Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite piektdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka nodokļu sistēmas izmaiņu grupa apturējusi darbu pie nodokļu reformas. Pēc viņa teiktā, plānotās izmaiņas Finanšu ministrija šobrīd nevēlas ieviest, jo to neļauj valsts finansiālā situācija.
"Nu, tas īsti neatbilst patiesībai," norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), kura iniciatīva ir vismaz uz brīdi atlikt plānotās sarunas.
Vienkārši esot nepieciešams vairāk laika, sarunas turpināšoties vasarā.
"Mēs šeit strādājam pie potenciālā nodokļu sistēmas izmaiņu scenārija, bet pie tāda, ko valsts var atļauties. To mēs arī pateicām, ka mums vajag laiku, lai šo saliktu kopā, un tas maina to kopējo naratīvu. Mēs domājām, ka mēs to varēsim ātrāk, bet redzam, ka situācija ir ļoti dinamiska ekonomikā," skaidroja Ašeradens.
Koalīcijas partneri nevēlas ilgi kavēties
"Jaunās Vienotības" vadītās koalīcijas partneri – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie" – respektē to, ka iekšējām diskusijām nepieciešams ilgāks laiks. Taču lielu kavēšanos nevēlas pieļaut.
"Tas darbs ir tiešām ļoti apjomīgs. Ir daudz kas izdarīts, bet patiesībā vēl ir gana daudz neskaidrību, kas ir jākalibrē, jāsamērogo – jāsaprot, kuru striķīti paraustot kādi ir efekti visos citos trauciņos," teica ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
"Es būtu vēlējies šo sarunu jau šobrīd, kā bija iepriekš runāts, jau jūnijā, jo nodokļu jautājums ir viens no svarīgākajiem, kas mums ir šai valdībai. Es vēlos redzēt šīs izmaiņas jau nākamajā nedēļā. Bet jebkurā gadījumā – kad šīs sarunas atsāksies, mēs tās turpināsim no savas puses," sacīja "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.
Finanšu ministrs atzina, ka jautājums, par kuru vēl gaidāmas lielākās diskusijas, ir darbaspēka nodokļi, jo to ietekme uz budžetu ir pati lielākā no visiem nodokļiem: no 200 līdz 800 miljoniem eiro.
Ašeradens par konkrētām izmaiņām nodokļos sola paziņot līdz vasaras beigām.
Premjere gaida FM redzējumu
Arī Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") gaida, ka darbs pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas turpināsies, aģentūrai LETA pauda Siliņas preses sekretārs Aleksis Zoldners.
Siliņa norāda, ka augstu novērtē ikviena nodokļu grupas dalībnieka ieguldījumu, izvērtējot un piedāvājot uzlabojumus mūsu nodokļu sistēmai. Lai nonāktu pie rezultāta un pabeigtu sākto darbu, Ministru prezidente gaida Finanšu ministrijas piedāvātu redzējumu "par darba grupas veikuma ieviešanas scenārijiem".
Valdības vadītāja gaida samērīgu un īstenojamu piedāvājumu, "kas nāktu par labu Latvijas tautsaimniecībai un kurā ņemtas vērā gan budžeta iespējas, gan arī tas, lai izmaiņas netiktu veiktas uz iedzīvotāju rēķina".
Investoru padome: Nodokļu pārskatīšana vajadzīga, bet jābūt solidāriem
Ārvalstu investoru padomes valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska norādīja, ka ekonomiskā un ģeopolitiskā situācija gan uzņēmējiem, gan arī valstij liek pārdomāt, kā tiek tērēta nauda.
"Aizsardzība un investīciju drošums šobrīd ir svarīgs, eksistenciāls valsts jautājums. Neskatoties uz to, ir vesela virkne citu jautājumu, kas ir tikpat svarīgi ilgtermiņa valsts attīstībai, piemēram, nodarbinātības jautājumi, uzņēmējdarbības vides uzlabošana, ēnu ekonomikas samazināšana. Uzskatām, ka jebkurai nākotnes reformai (pat nodokļu reformai) ir jārada atbildes uz visiem Latvijas prioritārajiem jautājumiem, īpaši tiem, kas veicina ilgtermiņa ekonomisko attīstību," viņa sacīja.
Padomes ieskatā Finanšu ministrija ir veikusi kvalitatīvu darbu, apzinot esošo sistēmu un identificējot trūkumus, kā arī savākusi pietiekami daudz detalizētas informācijas no kopējā uzņēmēju vēlmju saraksta.
"Saprotam, ka nodokļu pārskatīšana ir vajadzīga. Tomēr šobrīd vēl gaidām plašāku komentāru no Finanšu ministrijas un valdības par iespējamiem risinājumiem, ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Tomēr, neskatoties uz politiķu izvēlētajām nodokļu pārmaiņām, vienmēr ir jāsaprot, ka mums ir jābūt solidāriem. Tas nozīmē, ka
valdībai, lemjot, piemēram, par jebkādu nodokļu izmaiņām, ir jāsaprot, kādā veidā tā taisās investēt jomās, kur tas nepieciešams, vienlaikus ierobežojot tēriņus. Investori sagaida, ka valsts (publiskais sektors) veiks reformas un pasākumus, kas varētu atbalstīt nākotnes uzņēmējdarbību,"
pauda Elksniņa-Zaščirinska.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") iepriekš atklāja, ka koalīcija vēl apspriež, kā mainīt darbaspēka nodokļus, taču ideja esot absolūti skaidra – nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu.
Finanšu ministrs arī nāca klajā ar ideju Latvijā celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi par vienu procentpunktu – no līdzšinējā 21% līdz 22%, lai finansētu augošos aizsardzības izdevumus. Šī iecere izpelnījās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kritiku.
Bija paredzēts, ka nodokļu politikas revīzijas darba grupa strādās līdz Jāņiem un Finanšu ministrijai jūnija beigās valdībā iesniegtu ziņojumu, kādus nodokļus mainīs un kā. Jau ir izanalizēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, un secinājums – līdzšinējā politika bijusi pareiza.
Finanšu ministrs norādīja, ka situācija saistībā ar topošo Latvijas valsts budžetu 2025. gadā ir saspringta. Fiskālā telpa saskaņā ar pašreizējām aplēsēm ir negatīva, un, ja netiks rasti risinājumi, kā to novērst, valdībai var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā.
