpojumu eksportā strādājošo ienākumi auga par 13%, un šīs nozares ir izteikti koncentrētas galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē.
Tāpat strauji auga Rīgas un tās apkārtnes ienākumi no transporta un tūrisma pakalpojumiem, te arī koncentrējas vairākas salīdzinoši sekmīgas apstrādes rūpniecības apakšnozares, kā elektronika un elektrotehnika.
"Rīgas reģiona eksporta ekonomika bija attīstības līdere arī 2022. gadā pretstatā iepriekšējiem diviem gadiem. Tad pandēmijas ekonomiskie efekti nelabvēlīgāk ietekmēja pakalpojumu nozares, kas dominē galvaspilsētā, turpretim pieprasījums pēc precēm bija neparasti stiprs," komentēja pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Savukārt lēnākā eksporta attīstība pērn bija Vidzemē (+4%), kas galvenokārt ir izskaidrojams ar krīzi meža nozarē, jo īpaši būvgaldniecībā un māju ražošanā, kas Vidzemē ir ļoti attīstītas.
Pētījuma autori atzīmē: varētu teikt, ka Vidzeme šādi "maksā" par pasaules mājokļu tirgus svārstībām, kas šo reģionu padarīja ļoti veiksmīgu 2020.–2021. gadā.
Reģionu eksporta nozaru ienākumu summa pērn auga par 8%, kas ir lēnāk nekā 2022. gadā (14%), taču pieaugums pirktspējas izteiksmē atkal kļuva pozitīvs, jo krasi samazinājās patēriņa cenu inflācija.
Sekmīgākās – pakalpojuma eksporta nozares
Līdzās intelektuālajiem pakalpojumiem kā ļoti sekmīgu nozari pērn pētījuma autori atzīmē elektroniku (+28%), kas galvenokārt ir saistīts ar sakaru iekārtu ražotāju attīstību Rīgā, kā arī Daugavpilī strādājošā uzņēmuma "Pulsar Optics" straujo darbības apjomu kāpumu. Strauji attīstījās arī elektrotehnika (+15%), labvēlīgi ietekmējot strādājošo ienākumus Rīgā, Liepājā un Līvānos, šajā nozarē laba attīstība bija visos vadošajos uzņēmumos.
Dronu un tajos izmantotās programmatūras ražotāju izmaksātais atalgojums pērn auga par 44%, bet laikā kopš 2020. gada tas jau pieaudzis pat 3,4 reizes, bet deviņu gadu laikā pat 20 reizes.
Vairākām nozarēm 2023. gads bijis grūtību laiks. Pērn samazinājās nemetālisko minerālu (galvenokārt būvmateriālu) ražotāju algu fonds (-2%), šo nozari būvniecības krīze eksporta tirgos ietekmēja vēl vairāk nekā kokapstrādi, kurai ir arī citi noieta tirgi. Taču produktu grupu dalījumā balstītā pieeja atklāj vājās vietas arī meža nozarē, – māju un to moduļu ražotāji piedzīvoja krīzi (-6%) pēc ļoti sekmīgas attīstības perioda, tāpat pērnais gads nebija veiksmīgs pēdējā desmitgadē kopumā strauji augušajiem būvgaldniecības produktu ražotājiem (-1%).
Pētījuma autori atzīmē, ka Latvijas reģionu attīstībai īpaši svarīgas nozares ir meža nozare (mežsaimniecība un kokapstrāde) un inženierija (metālu ražošana, apstrāde, mašīnbūve un elektronika). Šīs nozares rada lielu ienākumu apjomu, tas ilgākā laikā strauji aug, un tās ir plaši pārstāvētas dažādos reģionos.
Mērot ienākumu pieaugumu uz vienu pašvaldības iedzīvotāju, pērn meža nozares attīstības līderis bija Ventspils novads, kam cieši seko Kuldīgas un Ropažu novads. Savukārt inženierijas nozarē atkārtoti straujāko attīstību panācis Līvānu novads, bet labas sekmes guvis arī Mārupes novads un Ventspils pilsēta.
Reģionāli raugoties uz Latviju, par turīgāko pašvaldību jeb to, kurā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir lielākais, sevi var dēvēt Mārupes novads. Ekonomists skaidroja – šajā ziņā palīdz lidosta, bet Mārupe esot unikāla ar to, ka tajā pārstāvētas teju visas nozares: "Dažādas lauksaimniecības nozares, pat kokapstrāde, mašīnbūve, elektronika, metālapstrāde, mēbeļu ražošana, plastmasas pārstrāde. Tas viss tur ir."
Starp problēmām – kreditēšanas nosacījumi
Ir arī pa kādam citam veiksmes stāstam – pašvaldībām, kurās labi attīstīta ražošana, kas dod daudz darba vietu. Šajā ziņā kādas vienotas panākumu atslēgas gan neesot, skaidroja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.
Runājot par problēmām, kas attīstību varētu bremzēt, jāmin finansējuma trūkums, piemēram, ar banku kredītiem.
Centrālā banka gan secinājusi, ka tieši uzņēmēju segmentā šajā ziņā lielu atšķirību starp Rīgu un reģioniem nav –nosacījumi kreditēšanai nav atkarīgi no tā, kurā vietā atrodas bizness.
"Tā problemātika ir ļoti līdzīga tai, kas valstī kopumā. Tās pašas problēmas, ar ko uzņēmumi saskaras arī Rīgā un Pierīgā. Vai tās ir augstās kredītu procentlikmes, stingrās ķīlas prasības, standartizētā pieeja un tā tālāk," skaidroja Vilerts.
Galvenā problēma, ar ko gan banku sakarā saskaras daudzas pašvaldības, ir kūtrā kreditēšana tieši mājokļu sektorā. Un tas ievērojami ierobežo iespējas kompānijām piesaistīt darbaspēku, jo darbiniekiem nav pietiekami daudz vietu, kur dzīvot.
Ar pētījuma prezentāciju var iepazīties "Luminor" mājaslapā.
