Ja banku riska politika nemainīsies, "mēs varētu piemērot jaunu nodokli par agresīvu risku politiku un paņemt valsts budžetā vēl kādus 100 miljonus eiro," teica Reirs.
Tāpat viņš norādīja, ka komisija uzrunās Finanšu ministriju un lūgs konkrētu plānu, kad un kā tiks atrisinātas visas finanšu sektorā identificētās problēmas. Reirs izteicās, ka līdz šim no ministrijas ir tikai dzirdēts, ka "mēs risināsim, mēs risināsim...".
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komisijas sēdē atzina, ka banku piesardzība patlaban ir pārspīlēta.
"Latvijas Banka no komercbankām konkrēti prasa – ejiet pie klientiem, uzlabojiet pakalpojumus, ieviesiet jaunus, mūsdienīgus pakalpojumus," teica Kazāks, kā piemēru minot "Revolut", kur viss notiek "ātrāk un lētāk".
Vienlaikus Kazāks norādīja, ka Latvijā ir padsmit bankas, un, ja klientam kaut kas neizdodas vienā bankā, var iet pie nākamās.
Kazāks īpaši uzsvēra, ka mazās bankas tagad cenšas attīstīties un sniegt vispusīgus banku pakalpojumus.
Tāpat Kazāks uzsvēra, ka kontu pieejamība patlaban Latvijas finanšu sektorā nav sistēmiska problēma un varētu būt runa par atsevišķiem gadījumiem, kad klientam neizdodas atvērt kontu.
Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile norādīja, ka patlaban Latvijas finanšu sektors gatavojas Eiropas Padomes ekspertu komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtējumam "Moneyval", kas sāksies šī gada ceturtajā ceturksnī.
Purgaile uzsvēra, ka ""Moneyval" vairs nav bubulis", arī novērtēšanas metodoloģija mainījusies un tagad "Moneyval" lielu uzmanību pievērš finanšu pakalpojumu pieejamībai un saprātīgai risku mazināšanai.
Uz to Reirs norādīja, ka, bankām turpinot līdzšinējo risku politiku, Latvija riskē saņemt negatīvu "Moneyval" vērtējumu tieši pārmērīgās banku piesardzības dēļ.
