ĪSUMĀ:
- Latvijā NĪN ieņēmumi – 0,9 % no IKP, Igaunijā – 0,2%, bet Lietuvā – 0,3%.
- Latvijā lielākas nekustamā īpašuma nodokļa likmes.
- Latvijā arī trūkst stabilitātes – nav skaidrības par kadastrālo vērtību, no kuras aprēķina nodokli.
- Bet neskaidrība par kadastrālo vērtību un nodokli traucē investīcijām.
- Viens haoss noved pie nākamā – pašvaldības konkurē ar atlaidēm.
- Pilsētplānošanas pētniece: Jārada ilgtspējīgs risinājums mājokļiem, nevis atlaides.
Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu – augstākie Baltijā
Vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) ienes 5,7% no kopējā nodokļu ienākumu pīrāga jeb no katriem 100 eiro gandrīz seši eiro valsts makā nonāk, tieši samaksājot nekustamā īpašuma nodokli.
Salīdzinot ar OECD vidējo rādītāju, Latvijā iekasē krietni mazāk – tikai 2,3% no visiem nodokļu ienākumiem.
Taču, ja raugāmies tikai uz kaimiņvalstīm, salīdzinot nekustamā īpašuma nodokļa ienākumus pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tad Latvija no nekustamā īpašuma īpašniekiem paņem par lauvas tiesu vairāk.
Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi veido 0,9 % no IKP, bet Igaunijā – tikai 0,2%, bet Lietuvā 0,3%.
"Lietuvā bāzē ir nekustamā īpašuma vidējā tirgus vērtība, lauku zemei samazinājuma koeficients ir 0,35, tātad ar samazinājumu. Likme zemei no 0,01% līdz 4%.
[Lietuvā] mājokļiem līdz 150 000 eiro vērtībā vispār nodoklis nav jāmaksā, un tad pakāpeniski šīs likmes pieaug,"
stāstīja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore un pētniece, ekonomiste, finansiste, uzņēmēja Līga Leitāne.
Tikmēr Latvijā zemei likme ir 1,5%, dzīvojamām mājām vai dzīvokļiem no 0,2%–0,6 %, bet, ja objekts nav pabeigts, vai, piemēram, nekustamais īpašums netiek kārtīgi uzturēts, tam var piemērot nodokļa likmi līdz pat 3% no kadastrālās vērtības.
Bet Igaunija pieturas pie stratēģijas turpināt samazināt nekustamā īpašuma nodokli.
Piemēram, no nākamā gada nekustamo īpašumu nodokļu likmes zemei, kas šobrīd ir 0,1%–2,5% robežās, augstākā robežvērtība nevarēs vairs pārsniegt 1%.
Jau šobrīd Igaunijā ir noteikts, ka, dzīvojot īpašumā uz sev piederošas zemes pilsētās līdz 1500 kvadrātmetriem un ārpus pilsētām līdz 2 hektāriem, zeme un ēka ar nodokli netiek aplikta vispār. Tā igauņi ne tikai rūpējas, lai mājsaimniecībām netiktu uzlikts pārāk liels nodokļu slogs, bet arī atvieglo darbu sev. Tiesa gan, Lietuvā ēkām un Igaunijā zemei NĪN atlaides dzīvojamam īpašumam ir tikai par to īpašumu, kurā ir deklarēta dzīvesvieta.
"Viņi skaidroja, ka nesaskata ekonomisko pamatojumu. (..) Arī Latvijā ļoti daudzi apšauba šo ekonomisko pamatojumu, piemēram, ka ēkas, kas patiesībā ir zemes uzlabojums, ir ārkārtīgi milzīgi birokratizēts process, kā tiek savākta gan ēku informācija, gan arī, kā ēkas tiek novērtētas, un rezultātā mēs iegūstam diezgan neaktuālu informāciju, kas pēc tam jāaktualizē pašam nodokļu maksātājam, – arī viena tāda ļoti ārkārtīgi netipiska lieta," norādīja Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes pētniece Sarmīte Barvika.
Skaidrība par kadastrālo vērtību un nodokli – svarīgi investīcijām
Ņemot vērā sarežģīto nekustamā īpašuma novērtēšanu, par kuru jāmaksā pašam īpašniekam, vidējais kadastra datu vecums ēkām un būvēm pie mums ir 15–20 gadi.
Nu šis jautājums Latvijā ir dienas kārtībā. 2025. gadā tikšot aktualizētas kadastrālās vērtības. Nozares profesionāļi trauksmes zvanus zvana par to, ka tās atsevišķiem īpašumiem pieaugs pat vairākas reizes.
Tieslietu ministrijā mierina, kamēr netiks izstrādāta jauna nodokļu politika, kadastrālās vērtības neveidos nekustamā īpašuma nodokļa bāzi – kadastrālās vērtības līdz 2025. gadam tiek iesaldētas. Vai tās tiks pārrēķinātas pa jaunam – nav skaidrs.
Taču bažas rada arī neskaidrība. "Tas ir ļoti svarīgi ilgtermiņa investīcijām Latvijā," uzsvēra Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas dekāns, profesors un vadošais pētnieks Gundars Bērziņš.
"Šobrīd cilvēkiem ir milzīgs risks, ja valsts pēkšņi paziņo, ka viņam pieaug šīs kadastra vērtības, pieņemsim, ar 2024. gadu, tad iedzīvotājs jau nevar neko izdarīt, viņam nodoklis var būtiski palielināties. Bet kāpēc pieaug kadastra vērtības? Tāpēc, ka kaimiņš par lielu naudu ir pārdevis kādu no īpašumiem, un tādā veidā mēs pēkšņi pārrēķinām visai konkrētajai vietai šo kadastra vērtību," skaidroja Bērziņš.
Viens haoss noved pie nākamā – pašvaldības konkurē ar atlaidēm
Un tā viens haoss noved pie nākamā – šeit iesaistīties ir brīva vaļa pašvaldībām. Tās pēc saviem ieskatiem nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju var atbalstīt ar atlaidēm visai plašā amplitūdā, un tas rada neskaidrību – kam, kā un vai vispār tiks piemērota atlaide.
"Sabiedrībā nav patiesībā informācijas, nav diskusijas par to, kāds tad varētu būt šis nodoklis, kuru piemēros 2025. gadā. Mums būtu jābūt skaidrībai, jo jebkurai mājsaimniecībai, jebkuram uzņēmumam ir jāzina, kādā veidā un cik naudas līdzekļi ir jāatvēl nākotnē nodoklim," norādīja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore un pētniece, ekonomiste, finansiste, uzņēmēja Līga Leitāne.
Šobrīd pašvaldību varā ir noteikt atlaides politiski represētām, trūcīgām, maznodrošinātām personām un daudzbērnu ģimenēm.
Bet tāpat ir iespējas izdot saistošos noteikumus un piešķirt atvieglojumus arī citām maksātāju kategorijām 25%, 50%, 75% vai 90% procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas. Loģiski, ja vietvarām dots šāds konkurences mehānisms, tas ir tikai laika jautājums, kurš pirmais nonāks līdz nullei.
Bet valdība jau 2019. gadā deklarēja nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas vērtēšanas vienu no uzdevumiem – samazināt nevajadzīgu konkurenci starp pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā.
"Manuprāt, ir jārada ilgtspējīgs risinājums mājokļiem, nevis atlaides. Jo redziet, šīs milzīgās atlaižu atšķirības katrā pašvaldībā kritizē par to, ka varbūt atlaidi piešķir kādam, kuram nemaz nevajag atlaidi. Atlaides ir jāsasaista ar attīstības plānošanu. Ja cilvēks saņem atlaides, viņam arī ir jāizmanto šīs pašvaldības pakalpojums," sacīja RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes pētniece Sarmīte Barvika.
Par nekustamā īpašuma nodokli ir daudz neatbildētu jautājumu – kurš un kā nosaka, cik vērtīgs ir pats īpašums, kā tiek noteikta īpašuma nodokļa bāze, vai, kad un cik ļoti galu galā pieaugs kadastrālās vērtības, uz kādām nodokļu atlaidēm varam cerēt no pašvaldību puses. Tiešām daudz neatbildētu jautājumu, kuri pilnīgi noteikti neveicina Latvijas labklājības līmeņa celšanos.
