Kā nezaudēt dzīves kvalitāti arvien augošās dārdzības apstākļos? Meklējot atbildi uz šo jautājumu, trīs no četriem iedzīvotājiem pēdējā gada laikā ir apsvēruši papildu ienākumu gūšanu. Gandrīz puse arī ir piepelnījušies līdzās pamatdarbam, bet nedaudz vairāk par trešdaļu mūsu sabiedrības neko nedara lietas labā, toties domā, ka piepelnīšanās nu gan būtu laba lieta. Tādu ainu atklāj "Swedbank" Finanšu institūta aptauja.
"Numur viens – to varbūt spiež dzīves apstākļi, jo redzam, ka iemesls, kāpēc piepelnās, ir tāpēc, lai daudzmaz tiktu galā ar dzīves dārdzību. Tajā pašā laikā es teiktu, ka tikpat līdzvērtīgs apjoms ir tādu iedzīvotāju, kas norāda, ka [piepelnās] nevis tāpēc, lai tiktu galā ar dzīves dārdzību, bet vienkārši saredz to kā iespēju sevi pašrealizēt un arī pelnīt vairāk pēc savas būtības, papildus savai ienākumu plūsmai. Man liekas, ka tas ir ārkārtīgi pozitīvs moments no tāda finanšu pratības aspekta, jo cilvēki ir daudz aktīvāki un ieņem daudz aktīvāku pozīciju savu finanšu sakārtošanā, nevis gaida, kad apstākļi būs labvēlīgāki vai veiksme būs viņu pusē," skaidroja bankas eksperte Evija Kropa.
Tā ir iespēja naudā pārvērst savus hobijus, izmēģināt roku uzņēmējdarbībā ar kādu līdz šim nerealizētu sapni, iemācīties jaunas prasmes, nodibināt jaunus kontaktus un mainīt karjeru.
Eksperte Kropa arī vērtēja, ka pamata darba devējiem nav jābaidās par padoto piepelnīšanos, domājot par produktivitātes mazināšanos vai iespēju nonākt interešu konfliktā. Tieši pretēji – un tam piekrīt arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš – ar papilddarbiem brīvajā laikā cilvēks izprot uzņēmējdarbību, savā darba vietā var būt pat produktīvāks, turklāt ar labāku pašsajūtu par brīvāku personīgo finanšu situāciju.
"Tas, kas ir diezgan raksturīgi vispār privātajā sektorā un kas atšķiras arī no publiskā sektora, ir tas, ka pamatā privātajā sektorā tiešām ir spiediens uz darba rezultātu un varbūt mazāk skatās pulksteņa laikā. Domāju, ka ļoti daudzās situācijās ir tā, ka viņš pamatdarbā tos pienākumus var izdarīt varbūt ātrāk nekā tajās astoņās stundās un tādā veidā iegūst papildu laiku darīt kaut ko citu. Un šodien tik populārais attālinātais darbs paver vēl plašākas iespējas. Viņi daudz labāk saprot arī darba devēju, proti, ka nauda, lai to tērētu, no sākuma ir jānopelna, galu galā to, ka nauda neaug kokos vai nav vienkārši bankomātā," klāstīja Endziņš.
Taču uzņēmēju pārstāvis Endziņš uzsvēra, ka
valstij tā arī nav izdevies radīt vienkāršu nodokļu sistēmu, lai no tādām papildu nodarbēm ieguvējs būtu arī valsts budžets un galu galā daudzās nozares, kas no tā iztiek.
"Tie režīmi, kas savulaik bija, tie visi ir tā samežģīti un samezgloti, ka tie īsti nestrādā. Tā [vienotā nodokļu] konta ideja, kas bija viens no tādiem inovatīviem un cerīgiem risinājumiem, tur vēl salīdzinoši nesen tikai 50–60 cilvēki bija reģistrējušies. Tas nozīmē, ka tas īsti nestrādā. Mikrouzņēmumu režīmā tur arī jau faktiski nekā nav. Patentu maksas palikušas faktiski tikai ļoti ierobežotam cilvēku lokam. Un, lai legāli cilvēks papildus piepelnītos, tur tā visa nodokļu birokrātija, tas viss uzlikums ir krietni par lielu," vērtēja LTRK vadītājs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes pārstāve Ieva Drišļuka piekrita, ka Endziņa nosauktie dažādie nodokļu režīmi ir domāti ierobežotam cilvēku lokam, turklāt uzliek virkni pienākumu – piemēram, liegumu strādāt algotu pamatdarbu, augošas nodokļa likmes no konkrēta ienākumu sliekšņa un citus. Viņa gan atgādināja, ka daudziem piepelnīšanās cienītājiem par nodokļiem nemaz nav jādomā, ja savās mājās radītā vai dabā atrastā pārdošanā negūst vairāk par 3000 eiro gadā. Savukārt kļūšana par saimnieciskās darbības veicēju vai iekļaušanās vispārējā nodokļu režīmā neesot sarežģīta, un dienesta konsultanti vienmēr esot gatavi palīdzēt.
"Tīri tehniski, es neteiktu, ka tas ir sarežģīti. Tās atskaites tiešām nav sarežģītas, un konsultanta vadībā pavisam vienkārši to var arī aizpildīt, ja pašam gluži neizdodas. Bet varbūt nodokļu apmērs vai citi apstākļi liek meklēt iespējas, kā nereģistrēties vai nemaksāt šos nodokļus, grūti pateikt. Bet tīri tehniski nav sarežģīti atskaites iesniedzamas," sacīja VID pārstāve.
Pašreizējā nodokļu režīmā tiem, kas piepelnās daudz un grib to darīt legāli, valsts budžetam nākas atdot trešdaļu vai pat pusi ieņēmumu.
