ĪSUMĀ:
- Latvijā pēdējo reizi akcīzes nodoklis paaugstināts 2021. gada martā.
- Tagad akcīzes nodokli plāno nedaudz palielināt turpmākos trīs gadus.
- Celt akcīzes nodokli alkoholam Latvijā plānots no nākamā gada 1. marta.
- Finanšu ministrija: akcīzes nodokļa strauja paaugstināša korelē ar nelegālā alkohola patēriņu.
- Būtiski ceļot nodokļu likmes, Lietuvai izdevies samazināt alkohola patēriņu.
- Nozare pret likmju celšanu iebilst ar "alkohola tūrisma fenomenu"; uzskata – budžets zaudēs.
- Dati rāda – valsts budžeta ieņēmumi pieauguši līdz ar akcīzes likmes paaugstināšanu.
- Lietuvas Finanšu ministrija: fiskālā un alkohola ierobežošanas politika iet roku rokā.
- Sabiedrības veselības eksperti aicinājuši Baltijas valstis akcīzes nodokļa reformas saskaņot.
Akcīzes nodokļa strauja paaugstināša korelē ar nelegālā alkohola patēriņu
Regulēt alkohola izplatību ar cenu un nodokļu politiku Latvija mēģinājusi vairākus gadus pēc kārtas. Pēdējo reizi akcīzes nodoklis paaugstināts 2021. gada martā. Izstrādājot nākamā gada valsts budžetu, valdība lēmusi akcīzes likmi atkal paaugstināt, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.
"Akcīzes nodokļa daba kā tāda ir divējāda. Pirmā ir tāda, lai atturētu cilvēkus no alkohola lietošanas, tāpēc ir akcīzes nodoklis alkoholam. Un otrā, protams, šim nodoklim ir fiskālā daba, lai no šī patēriņa saņemtu ieņēmumus valsts budžetā," sacīja Jarockis.
Pēc Jarocka vārdiem, salīdzinot ar šodienu, no nākamā gada marta akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam pieaugs vidēji par 5%, savukārt vieglajam alkoholam vidēji par 10%. Un tā trīs gadus. Straujākus soļus nav plānots spert.
Jarockis skaidroja: "Ja akcīzes nodokļa likme strauji tiek paaugstināta, tad mēs redzam korelāciju ar nelegālā alkohola patēriņu. Mēs ļoti labi atceramies to, ka 2008., 2009. krīzē, kad akcīzes likme bija augsta, cilvēkiem bija lielas problēmas saistībā ar kredītu nomaksu, darba zaudējumu un tā tālāk, un tad ļoti strauji izplatījās arī nelegālā alkohola patēriņš. Un mēs atceramies 2011. gadu, nelaimi Preiļos, kur vairāki cilvēki gāja bojā, saindējoties ar nelegālo alkoholu."
Kādas likmes ir plānotas?
Salīdzinot akcīzes nodokļa likmes 2024. gadam Baltijā, secināms, ka akcīzes nodokļa ietekme uz alus cenu Latvijā būs nedaudz mazāka nekā Lietuvā vai Igaunijā. Latvijā nākamgad tie būs 9 eiro par katru absolūtā spirta stiprumu par 100 litriem alus. Lietuvā tie būs gandrīz 9,5 eiro. Bet Igaunijā pārsniegs 13 eiro uz 100 litriem alus.
Jāpiebilst gan, ka Latvijā atšķirībā no Baltijas kaimiņiem attiecībā uz alu piemēro nosacījumu akcīzes nodokļa minimālajam maksājumam budžetā. Tas nozīmē, ka, piemēram, par alu ar vienu absolūtā spirta stiprumu maksājamais akcīzes nodokļa apmērs nebūs mazāks par 16,7 eiro. Taču, tā kā alus visbiežāk ir stiprāks, realitātē šo nosacījumu piemēro maz.
Arī vīnam piemērojamā akcīzes nodokļa likme, kas ietekmē alkohola gala cenu veikalā, Latvijā ir zemākā – 122 eiro par 100 litriem vīna, bet Lietuvā – augstākā – 219 eiro.
Tāpat tā saucamajam stiprajam alkoholam – degvīnam, džinam un citiem dzērieniem ar augstāku alkohola saturu – Latvijā nākamgad piemēros zemāko akcīzes likmi, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm. Arī stiprajam alkoholam Lietuvā piemērotā likme ir visaugstākā – uz 1000 litriem dzēriena 2467 eiro nodoklis, un to cels trīs gadus pēc kārtas. Igaunijā un Latvijā likme nesasniedz 2000 eiro.
Lietuvas Finanšu ministrijas viceministre Rūta Bilkštīte sauca datus, kā, ceļot nodokļu likmes ne par dažiem procentiem, bet būtiski, Lietuvai izdevies samazināt alkohola patēriņu: "Alus pārdošanas apjomi saruka par aptuveni 24%. Stiprā alkohola tirgošanas apmēri par gandrīz 5%, vīns un citi rūgstošie dzērieni pārdoti par 13 % mazāk, starpproduktu – piemēram, vermuta un citu līdzīgu dzērienu tirgošanas apjomi samazinājušies pat par 85%.
Mēs redzam, ka pārdošanas apmēri ir sarukuši. Mēs zinām, ka pierobežā ir tā saucamais alkohola tūrisms uz Poliju vai Latviju, bet tādu cilvēku nav ļoti daudz, un naudas izteiksmē tas arī nav tik daudz."
Nozares asociācija pret likmju celšanu iebilst ar "alkohola tūrisma fenomenu"
Taču tieši ar alkohola tūrisma fenomenu pārliecināt deputātus, kas pieņems lēmumu par valsts budžetu, ka likmju celšana nav nekas labs, mēģina Latvijas Alkohola nozares asociācija, kuras izpilddirektors Dāvis Vītols sola, ka valsts budžets nevis iegūs, bet zaudēs. Pieņemot izmaiņas nodokļos un ieviešot Saeimā piedāvātos priekšlikumus alkohola aprites mazināšanai, piemēram, samazināt atļauto alkohola tirgošanas laiku vai aizliegt reklāmas, budžets zaudēšot daudz.
Vītols skaidroja: "Svētdienās mēs redzam, ka visvairāk tūristu brauc iegādāties pierobežā alkoholiskos dzērienus. Un svētdienu ierobežojums nozīmē to, ka valsts budžetā būs zaudējumi. Tāpēc, ka tad visvairāk tūristu iegādājas alkoholu Latvijā. Lietuvā kolēģis ir minējis, ka studenti brauc. Arī no Lietuvas ziemeļiem brauc uz Latviju iegādāties alkoholu. Un arī izlaidumi biežāk tiek svinēti, skolu beidzot, Latvijas, vai Polijas pierobežā."
Šeit atkal par uzskatāmu piemēru kalpo Lietuvas pieredze. Lietuva 2017. gadā būtiski cēla akcīzes nodokli: alum palielināja par 112%, vīnam vidēji par 92% līdz 111% un stiprajam alkoholam par 23%, un Lietuvas Finanšu ministrijas pārstāve jau norādīja, kā šie skaitļi ietekmējuši alkoholisko dzērienu tirdzniecību. Vēl statistikas dati rāda, ka budžetā no palielinātās alkohola akcīzes papildus ienesti vairāk nekā 100 miljoni eiro dažu gadu laikā.
Lietuvas Veselības zinātņu universitātes pētnieks Mindaugs Štelemeks stāstīja: "Viena gada laikā vien – salīdzinot 2016. ar 2017. gadu – valsts budžets saņēma ekstra 67 miljonus eiro. 2016. gadā tie bija 250 miljoni eiro no alkohola akcīzes nodokļa vien, bet jau gadu vēlāk šie ieņēmumi sniedzās pāri 300 miljoniem. Tās bija lieliskas ziņas mūsu valdībai. Un vienlaikus strauji saruka alkohola patēriņš [uz cilvēku]. Dažu gadu laikā par trim litriem. Un tas ir iespaidīgi."
Arī Latvijā šie ieņēmumi nedaudz pieauguši, neraugoties uz to, ka akcīzes likmes tikušas paaugstinātas tikai nedaudz, salīdzinot ar Lietuvu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
Zeme, kur dzer
Fiskālā un alkohola ierobežošanas politika iet roku rokā
Lietuvā akcīzes nodokļa likmes pieaugums bijis straujāks, un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumos pierādīts, ka būtiski samazinājies arī alkohola patēriņš. Tikmēr Latvijā nodokļu kāpums ir mērens, neņemot vērā inflāciju un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, tāpēc pirktspēja un patēriņš būtiski nesamazinās.
FM pārstāvis Jarockis norādīja: "Kopumā nodokļu likumi nav domāti tam, lai atrisinātu kādu sociālo problēmu. Līdz ar to Akcīzes nodokļa likums nav panaceja, kura atrisinās alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijā. Šeit ļoti rūpīgi ir jāskatās, un Saeimā būs grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Tur patiešām ir ļoti daudz dažādu jautājumu. Ļoti sāpīgu un tādu skaļu jautājumu, par kuriem būs ļoti daudz diskusiju. Uz šo jautājumu ir jāraugās kompleksi. Akcīzes nodokļa likums ir viena no sastāvdaļām."
Fiskālā un alkohola ierobežošanas politika iet roku rokā, atzīmēja Lietuvas Finanšu ministrijas viceministre Rūta Bilkštīte.
"Visi šie liegumi, ieskaitot to, ka alkoholu aizliegts pārdot pēc pulksten 20 darba dienās, bet svētdienās no trijiem pēcpusdienā, bet no rītiem to sāk tirgot samērā vēlāk, – radījuši apstākļus, ka nopirkt alkoholu vairs nav tik vienkārši. Mēs nolēmām, ka ir ļoti svarīgi pieņemt tādus mērus, kas ierobežotu alkohola pieejamību. Tai pašā laikā tā nav arī nepārvarama problēma. Ja tu gribēsi nopirkt to, tu tāpat nopirksi. Bet izpaliks tie pirkumi, kuri notiek spontāni un tad, kad vajadzība pēc šīs preces nav nekāda."
Sabiedrības veselības eksperti aicinājuši Baltijas valstis akcīzes nodokļa reformas saskaņot
Sabiedrības veselības eksperti jau pirms vairākiem gadiem aicinājuši Baltijas valstis akcīzes nodokļa reformas saskaņot.
Igaunija arī 2017. gadā cēla akcīzes likmi alkoholam par 70%. Tas ir ļoti daudz, ja salīdzina ar Latvijā plānotajiem 5–10%. Tik strauju kāpumu igauņi atkārtot neplāno, bet ir lēmuši, ka akcīzes nodoklis augs lēnām, lai vairāk tuvinātos Latvijas līmenim, atklāja Igaunijas Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas politikas departamenta direktore Ērle Keometsa.
"Mēs negribētu atgriezties pie situācijas, kādā bijām pirms dažiem gadiem, kad Igaunijas iedzīvotāji speciāli brauca uz Latviju, lai tur iegādātos alkoholu. Tāpēc alkohola akcīzes likmi celsim palēnām. Esam ieplānojuši mērenu pieaugumu trīs gadus pēc kārtas. Es domāju, ka mēs visi esam vienā laivā," sacīja Keometsa.
Celt akcīzes nodokli alkoholam Latvijā plānots no nākamā gada 1. marta. Bažas, ka akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to produkta gala cenas pieaugums stimulēs patērētājus iegādāties grādīgās dziras nelegālajā tirgū, ne vienmēr ir pamatotas, norādīja intervētie sabiedrības veselības eksperti.
