Juridiskā biroja seja – Oto Bezbailis. Pašu biroju sauc "Juridiskais birojs maksātnespējas jautājumos". Saites uz to ved pa dažādiem ceļiem – ne vien caur oficiālo mājaslapu un sociālo tīklu kontiem, bet arī, piemēram, "maksatnespeja.online" un "maksatnespeja24.lv".
- Viltus solījumi.
- Mudina nemaksāt kreditoriem.
- Nemaksāšana pasliktina situāciju.
- Valsts iestādes izplata brīdinājumus.
- Bezbailis atrunājas.
- Manipulē ar reklāmām.
- Bezbaiļa "rokraksts".
- Aicina neklusēt.
- Vairāki klienti vērsušies arī policijā.
Viltus solījumi
Savus klientus Bezbailis pamatā piesaista internetā. Sociālo tīklu video viņš atbild uz jautājumiem, stāsta, ka birojs esot vadošais šādās lietās ar gandrīz 10 gadu pieredzi, iedrošina ar kompetenci. Kādā no video izskan: "Jā, maksātnespējas process ir reāls process, un mums arī ir reāli pierādījumi. Lūk, katra šī pilnvara – tā ir pabeigta lieta, un mums viņu ir aptuveni 1000." Citos video – arī labākas dzīves apsolījumi ar kadriem no siltajām zemēm, pašam atpūšoties pie jūras vai baseina. Bezbailis saka, ka palīdzēs atbrīvoties no kredītsaistībām, lai vairs nav jāmaksā kreditoriem, un cilvēki var dzīvot tādu dzīvi, kā vēlas, ēst ķirsīšus siltajās zemēs.
Cilvēki nāk pie viņa pēc palīdzības, taču vēlāk izrādās, ka nav pierādījumu apgalvojumam par vadošajiem nozarē, padomi bijuši kaitnieciski, bet solījumi – neizpildīti.
LTV "De facto" iepazinās ar vairākām šādām klientu lietām. Redzams, ka birojs centies nodrošināties, lai viņi nesūdzas. Līgumā iekļauts sods par neslavas celšanu un biroja reputācijas graušanu 20 minimālo mēnešalgu apmērā. Pērn tie būtu 12 400, šogad 14 000 eiro. Arī tādēļ cilvēki publiski negrib atklāties.
Mudina nemaksāt kreditoriem
Vienu no klientēm, kuras īstais vārds raidījumam zināms, saucam par Janu. Viņa stāsta, ka informāciju par "Juridisko biroju maksātnespējas jautājumos" atradusi internetā.
"Piedāvājumu ļoti daudz, firmu ļoti daudz, un augšgalā bija šis uzņēmums, kas pozicionē sevi kā vadošo ar vadošiem speciālistiem, es piezvanīju," viņa atceras. Sadarbībai uzreiz nemaz nepiekrita, jo aizdomīgs licies biroja pārstāvja telefonisks ieteikums pārrakstīt savu mašīnu, lai maksātnespējas procesā to nezaudētu. Bet pēc laika no biroja zvanīja paši. "Es biju diezgan tādā smagā situācijā – gan finansiālā, gan emocionālā. Ar mani jau runāja sieviete – citā balsī, bija ļoti saprotoša, iejūtīga, un teica – ak, dievs, mēs šīs lietas risinām katru dienu. Mēs palīdzēsim. Un man nekas pilnīgi iekšā nenoklikšķināja, ka var būt savādāk, es uzticējos," stāsta Jana.
Viens no pirmajiem bijis ieteikums pārtraukt maksājumus kreditoriem. Toties naudu, kaut pa daļām gada laikā samaksāt birojam par procesa ierosināšanu, lai ātrāk varot sākt rīkoties. No vairāku klientu lietām un paša biroja publiskās informācijas izriet, ka mēnesī bija jāmaksā 170–240 eiro, atkarībā no laika, kad klientiem slēgts līgums, un kopējā tieši birojam domātā summa sasniedza 1300 līdz 2000 eiro. Kamēr to birojam izmaksā, saziņu ar kreditoriem pārņemšot viņi. "Man nav jāceļ klausule, nav jārunā pat, tūlīt pat būs process, ko tur runāt, tūlīt būs process, viss atrisināties," biroja ieteikumus atstāsta Jana.
Sākumā Jana nav paklausījusi, bet vēlāk vairs nevarēja maksāt visiem un turpināja maksāt tikai birojam, kā ieteikts. Vēlāk viņas kontu bloķēja tiesu izpildītājs.
Tad viņa zvanījusi uz biroju: "Es zvanīju prasīju, ko man darīt tādā situācijā? Es jau nebiju tādā situācijā nonākusi, kā man rīkoties? Un man tika ieteikts pārrakstīt savu algu uz kādu no kolēģiem, lai nemaksātu neko, lai neskaitītos. Un tas vienkārši, tas bija... Es teicu – ko tu runā, ko tu runā! Es strādāju starptautiskā uzņēmumā, tu domā, kāds to darīs, es pat nejautāšu, paldies par padomu." Turklāt izrādījās, ka maksātnespējas process Janas gadījumā tobrīd arī nebija iespējams, ko godprātīgs konsultants būtu pateicis. Tā vietā "Juridiskais birojs maksātnespējas jautājumos" no Janas, neskaitot oficiālās valsts nodevas, nepieciešamā procesa sagatavošanai iekasējis ap 1200 eiro.
Maksāt birojam sāka arī Ilze, taču tika cauri ar 240 eiro, jo ātrāk sapratusi, ka kaut kas nav pareizi. Tomēr arī viņas stāsts par biroja solījumiem sākas līdzīgi.
"Jā, mēs jūs pārstāvēsim firmām, kurām esat parādā. Tikai neuztraucieties, neko nemaksājiet, maksājiet mums, bet nevienam citam," sarunas un sarakstes ar biroju atstāsta Ilze.
Kad jau vēlāk atsaukusies uz aizdevēju uzstājīgajiem zvaniem un vēstulēm, izrādījies, neviens viņu nav pārstāvējis. Arī viņas parādu nodeva piedziņai ar izrietošajām sekām – bloķētu kontu.
"Es uzticējos, tā mana vaina," viņa saka, "bet man nebija pamata tai brīdī neticēt. Jo tik juridiski skaisti viss tika izstāstīts un tad, tad jā… Uz ceļiem mani notrieca tai brīdī tas viss. Ejot veikalā pirkt pārtiku, man pēkšņi parādās mīnuss summa, kura ir diezgan iespaidīga, un kontā nekā vairs nav. Tas ir tāds šoks."
Nemaksāšana pasliktina situāciju
Gan Janas, gan Ilzes gadījumā šādas problēmas sākās tikai pēc Bezbaiļa vadītā biroja iesaistīšanās, jo līdz tam maksājumi tika veikti, atsevišķos gadījumos ar aizdevēju vienojoties par mazāku mēneša maksājumu.
Nebanku aizdevējus pārstāvošajā biedrībā "Fintech Latvija Asociācija" norādīja, ka parādu nemaksāšana un neatbildēšana aizdevējam noteikti nav risinājums. Tur skaidro: "Ieteikums pārstāt komunicēt ar kreditoru vērtējams arī kā ļoti riskants, jo tam var būt negatīvas sekas ne tikai īstermiņā, bet arī ilgākā laika periodā, piemēram, sabojāta kredītvēsture, apgrūtinot vai padarot neiespējamu aizdevumu saņemšanu nākotnē."
To uzsver arī pašos finanšu nozares uzņēmumos. "DelfinGroup" sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Eltermane turklāt atzina, ka ar viņiem nav sazinājušies kādu juridisko biroju pārstāvji, lai skaidrotu klientu kavētos maksājumus (kā to solīja arī konkrētajā birojā – red.), taču ir daži klienti, kuri pārtraukuši maksāt, un pēc tam atzinuši, ka viņiem tā ieteikuši rīkoties šādos birojos.
Eltermane turklāt atgādināja, ka maksātnespējas procesu, vērtējot apstākļus, var arī neierosināt. "Gadījumā, ja tiesa to neapstiprina, klients, kurš nolēma neveikt maksājumus, atrodas neapskaužamā situācijā – jāveic iekavēto maksājumu pilna apmaksa, līdzekļi, kas samaksāti maksātnespējas birojiem par pakalpojumu sniegšanu, un arī valsts nodeva, netiek atgriezti, kā arī ir sabojāta kredītvēsture, kas var apgrūtināt jebkādu aizdevumu saņemšanu nākotnē," piebilda Eltermane.
Līdzīgu pieredzi pauda parādu piedziņas uzņēmumā "Paus Konsults". Tur secina, ka cilvēki, kuri pārtraukuši maksāt, turklāt bijuši pārliecināti, ka jau ir maksātnespējas procesā, lai gan šādu procesu kā sāktu var pasludināt tikai tiesa, pēc kā ziņas pieejamas arī maksātnespējas reģistrā. Tur atgādina, ka līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai parādniekam iespēju robežās ir jāsedz savas saistības un, atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 8. pantā noteiktajam, parādniekam ir pienākums sadarboties gan ar kreditoru, gan parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. "Paus Konsults" gan arī zināja teikt, ka personas, kuras parādniekiem it kā palīdz kārtot maksātnespējas procesu, kreditoriem un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem ir sūtījušas brīdinājumus, kuros norādīts, ka viņi kā pilnvarotās personas aizliedz veikt saziņu ar parādniekiem. "Ja saziņa notikšot, tad viņi par to iesniegs sūdzības visās iespējamās iestādēs. Šādu aizliegumu neviena pilnvarotā persona nav tiesīga izteikt, jo tas ir pretrunā jau iepriekš pieminētajam Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 8. pantam," norāda uzņēmumā.
Izplata brīdinājumus
Pērn jūlija beigās un augusta sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta, Tieslietu ministrijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapās teju vienlaikus parādījās brīdinājums, aicinot uzmanīties no pakalpojumu sniedzējiem, kuri maldina finanšu grūtībās nonākušas personas.
Paziņojumā pakalpojumu sniedzēji netika saukti vārdā. Intervijās iestādēs neslēpj, ka brīdinājums saistīts arī ar tur saņemtajām ziņām par konkrēto biroju.
Maksātnespējas kontroles dienesta Juridiskā departamenta direktore Karīna Paturska stāsta, ka tas noticis pēc pērnvasar saņemtās informācijas dienestā.
"Informācija, kas nonāca līdz mums, bija ļoti satraucoša. Jo tās lietas, ko mēs dzirdējām, ko šie juridisko pakalpojumu sniedzēji stāsta, kādus padomus sniedz šiem cilvēkiem – tie ir tādi, kas varētu liegt sekmīgi īstenot šīs fiziskās personas maksātnespējas procesu," viņa skaidro. Proti, maksātnespējas procesa ierosināšana vēl neko nenozīmē. To apstiprina tiesa un uzrauga maksātnespējas administrators, un administrators vērtē parādnieka attieksmi. Un procesu var izbeigt arī bez parādu dzēšanas.
"Administrators redz, ka cilvēks, kaut arī viņam bija ienākumi, gadu nav maksājis saviem kreditoriem. Un tas gan tiesas, gan administratora ieskatā ir negodprātīga rīcība no parādnieka puses," viņa paskaidro.
Bezbailis atrunājas
Mudinājumus klientiem kaut ko no īpašumiem vai ienākumiem nobēdzināt, birojā noliedz. Savukārt to, ka apgalvojums, ka var nemaksāt kreditoriem, ir biroja arsenālā, apliecina Bezbaiļa teiktais paša veidotā video "TikTok" vietnē. "Līdz ko jūs uzsākat sadarbību ar mums, jūs varat pārtraukt veikt maksājumus kreditoriem," tur izskan viņa balss aizkadrā.
Klātienes intervijas vietā biroja telpās Bruņinieku ielā, Bezbailis piekrīt intervijai telefoniski.
LTV "De facto": Jūs apgalvojat, ka, ja noslēdz līgumu ar jums, kreditoriem vairs nav jāmaksā. Uz kāda pamata jūs..
Oto Bezbailis: Iespēju robežās, iespēju robežās ir jāveic maksājumi (..)
LTV "De facto": Jums ir arī "TikTok" video, kur jūs sakāt, nevis "iespēju robežās", bet, – ja sākat sadarbību ar mums, saviem kreditoriem jūs varat nemaksāt.
Oto Bezbailis: Nu jā, jo, ja pēc iespējas ātrāk cilvēks izmaksā līguma maksājumus, jo ātrāk var iesniegt dokumentus tiesā…
LTV "De facto": Jā, bet tas pasliktina viņu situāciju (..)
Oto Bezbailis: Jebkurā gadījumā, ja kāds process tiek izbeigts, mums ir papildus garantija un atkārtoti mēs bez maksas sagatavojam dokumentus.
Atkārtots pieteikums iesniedzams tikai pēc gada, turklāt – ja pagājuši vismaz trīs gadi no apstākļiem, kuru dēļ procesu izbeidza. Turklāt no jauna jāmaksā arī valsts nodevas divu minimālo mēnešalgu apmērā un 70 eiro. Taču cilvēki, kas biroja padomiem uzticējušies, tikai vēlāk uzzinājuši, ka Bezbailis nemaz nav jurists.
LTV "De facto": Sakiet, jums ir juridiskā izglītība?
Oto Bezbailis: Man ir Maksātnespējas kontroles dienesta… asociācijas izsniegts apliecinājums.
LTV "De facto": Apliecinājums kam?
Oto Bezbailis: Par maksātnespējas procesa... ē… maksātnespējas procesa… ē… specifikācijām. Tiesu praksi un..
LTV "De facto": Bet juridiskās izglītības jums nav?
Oto Bezbailis: Pie mums strādā sertificēti maksātnespējas administratori un juristi.
Arī biroja klienti stāsta, ka visus gala dokumentus, pieteikumus tiesā gatavo birojā strādājošs maksātnespējas administrators. Bet arī tā ir vismaz ētiska problēma, kas var radīt arī faktisku pārkāpumu, uzskata Maksātnespējas kontroles dienestā, kur šī administratora vārdu zina. Paturska norāda: "Protams, ja šis administrators ir viņu konsultējis pie šī juridiskā pakalpojumu sniedzēja un vēlāk šī persona jau nonāk pie šī paša administrators, tas būtu interešu konflikts, kas administratoram būtu jānorāda. Vai viņš to norāda – tas ir attiecīgi uz viņa godaprāta, jo mums nav informācijas, kā mēs to varam konstatēt." Kontroles dienestā gan sekojot, vai viņa vārds neparādās kādā fiziskās personas lietā, lai var pievērst pastiprinātu uzmanību.
Manipulē ar reklāmām
Tikmēr biroja reklamēšanai tā sociālajos tīklos tikusi izmantotas arī paša Maksātnespējas kontroles dienesta sniegtā intervija televīzijas raidījumā. Dienests sūdzību par to kā par negodīgu komercpraski iesniedzis Patērētāju tiesību aizsardzības centram.
"Diemžēl tādu informāciju, ko ievieto tādos sociālajos tīklos kā "TikTok", neviens nepārvalda, neviens neuzrauga. Līdz ar to viņiem nav liegts tur ievietot arī šāda rakstura informāciju.
Bet, protams, tas rada absolūti maldīgu priekšstatu, turklāt zinot, ka mēs kā iestāde esam aktīvi snieguši informāciju, lai neuzķeras uz šādu juridisko pakalpojumu sniedzēju solījumiem."
Uzticības radīšanai Bezbailis savos video arī regulāri izmanto ekrāna attēlus no portāla "TVnet". Kādā no šiem video viņš arī saka: "Par mums ir arī ziņu raksti "Tvnet", "Apollo", "Delfi", kur iesaka cilvēkiem vērsties pēc palīdzības, ja esat nonākuši finansiālās grūtībās." Tā nav patiesība. Minētā publikācija ir nevis ziņu raksts, kurā kaut ko iesaka, bet apmaksāta reklāma, kur par saturu atbild pats apmaksātājs. Lai arī sākumā sarunai atsaucās, paša Bezbaiļa skaidrojumu par šo un vēl virkni citu jautājumu iegūt vairs neizdevās, jo interviju viņš beidza pēc savas iniciatīvas.
Bezbaiļa "rokraksts"
Jāpiebilst, ka Oto Bezbailis, arī ar citu uzvārdu – Šleiers, jau agrāk nonācis gan policijas, gan tiesas uzmanības lokā. Joprojām nav noslēgusies tiesvedība, kurā Bezbailis apsūdzēts par dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā, kas domāti maksātnespējas procesam. Tā ir vairākus gadus sena lieta.
Neskaidri ir arī paša biroja darbības pamati. Nosaukums "Juridiskais birojs maksātnespējas jautājumos" ir tikai izkārtne jeb zīmols. Līgumos ar klientiem figurē dažādas juridiskās personas un neviena no tām nedod pārliecību par klientiem solīto gandrīz 10 gadu pieredzi un veiksmīgākajiem rezultātiem nozarē. Piemēram, vēl nesen līgumos figurēja SIA "LNI". Uzņēmums dibināts 2019. gadā, turklāt nav oficiāli saistīts ar pašu Bezbaili, bet gan Kasparu Šleieru. Šobrīd tam ir nodokļu parādi, bet konts, kā stāsta klienti, – "Revolut", Lietuvā. Bezbailis skaidro, agrāk bijis konts "SEB bankā", bet tas slēgts, jo bankai nepatika pārskaitījumi no klientiem Krievijā. Bet citas Latvijas bankas neesot piekritušas atvērt "LNI" kontu.
Tad 2022. gada nogalē jau uz paša Bezbaiļa vārda dibināts SIA "Masksātnespēja JBMNJ". Bet vēl pirms abiem šiem uzņēmumiem 2015. gadā reģistrēts SIA MNJ, kuram lielākoties gan nav publiski redzamas finanšu darbības, jo pēc 2016. gada nav gada pārskatu. Ap to laiku arī pirmo reizi parādījās ziņas par iespējamo krāpniecību maksātnespējas lietās.
Aicina neklusēt
Tiesvedība un juridisko personu mainīšana kopā ar aktuālajām apšaubāmajām klientu piesaistes metodēm tomēr nav bijis šķērslis, lai birojs strādātu un iekasētu naudu no cilvēkiem. Maksātnespējas kontroles dienestā stāsta, ka no savas puses var vien informēt sabiedrību, jo uzrauga tieši administratorus un tiesiskās aizsardzības procesus uzraugošās personas. Nav arī liegts juridiskos pakalpojumus kādam piedāvāt, pašam neesot juristam, atzīst Tieslietu ministrijā. Tomēr tas neizslēdz vajadzību papildu pārbaudēm, tādēļ arī iestādes pērnvasar vienojušās šai problēmai pievērst pastiprinātu uzmanību.
Tieslietu ministrijas valsts sekretāre tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna raidījumam "De facto" norāda:
"Mēs neesam izmeklējuši, vai tur bija krāpšana vai tur nebija krāpšana. Tā nav mūsu kompetence. Bet mēs aicinām cilvēkus būt sevišķi vērīgiem, jo krāpšana var slēpties arī šķietami aiz juridiskiem pakalpojumiem.
Diemžēl jābūt ir modriem, un noziedzībai patīk klusēšana. Labāk ir ziņot par to, pat ja šķiet, ka pierādīt nevarēs."
Sāktas pārbaudes
Iespējamu krāpšanu var izmeklēt policija, bet negodīgu komercpraksi – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kurā stāsta, ka šī jautājuma izpētei pievērsies jau vasarā.
"Mēs uzsākām mājaslapu pārbaudes un informācijas vākšanu. Bet jāņem vērā, ka mēs nesaņēmām nevienu patērētāja sūdzību. Pirmo sūdzību ar reāliem pierādījumiem un līguma noteikumiem mēs saņēmām tikai pagājušā gada decembrī," stāsta PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis. Šīs pārbaudes rezultāti varētu būt pusgada laikā.
"De facto" zināms, ka vairāki klienti vērsušies arī policijā; tur šobrīd atturas no komentāriem par šādu iesniegumu skaitu un statusu.
Bet, kamēr rit pārbaudes, Bezbaiļa birojā joprojām turpina klientiem teikt, ka pēc sadarbības uzsākšanas kreditoriem var nemaksāt. Vismaz vēl vienā nesenā gadījumā zināms, ka nauda arī iekasēta, neņemot vērā, ka klienta situācijā ir objektīvi šķēršļi maksātnespējas uzsākšanai.
Maksātnespējas kontroles dienestā visus, kas domā par procesa sākšanu, aicina iepazīties ar dienesta mājaslapā atrodamo informāciju. Tur ir arī detalizēti skaidrojumi, kurus cilvēki var izmantot, lai paši iesniegtu tiesai vajadzīgos dokumentus.
