Nozari satrauc Satiksmes ministrijas nostāja par kravu pārvadājumu pārtraukšanu uz Krieviju

Šogad Krievijas tirgū darbojušies 1000 Latvijas pārvadātāju

Šogad Krievijas tirgū darbojas 1000 jeb vairāk nekā piektdaļa no visiem Latvijas pārvadātājiem. To Latvijas Radio noskaidroja Autotransporta direkcijā (ATD), kur stāstīja, ka pērnā gada nogalē Latvijas un Krievijas atbildīgās ministrijas apmainījās ar starptautiskajām kravas autopārvadājumu atļaujām. No gada kvotas Latvija saņēma ceturto daļu jeb 28 500 atļauju, kas ir vismaz pusotru reizi mazāk nekā pērn. Šogad visas licences pārvadātājiem jau ir izsniegtas – atzīmēja ATD, piebilstot, ka atļauja maksā ap 12 eiro. 

Tas nozīmē, ka Latvijas kravu pārvadātāji par atļaujām uz Krieviju samaksājuši vairāk nekā 330 000 eiro. Lai gan licence ir derīga visam gadam, tā tomēr ir vienreizēja.

Vairumam komersantu atļaujas jau esot beigušās, bet jaunas Satiksmes ministrija Krievijai vairs nepieprasot. 

Starp Baltijas kaimiņvalstīm Latvija ir vienīgā, kas to nedara, tāpēc Latvijā ražotu bērnu pārtiku, zāles, alkoholu un citas preces, kas nav sankciju sarakstos, uz Krieviju turpina vest kaimiņvalstu uzņēmumi. 

Tādi novērojumi ir Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijā. 

Biedrības prezidente un Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore, studiju virziena "Transporta pakalpojumi" direktore Ingūna Jurgelāne-Kaldava sacīja: "Mēs esam ekspeditoru asociācija, līdz ar to šo kravu formēšanā mūsu biedriem ir pilnīgi vienalga, vai viņi ņem Lietuvas, Polijas vai Igaunijas uzņēmumus un izdara šo piegādi uz Krieviju, vai tas ir Latvijas uzņēmums. Protams, biedru ieskatā – viennozīmīgi ir svarīgāk vest no Latvijas [ar] Latvijas uzņēmumiem, tātad nauda paliek Latvijā, Latvijas ekonomikā."

Satiksmes ministrija: Ekonomiskie sakari ar Krieviju ir jāpārtrauc

Nozares speciālists, kurš vēlējies palikt anonīms, no Satiksmes ministrijas esot dzirdējis, ka atļaujām zaļo gaismu kategoriski nevēlas dot ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"). Latvijas Radio aicināja ministru komentēt, taču divu darbdienu laikā viņam neesot bijis laika. Runāt, visdrīzāk, būšot gatavs kāds cits, bet tikai trešdien. Tiesa, vēlāk sarunai deleģēja ministra padomnieku un partijas biedru Jāni Meirānu, kurš teica, ka minētās atļaujas Krievija vairs nav izsniegusi, savukārt Latvija Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ tās nelūgs.

"Nu, man liekas, ka valdības pozīcija ir bijusi konsekventa – šie ekonomiskie sakari ar agresorvalsti Krieviju ir jāpārtrauc. Pie tā arī strādājam. Skaidrs, ka transporta nozarei ir grūti pielāgoties, bet lielākā daļa no pārvadātājiem, kaut arī šo sākuši darīt – kas sekmīgāk, [kas] mazāk sekmīgi, bet mēs redzam, ka tas apjoms, ko mēs pārvadājam, samazinās, un ir uzņēmumi, kas apgūst jaunus tirgus, kas ir drošāki – Eiropas Savienībā, NATO dalībvalstīs. Ministrs nekādās sarunās ar Krieviju noteikti nav bijis iesaistīts. Jautājums: kā tad pagājušā gada beigās – kas bija tie, kas pārstāvēja. To es mēģināšu noskaidrot," pauda Meirāns.

Vēlāk Meirāns atbildēja, ka pērn nogalē vēstules par atļaujām parakstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre, ar biroju tas nebija saskaņots. Toreiz valsts sekretāres amatā bija Ilonda Stepanova, kuru šovasar pēc disciplinārlietas par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" uzraudzību amatā pazemināja.

Meirāns piekrītot, ka politiskās nostājas dēļ tas Latvijas ekonomikā atstās pēdas.

"Mēs darām visu, lai palīdzētu pārorientēties uz stabilākiem, drošākiem un saprotamākiem tirgiem. Rit kara trešais gads. Teikt, ka mēs cietīsim no tā, ka mēs netirgojamies ar agresorvalsti, – jā, droši vien cietīsim kaut kā. Bet vai tas ir morāli pieņemami? Man kā sabiedrības pārstāvim šis noteikti nav tas arguments, ar ko oponēt. Mēs ar Krievijas Federāciju neko nerunājām, bet nu mēģinām atrast kaut kādu risinājumu bez šādām sarunām, ekspertu līmenī strādā pie potenciālajiem risinājumiem," sacīja Meirāns.

Satiksmes ministra padomnieks gan neatklāja, kādi konkrēti risinājumi būs gaidāmi.

Pirms Briškena satiksmes grožus turēja Nacionālās apvienības biedrs, tagadējais Saeimas opozīcijas deputāts Jānis Vitenbergs, kura vadīšanas laikā Latvija un Krievija ar atļaujām apmainījās. Arī viņš nekādus dokumentus neesot parakstījis.

"Ja tur tā komunikācija ir bijusi, tad viņa ir bijusi ministrijas speciālistu starpā. Tas nav bijis politisks līmenis, un es nevaru komunicēt vai atcerēties kaut kādas vienošanās vai parakstus, kuras es būtu licis kā ministrs. Es saprotu, ka pēdējās sarunas vispār ar Krievijas pusi ir bijušas 2019. gadā, tas ir stipri pirms tam, kad es kļuvu par satiksmes ministru. Tad nu acīmredzot uz kaut kādu ierēdņu saraksti vai speciālistu komunikāciju tā sadarbība turpinājusies, taču kā ministrs es neesmu ne veicinājis, ne atbalstījis šādu sadarbību ar Krieviju. Kā es teicu, tas pirmais svarīgais aspekts bija ievērot dažādas sankcijas, kas ir uzliktas Krievijas un Baltkrievijas ekonomikai. Jau ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai uzņēmēji varētu atrast jaunus sadarbības veidus," atzīmēja Vitenbergs.

Nozares brīdinājumi par ietekmi uz tūkstošiem darbinieku jāvērtē piesardzīgi

Lielākie cietēji ir autopārvadātāji, ko asociācijā "Latvijas auto" komentēt nevēlējās, sakot, ka situāciju mēģina risināt pašu spēkiem. Pretējā gadījumā tas ietekmēs desmitiem tūkstošu darbinieku ne tikai transporta nozarē, bet arī ar to saistītajās, norādīja asociācijā. Plašāku komentāru biedrība sola dot vēlāk.

Tiesa, uz tik lielu it kā potenciālo cietēju skaitu jāraugās piesardzīgi, jo arī Latvijas Radio uzrunātie pārvadātāji situāciju komentēt nevēlējās.

Piemēram, vienā no Latvijas lielākajām kravu pārvadātāju kompānijām atzina, ka nozarei draud katastrofa, jo bez atļaujām tranzītā caur Krieviju nav iespējams nogādāt kravu Centrālāzijas valstīs. Tiesa, uzrunāto kompāniju politiskā nostāja ietekmēšot vien minimāli.

Vienā loģistikas uzņēmumā pārliecinoši teica, ka uz Krieviju brauc kāds mazāks pārvadātājs, kas gan Latvijas Radio komentāru atteica, aizbildinoties, ka uz Krieviju brauc reti. Pēdējo reizi tas bijis pirms diviem mēnešiem. Taču – cik kopumā reižu šogad brauca uz kaimiņvalsti, uzņēmuma vadītājs neesot varējis pateikt. Tas, ka atļauju nav, viņu netraucējot, jo braucot uz Eiropas Savienības valstīm. Pēc viņa novērojumiem, lai nokļūtu Centrālāzijā, daudzi pārvadātāji braucot caur Turciju, taču tas neesot tik vienkārši.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš novērojis, ka Latvijā no visiem starptautiskajiem autopārvadājumiem eksports uz Krieviju ir padsmit procentu vērts.

"Sadarbība ar Krieviju šobrīd nav tas temats, par ko cilvēki vai uzņēmumi vispār grib runāt. Droši vien, ka maksimāli tie ir kaut kādi 0,2–0,3% no IKP [iekšzemes kopprodukta]. Kādi simt miljoni eiro gada laikā.

Ja mums pilnībā, teiksim, apstātos jebkura tranzīta plūsma uz Krieviju it kā no šodienas, tad nākamā gada laikā tie ir kādi 1000–2000 darbinieku, kas varētu tikt ietekmēti. Tas ir tā – ļoti aptuveni rēķinot lielo ietekmi," sacīja Āboliņš. 

Satiksmes ministrija kā pagaidu alternatīvas Latvijas pārvadātājiem minējusi Eiropas Transporta ministru konferences daudzpusējās atļaujas, no kurām daļa ir pieejamas pārvadājumiem uz Krieviju, jo šajā sistēmā Krievija visām valstīm ir noteikusi braucienu skaita ierobežojumus.