Ienesīgais kūdras bizness. Vai valsts pietiekami kontrolē nozari, kas rada izmešus un apgroza miljonus?

ĪSUMĀ:

• Kūdras ieguve rada 13% no siltumnīcefektu gāzu emisijām. Vietējām vajadzībām paliek mazāk par desmitdaļu kūdras, pārējo eksportē.
• VK atklāja, ka valsts ieguva nesamērīgi zemus ieņēmumus no kūdras. To ar novēlošanos laboja.
• Kūdru lielākoties iegūst "Latvijas Valsts mežu" apsaimniekotajos purvos. "Mēs esam gādīgs un rūpīgs saimnieks".
• Kam atbildība par novēlotu nomas maksas celšanu? ZM un LVM norāda uz VARAM, bet prokuratūra uz ZM nepietiekamu darbu uzraudzībā.
• Latvijā strādā 60 uzņēmumu, kas iegūst kūdru. Nozares līderis ir "Pindstrup Latvia", kas eksportē uz 90 valstīm.
• Kāda ir kūdras ieguves uzraudzība – vāja, kā secināja VK, vai skrupuloza, kā saka asociācija?
• Dati par atradnēm ir Zemes dzīļu informācijas sistēmā, ko uzrauga LVĢMC, bet Vides dienests izbraukumos pārbauda riskantākos objektus.
• VARAM eksperte atzīst: "Nekad jautājumi par zemes dzīlēm nav bijuši tie aktuālākie, par kuriem ir bijis kopējs valsts redzējums un mērķis."

Purvi aizņem apmēram desmito daļu no Latvijas teritorijas. No īpašām purva sūnām jeb sfagniem veidojas kūdra – viens no valsts derīgajiem izrakteņiem. Kūdra atjaunojas ļoti lēni – gada laikā tās pieauguma slānis sasniedz vien dažus milimetrus.

"Purvi dod ne tikai to, ka tas ir bioloģiskajai daudzveidībai ļoti nozīmīgs biotops, bet arī citus ekosistēmas pakalpojumus, piemēram, plūdu regulēšanā, jo tie uztver daudz ūdens."

Tā norādīja Maksis Apinis, kurš strādā par klimata pārmaiņu un enerģētikas pārejas jautājumiem vides aizsardzības organizācijā "Zaļā brīvība". Kopā ar viņu Latvijas Radio devās uz kūdras ieguves vietu Cenas tīrelī, kas atrodas aptuveni 30 kilometru attālumā no Rīgas, Mārupes novadā.

"Šobrīd atrodamies Cenas tīrelī blakus aktīvam kūdras ieguves laukam. Te arī ir blakus taka, kur var pienākt klāt un redzēt, kā izskatās lauks, kurā kūdra tiek iegūta. Mēs redzam – ir kūdras krāvumi un ir lielas platības, kur nekā nav, tikai atklāta kūdra."

Vēl nav sākusies kūdras ieguves sezona. Kūdrinieki darbu sāk sausā un saulainā laikā, bet sezonu noslēdz rudens pirmajos mēnešos.

"Tradicionāli kūdra tiek tiešām uzskatīta kā tāds nacionālais lepnums. Tas ir mūsu resurss, ko mēs varam iegūt. Tas ir tāds kā Latvijas ogles."

Pamatā Latvijā iegūto kūdru un tās produktus izmanto dārzkopībā – dārzeņu, augu un koku stādu audzēšanā. Latviju uzskata par kūdras lielvalsti, jo

trešdaļu no Eiropas Savienībā dārzkopībā izmantotās kūdras saražo pie mums.

Maksis Apinis gan norādīja uz kūdras nozares būtisku blakni – tā rada siltumnīcefekta gāzu emisijas.

"Šobrīd situācija kļūst sarežģīta šai nozarei tāpēc, ka mums ir jāsamazina gāzes, kas uzkarsē mūsu planētu strauji. Latvija ir apņēmusies diezgan ambiciozus mērķus šajā jomā. Ja mēs neizpildīsim, tad mums nāksies faktiski maksāt soda naudas vai iepirkt tā saucamās emisiju kvotas no citām valstīm, kurām ir izdevies vairāk samazināt [emisijas]. Un tāpēc mums ir jāskatās uz visām iespējām, kur mēs varam šīs emisijas samazināt."

Raugoties klimata neitralitātes mērķa virzienā, aizpagājušajā gadā valdība nolēma, ka no 2030. gada Latvijā vairs nevarēs izmantot kūdru, lai iegūtu enerģiju. Tiesa, šim mērķim nogulumiezi pie mums patērē minimāli – tas nesasniedz pat vienu procentu no kopējā kūdras apjoma.

"Tas ir absolūti nepieciešams lēmums, bet, patiesību sakot, šobrīd jau enerģētikā kūdru izmanto pavisam niecīgos apmēros. Latvijā tie ir kādi seši uzņēmumi, divas pašvaldības. Un arī kūdra ir tāds piesārņojošs sadedzināmais tāpēc, ka izdalās daudz sēra, un tas nav labi arī gaisa piesārņojumam."

Lai valdības pieņemtais lēmums par labu klimatam neradītu negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību, ir izveidots Taisnīgas pārkārtošanās fonds. Lai atteiktos no fosilā kurināmā, kas Latvijā šajā gadījumā ir kūdra, valsts no šī fonda piesaista nepilnus divsimt miljonus eiro. Tomēr šis lēmums visas problēmas neatrisina.

Kopumā kūdras ieguve rada 13% no kopējām siltumnīcefektu gāzu emisijām,

informēja Klimata un enerģētikas ministrijā.

"Desmitgades beigās būs jāiepērk kaut kādas dārgas kvotas no citām valstīm. Un tās būs tiešām dārgas tāpēc, ka būs liels pieprasījums pēc tām, jo citiem arī neiet pārāk viegli ar emisiju samazināšanu. Tāpēc, parēķinot kopumā, es pieļauju, ka tas kļūst aizvien mazāk izdevīgi."

Starp kūdras ieguvējiem vairākums ir ārzemju investori. Lielāko daļu no iegūtā resursa nozare eksportē, piemēram, uz Ķīnu, Vāciju un Itāliju. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka pērn eksports sasniedza 258,99 miljonu eiro apjomu.

Vietējām vajadzībām izmanto mazāk nekā desmito daļu kūdras.

"Latvija šobrīd ir tāda kā trešā pasaules valsts, kur tiek iegūts resurss, kas tiek izvests ārā uz bagātajām rietumvalstīm, bet vienlaikus šīs emisijas, kas rodas kaut kādā brīdī no kūdras, tiek pieskaitītas Latvijai."

Uz sākumu ▲

Nesamērīgi zemi ienākumi valstij

Kūdras apsaimniekošanas un pārvaldības jautājumiem pievērsās arī Valsts kontrole. 2019. gada nogalē revidenti sabiedrībai vēstīja, ka Latvija gūst nesamērīgi zemus ieņēmumus no kūdras, kas pieder valstij. Šo īpašumu pārvalda Zemkopības ministrija, bet tā nemaz nezina, kādā apjomā iegūst kūdru.

"Kā tu vari saimniekot, nezinot, kas tev ir, cik attiecīgajā gadā nomnieks ir izmantojis un ko tu esi saņēmis?"

Tā norādīja Inga Vilka, Valsts kontroles padomes locekle, vēršot uzmanību uz to, ka Zemkopības ministrija saimnieciskā gada pārskatā ilgstoši neuzrādīja ienākumus no kūdras nozares. Vilkas vadītais departaments sāka uzdot jautājumus.

"Uz to reaģējot, Zemkopības ministrija 2018. gada pārskatā iekļāva šo kūdru. Viņu rīcībā esošās aplēses par kūdras apjomu viņi uzskaitīja ar 3,7 miljardu eiro vērtību."

Tomēr šī summa nebija pareiza. Ministrija to laboja, un tie vairs nav miljardi, bet gan 57 miljoni eiro.

"Tajā pašā laikā arī par šiem 57 miljoniem mēs nevarējām gūt pārliecību, ka tā metodika, kādā veidā tiek vērtēts, ir pietiekami efektīvi izmantojama. Tālāk jau, sadarbojoties ar Valsts kasi, Zemkopības ministrija piesaistīja ārējo auditoru, turpināja strādāt pie šīs metodikas, kā novērtēt. Un sanāca nākamajā gadā, es tagad nepateikšu precīzi, bet man liekas, ka bija jau kaut kādi padsmit miljoni [eiro]."

Auditori secināja, ka 2019. gada nogalē Zemkopības ministrijas kūdras aktīvu vērtība bija 11,8 miljoni eiro.

"Tas rada izsaimniekošanas riskus. Tas rada situāciju, ka kāds nepaziņo patieso informāciju par iegūto apjomu. Līdz ar to sabiedrībai kopumā tā ir iespēja uz negūtiem ieņēmumiem."

Lai aprēķinātu neiegūtos ieņēmumus, kontrolieri arī pētīja, cik izdevīgi valsts īpašumus nomā kūdras ieguves uzņēmumi. Viņi secināja, ka kūdru "atdod par sviestmaizi".

"Te ir tā specifika, ka tiek maksāta nomas maksa, nevis kaut kāda maksa par attiecīgi iegūto apjomu. Un tas, ko mēs redzējām, ka normatīvie akti paredzēja pārvērtēt [nomas maksu]. Attiecīgi bija jāmaina nomas līgumi vai nomas līgumos maksas, bet tas nebija izdarīts likumā noteiktos termiņos. Tas, ko mēs redzējām, ka, to veicot vēlāk, sanāk, ka jau tirgum atbilstošāka noma tika iekasēta vēlāk. Un mēs aplēsām negūtos ieņēmumus."

Kūdras ieguves vietas vajadzēja sākt iznomāt dārgāk un pakāpeniski tām celt maksu jau 2015. gadā. Tirgus cena bija jāsasniedz 2030. gadā. Taču procesu novilcināja par trim gadiem.

"Sākas indeksācija – tas nozīmē nevis vienā gadā uzreiz ir jaunā vērtība, bet tā pakāpeniski palielinās. Tā kā tas notika lēnāk, tad tie bija 4,7 miljoni eiro līdz 2029. gadam. Bet, protams, mēs apzināmies, ka tās arī ir aplēses, jo varētu būt, ka vēl pēc kaut kāda brīža varētu būt atkal kaut kāda pārvērtēšana, un mēs zinām, ka tāpat vērtības iet uz augšu, uz leju."

Tātad pēc revidentu aplēsēm, valstij gar degunu aizgāja teju pieci miljoni eiro, ko varēja gūt, ja vien laikus sāktu nomas maksas indeksāciju.

Šie nav vienīgie Valsts kontroles skaudrie secinājumi kūdras jautājumos. Pirms gada iestāde publicēja jaunu ziņojumu, kurā pievērsās visu derīgo izrakteņu pārvaldībai.

"Tas, ko mēs redzējām, ka šī uzraudzība notiek, neizvērtējot lielākos riskus."

Uz sākumu ▲

"Mēs esam gādīgs un rūpīgs saimnieks"

Ražotāji lielākoties iegūst kūdru purvos, kas pieder valstij un kurus apsaimnieko uzņēmums "Latvijas Valsts meži". Uzņēmums ir noslēdzis līgumus ar 31 nomnieku par 53 atradnēm, kurās iegūst kūdru.

"Mēs esam noteikti gādīgs un rūpīgs saimnieks pār šīm teritorijām. Mums patiesi rūp, kas nozarē notiek, kas notiek šajās teritorijās," sacīja "Latvijas Valsts mežu" struktūrvienības "LVM Zemes dzīles" direktore Kristīne Ansone.

Vai tagad "Latvijas Valsts meži" neiznomā kūdras ieguves teritorijas par lētu naudu?

"2023. gadā [nomas maksa] bija 216,32 eiro par hektāru, bet tā tiešām ir vidējā, jo ir citi nomnieki, kuriem ir 42 eiro, un ir nomnieki, kuriem ir vairāk nekā 1000 eiro. Līdz ar to tā tiešām ir vidējā nomas maksa," sacīja Ansone.

Tātad ir nomnieki, kas "Latvijas Valsts mežiem" maksā daudzas reizes mazāku summu, un ir nomnieki, kas maksā vairāk. Cenu nosaka atbilstoši sertificēta tirgus vērtētāja noteiktam apmēram.

Ansone norādīja, ka ienākumi tagad pieaug un pērn sasniedza 3,6 miljonus eiro. Savukārt 2018. gadā, kad šim jautājumam pievērsās Valsts kontrole, šī summa bija nepilni divarpus miljoni eiro.

"Jāsaka paldies Valsts kontrolei, līdz ar to mums bija iespēja situāciju uzlabot, sakārtot, ko šobrīd mēs esam pilnībā izdarījuši. Visi Valsts kontroles konstatētie trūkumi ir novērsti," apliecināja valsts uzņēmuma pārstāve.

Revīzijas ziņojumā novēlotu indeksācijas sākšanu atbildīgie skaidroja ar garām apspriedēm ar nozari. "Tas bija tā iemesla dēļ, ka normatīvo aktu izstrādes ietvaros nenotika pietiekami šīs publiskās apspriedes un diskusijas, ko VARAM vajadzēja realizēt. Tās notika pēc tam. Tā visa rezultātā ievilkās process," sacīja Ansone.

Uz sākumu ▲

Kam atbildība?

Lai noskaidrotu, kam tad bija jāuzņemas atbildība par novēlotu augstākas nomas maksas iekasēšanu no kūdras ieguvējiem, Latvijas Radio devās uz Zemkopības ministriju.

Kāpēc nomas maksas indeksāciju sāka vēlāk, nekā bija plānots? "Tas jautājums jums jāuzdod tiem, kas to varbūt bija iesākuši. Kopš es esmu atnācis, es ļoti nopietni uztveru šo Valsts kontroles revīziju, ieteikumus, un es tos esmu 100% visus izpildījis," pauda Raivis Kronbergs, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs.

Viņš apgalvo, ka tagad ministrija ir apzinājusi visus kūdras resursus, kas pieder valstij. To, ka ministrija un arī "Latvijas Valsts meži" ir ieviesuši visus ieteikumus, apliecina arī Valsts kontrole.

Tāpat kā Kristīne Ansone, arī Kronbergs atbildību cenšas novelt uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM): "Es arī aicinātu jums aiziet pie VARAM un pajautāt, kāpēc tur netika izdarīti priekšdarbi, jo ļoti daudzas lietas mūsu nacionālajā likumdošanā ir tieši jādara VARAM. VARAM to nebija izdarījusi. Mēs to izdarījām vismaz tik tālu, cik tas skar mūsu valdījumā esošās zemes dzīles, un tagad arī ir jāizdara valstij, kas ir VARAM. "

Tomēr miljoni, kas valstij gāja secen, ir Zemkopības ministrijas un "Latvijas Valsts mežu" atbildība. To skaidri norādīja prokurora Ginta Bērziņa brīdinājums, kas sekoja pēc Valsts kontroles ziņojuma 2020. gadā.

Ģenerālprokuratūra konstatēja, ka Zemkopības ministrija nepienācīgi uzraudzīja "Latvijas Valsts mežus" attiecībā uz to, kā uzņēmums rīkojas ar valstij piederošajām kūdras atradnēm. "Latvijas Valsts meži" savlaicīgi neizpildīja Ministru kabineta noteikumus. Taču par kriminālprocesa ierosināšanu nelēma, jo nevarēja precīzi noteikt valstij nodarītos zaudējumus.

Uz sākumu ▲

Kūdras ieguvējs ar 80 miljonu apgrozījumu

Pašlaik Latvijā strādā aptuveni 60 uzņēmumu, kas iegūst kūdru. Absolūtais vairākums strādā ar peļņu, un tirgus lielākajiem spēlētājiem tā ir miljoniem eiro. Nozares līderis ir uzņēmums "Pindstrup Latvia". Tas pērn apgrozīja vislielāko naudu – vairāk nekā 80 miljonus eiro, un uzņēmuma peļņa bija astoņi ar pusi miljoni eiro.

"Dāņu uzņēmums. Latvijā sāka darboties 1998. – gadā, nesen nosvinējām 25 gadu jubileju," sacīja SIA "Pindstrup Latvia" finanšu direktors Edijs Ločmelis, piebilstot: "Diemžēl vietējais tirgus mums ir par mazu."

Uzņēmums iegūst kūdru un ražo tās substrātus, ko eksportē uz 90 valstīm. "Mūsu klienti ir profesionālie audzētāji, kas audzē dažāda veida stādus. Un Latvijā tādu ir gaužām maz, līdz ar to mēs visu [saražoto kūdru] eksportējam," sacīja Ločmelis.

Pēc platības uzņēmums ir otrs lielākais "Latvijas Valsts mežu" apsaimniekošanā esošās kūdras ieguves vietu nomnieks. "Nomas maksas pieaugums ir ievērojams, bet, kā jau visur tas ir, par to visu maksā gala klients," sacīja Ločmelis.

Kā uzņēmumu ietekmē aizliegums no 2030. gada kūdru ražot enerģētikā? "Šis lēmums daudz neko neietekmē. Mēs kaut ko nedaudz iegūstam enerģētikai. Mums pašiem ir katls, kurā mēs varam izmantot gan šķeldu, gan arī kūdru. Pagaidām mēs izmantojam kūdru, kamēr mēs paši varam iegūt. Tad, kad nevarēs vairāk izmantot kūdru, izmantosim šķeldu. Tās izmaksu atšķirības nav tik kritiski lielas, lai tas mūs ļoti ietekmētu."

Ločmelis apzinās, ka nākotnē klimata neitralitātes dēļ kūdras ieguvi varētu aizliegt: "Mēs varam, protams, skaldīt matus un aizliegt kaut ko. Uz to droši vien viss iet, bet cenšamies tomēr skaidrot un vest pie prāta, teiksim tā, ka, aizliedzot kūdras ieguvi, tagad mēs nesasniegsim tos izvirzītos mērķus par atmosfēras nesasilšanu."

To, ka nomas maksas pietuvošanās tirgus vērtībai ietekmē kūdras ieguvējus un viņu biznesa plānus, atzina arī Latvijas Kūdras asociācijā, kurā starp biedriem ir arī "Pindstrup Latvia", bet Ločmelis ir asociācijas padomē. 

"Latvija nebūt nav tā vieta, kur mēs maksājam vismazāk. Tā kā mēs maksājam jau pietiekami augstu cenu tāpat. Tagad mēs būsim, jā, varētu teikt augšgalā," sacīja Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle.

Viņa noliedza, ka kūdras asociācija būtu kavējusi nomas maksas indeksācijas sākšanu: "Asociācija nevar iekavēt nekādu procesu, kur ir iesaistīta valsts un kur ir iesaistīts normatīvais regulējums. Tāpēc, ka tie bija Ministru kabineta noteikumi, kuri tika pieņemti, saskaņojot pilnīgi visām pusēm. Tur nevar teikt, ka kaut ko asociācija ir darījusi, jo asociācija nepieņem normatīvo regulējumu."

Uz sākumu ▲

Uzraudzīta vāji vai tieši pretēji – skrupulozi?

Likums nosaka, ka

licenci kūdras ieguvei nomātajā zemes gabalā izsniedz uz laiku līdz 75 gadiem.

Ko asociācijā domā par tik ilgu laiku? "Tas arī ir mūsu asociācijas, varētu teikt, panākums, jo mēs bijām par to, ka šiem licenču termiņiem ir jābūt garākiem. Tāpēc, lai šis viens nomnieks varētu paredzēt savu darbu, lai viņš varētu ilgtspējīgi strādāt," sacīja Krīgere.

Viņa uzskata, ka nozares potenciāls ir nepienācīgi novērtēts. Turklāt to pārrauga par vides aizsardzību atbildīgā ministrija.

"Zemes dzīles, varētu teikt, ka Latvijā ir pamestas novārtā.

Un nav pietiekami daudz pievērsta uzmanība šim jautājumam un šo resursu apsaimniekošanai, apgūšanai, izpētei. Un valstiski neviens nav uzņēmies atbildību, lai gan tā šobrīd ir zem VARAM," sacīja Krīgere.

Jāatgādina gan Valsts kontroles secinātais, ka nozari vāji uzrauga, kādēļ miljoniem eiro valstij ir aizgājuši secen. "Ieguve tiek ļoti skrupulozi uzraudzīta. Nav tā, ka ieguvējs vienkārši dabū šo licenci un neviens neliekas ne zinis, kas tur notiek. Tā nav," pauda Krīgere.

Līdzīgi nostāja ir vēl vienam kūdras nozares lobijam – Latvijas Nacionālajai kūdras biedrībai, kuru vada Ilze Ozola. "Es domāju, ka nozare pēdējos gadus vispār nejūtas aizmirsta un varbūt pat gribētu būt mazliet aizmirsta, jo tie sitieni ir no visām pusēm," sacīja Ozola.

Pirms pāris gadiem šai biedrībai pievienojās arī uzņēmums "Latvijas Valsts meži", un nu jau gadu biedrības valdē ir arī Kristīne Ansone.

"Es domāju, ka mēs diezgan labi esam regulēti un diezgan labi esam uzraudzīti. Ir jau jāsaprot arī tas, ka tie uzņēmumi arī paši viens otru uzmana. Taču pati saproti, ka tas, kurš atļaujas vairāk, arī iegūst vairāk, un, visticamāk, arī mēs viens otru tā teikt pieskatām, lai tas tā nebūtu," pauda Ozola.

Pēc intervijām ar valstij piederošo uzņēmumu "Latvijas Valsts meži" un tās akciju turētāju Zemkopības ministriju, kūdras ražotāju un nozares lobija organizācijām rodas iespaids, ka visi runā vienā balsī, kaut arī Zemkopības ministrijai ir pienākums būt nozares un resursu pārraugam, nevis ieņemt dalībnieka lomu.

Uz sākumu ▲

Uzraudzība, dati un sodi

Pirms gada Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju ar saviem secinājumiem iepazīstināja Valsts kontrole. "Mums nācās secināt, ka valstī pieejamā informācija par derīgajiem izrakteņiem nav pilnīga, nav pietiekami kvalitatīva un savlaicīga," politiķiem un nozares pārstāvjiem pauda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Informācija par derīgo izrakteņu atradnēm ir publiski pieejama un apskatāma Zemes dzīļu informācijas sistēmā, kuru administrē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Jaunākie pieejamie dati ir par 2022. gadu, un redzams, ka kūdras ieguvei ir izsniegtas 120 licences. To termiņi atšķiras, taču ilgākais ir līdz pat 2094. gadam. Tāpat sistēmā var sekot līdzi, vai kāds kūdru neiegūst vairāk, nekā tas ir atļauts.

Informācijas sistēma ir salīdzinoši jauna. "Kopš 2020. gada mums bilance ir skaisti sagatavota uz konkrēto ieguves licenci, kā rezultātā ir iespējams sekot līdzi, kas tad konkrētam ieguvējam notiek viņa teritorijā. Manuprāt, tas ir ļoti veicinājis lielāku caurspīdīgumu un pārskatāmību pašā sistēmā," sacīja LVĢMC Ģeoloģijas nodaļas vadītāja Māra Brūne.

Viņa atzina, ka iepriekš datus uzskaitīja novecojušās datu bāzēs, tāpēc kopējo situāciju var vērtēt tikai šobrīd.

Vai šie dati ir uzticami un parāda patieso ainu kūdras purvos? To Latvijas Radio vaicāja Valsts vides dienestam (VVD), kas kontrolē kūdras ieguvēju darbu.

"Mēs saņēmām iepriekšējos gados daļu no pārskatiem, agrāk visus pārskatus manuālā formātā. Skaidrs, ka to pārvadīšana caur cilvēkiem vides dienestā, pēc tam vēl LVĢMC sistēmā – varēja rasties un radās kaut kādas cilvēciskās kļūdas ciparu ievadē," skaidroja VVD ģenerāldirektora vietniece Laura Anteina.

Tātad, kamēr visu datu aprite pilnībā nebūs digitāla, joprojām var rasties kādas nesakritības. Tomēr svarīgas ir arī pārbaudes uz vietas. Pēc Valsts kontroles ziņojuma Valsts vides dienests esot noteicis skaidrus kritērijus un pārbauda riskantākos objektus, jo uz visām vietām aizbraukt nespēj.

"Ja mēs runājam par zemes dzīļu kontroli, tad faktiski tajā ir iesaistīti 11 inspektori; tie ir 2022. gada dati, un 2023. gadā nekas diži nav mainījies. Tikai viens no viņiem uz pilnu slodzi veic šīs zemes dzīļu pārbaudes. Pārējie ir uz 40% slodzi iesaistīti zemes dzīļu kontrolē, bet veic arī cita veida kontroles pasākumus, ņemot vērā, ka mums iesaistīto objektu skaits ir gana liels. Tie ir tūkstošos mērāmi rādītāji."

Likums nosaka, ka dienestam jāaizbrauc uz katru kūdras ieguves vietu reizi trijos gados. "2023. gadā faktiski ir pārbaudīti 13% no ieguves vietām – konkrēti 39 objekti," informēja Anteina.

Tātad dienests spēj apsekot vien nepilnu pusi no 98 kūdras vietām, kas jāpārbauda gada laikā. Kopumā ir reģistrētas 294 atradnes, kurās var iegūt kūdru. Savukārt derīgas licences ir 124 no tām. 

Anteina gan norādīja, ka inspektori kūdras nozarē atklāj vismazāk pārkāpumus, tādēļ viņi vairāk uzmanību pievērš citiem derīgo izrakteņu ieguvējiem.

"Neesam identificējuši tādus būtiskus pārkāpumus, lai varētu teikt, ka ieguvēji ir bijuši negodprātīgi,"

sacīja VVD pārstāve.

Pēdējo trīs gadu laikā dienests uzsācis deviņus administratīvā pārkāpuma procesus. Vairums ir par licencē izvirzīto nosacījumu neievērošanu. Divos gadījumos pārkāptas teritorijas robežas, kurās drīkst iegūt kūdru. Savukārt vienā gadījumā zemes dzīļu monitoringu veica bez spēkā esošas speciālas licences.

Sodi, kurus piemēro Vides dienests, ir salīdzinoši mazi. Piemēram, par administratīvo pārkāpumu uzņēmumam jāmaksā no 140 līdz 2100 eiro. Gadījumos, kad ir smagāki pārkāpumi, tad inspektori var piemērot desmit reižu lielāku dabas resursu nodokli. Jāpiebilst, ka šogad par iegūtu vienu tonnu kūdras dabas nodoklis ir 69 centi.

Vai šis sods ir samērīgs? "Protams, reizēm var būt tas jautājums, vai maksāt sodu nav izdevīgāk, nekā veikt legālu darbību. Arī nodoklis mums ir zems," atzina Anteina.

Uz sākumu ▲

Kāda ir valsts politika?

Valsts politiku par zemes dzīļu, tostarp kūdras, izmantošanu veido Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Latvijas Radio ministrijā vaicāja par pārmetumiem no nozares, ka ministrija kavējās ar nomas maksas indeksāciju.

"Jā, process ir bijis, un tas ir noticis, un arī virzīts. Nav tā, ka tas būtu nolikts malā, bet šie mērķi un arī redzējumi ir atšķirīgi. Un mēs nevaram aiziet līdz galam un apstiprināt kaut kādus dokumentus, ja mēs nepanākam kaut kādus kompromisa risinājumus. Jābūt ir šai diskusijai, lai nonāktu pie vienota kopsaucēja," sacīja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Savukārt, lai pastiprinātu kontroli, ir vajadzīgs vairāk naudas. "Protams, varētu vēlēties vēl labāk un visos gadījumos varēs vēlēties vēl labāku pārvaldību. Jautājums arī ir par pieejamo kapacitāti, resursiem, lai to varētu atbilstoši izdarīt," teica Vesere.

Tas ir politiskās izšķiršanās jautājums. "Nekad jautājumi par zemes dzīlēm nav bijuši tie aktuālākie jautājumi, par kuriem ir bijis kopējs valsts redzējums un mērķis. Mums ir jāsaprot, kā mēs savus resursus lietojam, tērējam, un šeit ir jautājums par izpēti. Ne visur šie dati un izpētes ir tā, kā varbūt mēs visi vēlētos, lai varētu plānot, ko darīt, ko ne," atzina Vesere.

Ja Valsts kontrole nebūtu izgaismojusi trūkumus kūdras nozarē, tad uzlabojumi, visticamāk, tā arī nebūtu ieviesti. Viens no piemēriem – gadu pēc Valsts kontroles ziņojuma valdība izdeva Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030.gadam. Tās nosaka galvenos rīcības virzienus nozares ilgtspējīgai attīstībai. Par pamatnostādņu izpildes koordināciju ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Pateicoties sausajām vasarām, kūdru var iegūt vairāk – pēdējos gadus ap miljonu tonnu gadā. Savukārt tas ļauj palielināt valstij ienākumus no kūdras eksporta. Tā pastaigas laikā Cenas tīrelī norādīja biedrības "Zaļā brīvība" darbinieks Maksis Apinis: "Ja ieliek visu svaru kausos un izvērtē ieguvumus un zaudējumus, tas loģiskākais solis šobrīd ir tieši kūdras nozari mazināt."

Kūdras ieguvei labvēlīgie laika apstākļi ir radušies klimata krīzes ietekmē. "Kūdra, es teiktu, fosilais, neatjaunojamais resurss ir pārāk lēts, jo tur netiek ietvertas ārējās izmaksas. Ar ārējām izmaksām es domāju to, ka tas ir piesārņojošs resurss. Kūdras ieguve mūsu planētu uzkarsē," norādīja Apinis.

Tas nozīmē, ka spiediens no ražotājiem un nozares lobija varētu tikai pieaugt. "Tas labums nebūt nav tik liels, jo darbojas Latvijā lieli Vācijas uzņēmumi, kas vienkārši dabū licenci, samaksā dabas resursu nodokli un kūdru izved.

Mēs faktiski šobrīd esam tāda valsts, kas vienkārši savus resursus izved, bet tas labums aizvien mazāks paliek,"

norādīja "Zaļās brīvības" pārstāvis.

Uz sākumu ▲