ĪSUMĀ:
- Šī apkures sezona iezīmējās ar tarifu būtisku pieaugumu visā Latvijā.
- Taču valsts piedāvāja dažādus atbalsta pasākumus energocenu pieauguma kompensēšanai.
- Siltumapgādes uzņēmumu asociācijā nav saņemtas ziņas par negaidīti augstiem parādiem.
- Asociācija uzskata, ka tas izdevies, pateicoties valsts atbalstam.
- Asociācija prognozē – apkures izmaksas saglabāsies līmenī, kad daļu kompensēja valsts, arī pēc atbalsta beigām.
Šī apkures sezona iezīmējās ar tarifu būtisku pieaugumu visā Latvijā. Valdība rudenī lēma par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai līdz aprīļa beigām mājsaimniecībām ar dažādiem apkures risinājumiem. Tajā skaitā elektroenerģiju, dabasgāzi, koksnes briketēm, granulām un malku, kā arī centralizētās siltumapgādes klientiem. Bija arī citas palīdzības formas, piemēram, vairāki siltuma ražotāji par kavētiem maksājumiem neaprēķināja soda procentus.
Pašlaik galvaspilsētā centralizētās apkures sezonu noslēguši aptuveni 6% uzņēmuma "Rīgas siltums" klientu. Kopējais klientu parāds par saņemto pakalpojumu sasniedzis 11 miljonus eiro, kas ir līdzīgi kā pērn.
Uzņēmuma pārstāve Linda Rence norādīja: "Salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem par nomaksu, kopumā situācija ir ļoti līdzīga pagājušajam periodam. Nomaksas procents nav pasliktinājies. Ir neliels parāds par iepriekšējo periodu. Tie ir 100 000 eiro."
Citi siltumapgādes sniedzēji precīzus datus vēl apkopos, jo apkures sezona nav vēl noslēgusies.
Uzņēmuma "Gren Jelgava" aprēķini liecina, ka iedzīvotāju parādi par siltumenerģiju martā ir pagājušā gada līmenī, informēja uzņēmuma pārstāve Guntra Matisa. Uzņēmums sagaida, ka, tāpat, kā citus gadus, ziemā uzkrāto parādu samaksās līdz nākamai apkures sezonai. Apkures sezonas laikā "Gren Jelgava" tarifs, šķeldas cenām krītoties, mainīts četras reizes.
Tomēr Siltumapgādes uzņēmumu asociācijā nav saņemtas ziņas par negaidīti augstiem parādiem šīs apkures sezonas noslēgumā. Satraucoši būtu, ja tie sasniegtu 3% no kopumā izrakstītajiem rēķiniem, taču nav zināms par šādām situācijām,
Latvijas Radio skaidroja asociācijas vadītājs, arī "Jūrmalas siltuma" valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš.
Viņš raksturoja apkures izmaksu kopējo pieaugumu: "Izskatās, ka esam izgājuši sausām kājām šo apkures sezonu. Tā noticis, lielā mērā pateicoties sniegtajam valsts atbalstam. Lai gan, protams, absolūtos ciparos, ar visu valsts atbalstu apkures cenas ir augušas. Ja nebūtu valsts atbalsta, tās būtu kāpušas pat trīs vai četras reizes, bet ar valsts atbalstu – apmēram līdz divām reizēm. Tie, kas kurina tikai ar šķeldu, izmaksas noturēja līdzīgā līmenī kā pērn. Absolūtos ciparos tarifi auga, bet cilvēki ir izturējuši, un apkures sezona pagājusi bez krīzes."
Ierasti liela daļa parādnieku pakāpeniski nolīdzina savas saistības turpmākajos mēnešos līdz nākamajai apkures sezonai. Šajā pavasarī atbilstoši prognozētām tendencēm vairākās pašvaldībās jau no aprīļa tarifi par siltumenerģiju ir zemāki. Piemēram, Rīgā, Jūrmalā, Alūksnē, Daugavpilī, Jelgavā un citviet. Siltumenerģijas tarifu izmaiņas ir tieši atkarīgas no gāzes cenas, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada nogali pasaules tirgos kritusies par 40–50%.
Pašlaik, apkures sezonas noslēgumā, regulatoram piesaka jaunus, vēl zemākus siltumenerģijas tarifus. Šajā pavasarī atbilstoši prognozētām tendencēm tarifs mazināts arī Rīgā, Jūrmalā, Alūksnē, Daugavpilī un citviet. Piemēram, Rīgā no maija vidus to rosināts noteikt uz pusi zemāku nekā vidējo šajā apkures sezonā. Savukārt ar skatu uz nākamo apkures sezonu kurināmo resursu cenu ir grūti prognozēt, attiecīgi arī tarifu aplēses var būt visai aptuvenas.
Tomēr atbilstoši pašreizējām prognozēm izmaksas saglabāsies zemākas nekā aizvadītās apkures sezonas sākumā un absolūtos skaitļos tās varētu būt līdzīgas kā aizvadītajos mēnešos, kad rēķinus mazināja ar valsts atbalsta pasākumiem. Tā to prognozē Siltumapgādes uzņēmumu asociācijā.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināja atbalstu energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēju kompensāciju apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāku mājokļa pabalstu. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.
Enerģētiskā krīze un elektroenerģijas tarifi lika savilkt jostas arī pašvaldībām.
