Pieprasījums krities ne tikai uzskaites sistēmas maiņas dēļ
AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons apstiprināja, ka pieprasījums pēc saules paneļiem krities ievērojami: "Kritums ir.
Šobrīd mēnesī mēs pieslēdzam apmēram 100 mazos mikroģeneratorus. Iepriekš tie bija vairāki simti un dažus mēnešus pat tūkstoši.
Samazinājums droši vien ir ne tikai sistēmas maiņas dēļ, bet arī saules parku kā tādu piesātinājums. Jaudas jau ir pieaugušas tiktāl, ka, iespējams, nākošajā gadā mums saules saražotās enerģijas dažu brīdi pat paliks pāri."
Kopumā šobrīd tīklā pieslēgtas 22 400 mājsaimniecības, kas saražo 190 megavatus, izmantojot saules enerģiju. Tomēr tā ir mazākā daļa no kopējās jaudas, kas pārsniedz 500 megavatus.
"Lielāki vai mazāki saules industriālie parki jau ir ar vairāk nekā 320 megavatu jaudu pieslēgumu," skaidroja Jansons. Viņš pauda pārliecību, ka līdz gada beigām kopējā saules ģenerācijas jauda Latvija būs virs 600 megavatiem. "Tā kā nākošajā gadā droši vien būs saulainas dienas, kad mums elektrosistēmā pilnībā pietiks ar saules saražoto enerģiju."
Atbildot uz Latvijas Radio jautājumu, vai drīzumā Latvijā sasniegs saules saražotās enerģijas kapacitātes griestus, Jansons norādīja, ka limiti sasniegti jau attālos lauku reģionos: "Pilsētas reģionos kapacitāte vēl ir tieši uz šīm ražojošām jaudām. Protams, ir attālinātas lauku līnijas, kur ir limiti sasniegti, bet vēl aizvien mēs ļoti maz atsakām. Tie ir daži, 1–3 % no visiem kopējiem pieslēgumiem."
Valsts atbalsts joprojām iespējams
Kamēr saules enerģijas tīklā nav vairāk, nekā nepieciešams, aizvien ir iespējams saules paneļus iegādāties arī ar valsts atbalstu.
Ekonomikas ministrijas programma ar kopējo finansējumu vairāk nekā 5 miljonu eiro apmērā pavisam nesen ir noslēgusies, un nav sagaidāms, ka būs vēl cita. Kopumā vairāk nekā 700 privātmājas ar valsts atbalstu iegādājušās saules paneļus, pastāstīja "Altum" energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece:
"Jāteic gan, ka klientu interese par saules paneļu uzstādīšanu samazinājās līdz ar grozījumiem likumā. Un vairākas mājas vērsās "Altum" ar pieteikumiem tieši veikt energoefektivitātes pasākumus, lai siltinātu un renovētu savu privātmāju, nevis uzliktu saules paneļus."
Vēl viena iespēja, kurai finansējums vēl nav izsmelts, bet tieši pretēji – šovasar pat par 5 miljoniem eiro palielināts, – ir Klimata un enerģētikas ministrijas paspārnē koordinētā programma.
Arī klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība) novērojis, ka līdz ar jaunās norēķinu sistēmas ieviešanu pieprasījums ievērojami noplaka. Tomēr kopš jūlija interese lēnām atgriežas, jo
tagad ir iespēja ar valsts atbalstu iegādāties gan saules paneļus, gan to akumulatorus, kas dod iespēju mājsaimniecībai saules saražoto enerģiju uzkrāt pašpatēriņam, nevis nodot tīklā.
"Programma ir paredzēta līdz 2024. gada beigām. Šobrīd pieejamais atlikums atbalstam tieši atjaunīgo ražošanas iekārtu uzstādīšanai ir 1,8 miljoni eiro. Līdz ar to skatāmies, pašreiz finansējuma pietiek," norādīja Melnis.
Kopumā šajā programmā vairāk nekā 11 000 mājsaimniecību ir uzstādījušas saules paneļus, un kopējā atbalsta summa pēdējos divos gados bija vairāk nekā 38 miljoni eiro. Melnis norādīja, ka gada izskaņā tiks vērtēts, vai programmu turpināt vai ne.
Apdrošināšana nav obligāta, bet daudzu izvēlēta
Runājot par dabas untumiem, piemēram, lielgraudu krusu pagājušā vasarā un spēcīgu vēju un lietavām šajā vasarā, kas sabojāja tostarp arī saules paneļus, Latvijas Radio skaidroja, vai pieaudzis pieprasījums arī pēc apdrošināšanas.
Latvijas apdrošinātāju asociācijas pārstāve Sandija Šaicāne norādīja, ka kopumā apdrošināšanas pieprasījumi pieaug, tomēr apdrošināšana sedz ne tikai vētras un dabas stihiju radītus zaudējumus. Riski ir dažādi.
"Piemēram, elektrības sprieguma svārstības, elektroapgādes pārtraukumi, meža dzīvnieku radīti bojājumi. Putni. Protams, ugunsgrēks, jo māja ar saules paneļiem vispār kļūst ugunsnedrošāka," sacīja Šaicāne.
Latvijas Radio noskaidroja, ka, lai iegādātos saules paneļus ar valsts atbalstu, apdrošināšana nav obligāta, tomēr liela daļa iedzīvotāju izvēlas nodrošināties pret dažādiem riskiem.
KONTEKSTS:
No šī gada maija Latvijā ieviesta jauna sistēma mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kuri ražo elektroenerģiju pašpatēriņam no atjaunojamajiem resursiem, piemēram, uzstādot saules paneļus, un pārpalikumu nodod elektroenerģijas tīklā.
Mājsaimniecības un uzņēmumi pašpatēriņam saražotās elektrības pārpalikumu var nodot tirgotājam par "virtuālo naudu", ko pēcāk var izmantot elektrības rēķinu segšanai. Nodotās elektrības apjomam noteikti griesti – cik daudz var nodot 12 mēnešu laikā.
