Paziņošana fiziskajām personām notiks caur VID elektroniskās deklarēšanās sistēmu (EDS), bet vēstules tiks sūtītas tiem, kam ir lielākās nesakritības starp bankas konta apgrozījumu un tiem ienākumiem, kas ir deklarēti VID.
Dienests konstatējis, ka no 70 tūkstošiem personām 5,5 tūkstošiem starpība starp bankas konta apgrozījumu un tiem ienākumiem, kuri ir deklarēti VID, ir virs 100 tūkstošiem eiro, 13 tūkstošiem starpība ir no 50 līdz 100 tūkstošiem eiro, bet 51 tūkstotim personu starpība ir no 20 līdz 50 tūkstošiem eiro.
VID vadība grib ticēt, ka lielākā daļa ir neapliekamie ieņēmumi – bet tā varētu būt trešdaļa, otra trešdaļa ir tie, kas nezināja.
Šī ir jauna metode, ar kuras palīdzību VID grib iekustināt sabiedrību, lai cilvēki maksātu nodokļus. Jau 2023. gadā VID kopumā izvērtējis gandrīz 20 000 personu un konstatējis, ka cilvēki nemaksā nodokļus. VID pērn šiem cilvēkiem izsūtīja masveida paziņojumus un redz, ka tie strādā. Cilvēki pērn ir labprātīgi samaksājuši 10 miljonus eiro, zinot, ka VID pamana un kontrolē, to skaitā 8,5 miljoni eiro – šis pērn bijis lielākais pienesums no īpašumu pārdošanas.
VID aicina cilvēkus nesatraukties. Ja ir aizmirsies, tad jāiesniedz gada deklarācija vai jāveic precizējumi un jāsniedz skaidrojums VID naudas izcelsmei, pamatojot ienākumu nedeklarēšanu.
Pēc paziņojuma saņemšanas VID aicina trīs četru nedēļu laikā deklarēt savus ienākumus. Jo ātrāk cilvēki reaģēs uz paziņojumu, jo labāk.
Ja neatsauksies, tad VID personas uzrunās vēlreiz un, ja nebūs nekādas reakcijas, tad sāks padziļinātu auditu un var piestādīt rēķinu.
Neviens netiks sodīts, ja pats deklarēs savus ienākumus. Sodīs tikai tās personas, kas apzināti neskaidros, neatbildēs, nereaģēs uz VID paziņojumiem, sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Iemesls šādai akcijai ir ikgadējais ēnu ekonomikas pētījums, kas parāda, ka aplokšņu algu līmenis Latvijā 2023. gadā bija 23,6%.
Ekonomists Arnis Sauka norādīja – VID vienkārši dara savu darbu.
Šoreiz gan mazliet neierasti esot tas, ka līdz šim VID tik plaši nav sūtījis paziņojumus fiziskām personām, bet lielāka koncentrēšanās bijusi uz uzņēmējiem – juridiskām personām.
"Zinot, ka aplokšņu algas ir lielākā ēnu ekonomikas daļa un svarīgākā ēnu ekonomikas problēma Latvijā, tad skaidrs, ka divi iesaistās – gan ņēmējs, gan darba devējs. (..) Iespējams, ka tādēļ, ka jaunā VID ģenerāldirektore ir uzsākusi darbu, ir veikta šāda maiņa, kad tiek uzrunātas arī fiziskas personas. Cilvēkiem silti ieteiktu ļoti atbildīgi pret šo izturēties, jo VID ir spēcīga analītika un labi dati, un viņi tiešām var redzēt šīs neatbilstības. Un, ja cilvēkiem tiek sūtīti kādi paziņojumi, tad tam ir kaut kāds pamats. Labi ir tas, ka netiek [uzreiz] sodīts un uzrēķināts, bet tiek dota iespēja," vērtēja Sauka.
Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka virziens ir pareizs, bet, vai tas mazinās ēnu ekonomiku, būs zināms pēc laika.
"Paskatoties uz ēnu ekonomiku, aplokšņu algas ir lielākā problēma. (..) Līdz ar to mēģinājumi risināt šo problēmu, manuprāt, ir pareizi. Tas jautājums ir pietiekoši būtisks, arī no valsts budžeta viedokļa. Jo mums būs vairāk cilvēki, kas nemaksā nodokļus, jo attiecīgi pārējiem ir jāmaksā vairāk nodokļu. Tādā ziņā tā ir problēma," vērtēja bankas ekonomists.
Vēl gan atklāts ir jautājums, vai un cik šis pasākums būs efektīvs, jo daļa cilvēku jau tagad izvairās no bankām.
VID ģenerāldirektore norādīja, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš saņem nedeklarētus ienākumus, ir dienesta mērķauditorija. Lai arī pērn aplokšņu algu apjoms ir samazinājies, tomēr tas joprojām ļoti augsts.
Nākamgad VID paziņojumus varētu sūtīt tiem, kam starpība starp bankas konta apgrozījumu un tiem ienākumiem, kas ir deklarēti, ir 10 tūkstoši eiro.
