Joprojām nav skaidrības par valdības plānu nodokļu reformai; prezidents uzsver – kavēties nedrīkst

 

 

Rudenī valdības un pēcāk Saeimas primārais uzdevums būs nākamā gada budžeta un ar to saistītā nodokļu pārmaiņu plāna sagatavošana. "Nodokļu jautājums nav miglā" – tā premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" raksturo nodokļu pārmaiņu plāna gatavošanu. Tomēr skaidri komunicē tikai vienu, ka pašlaik nav īstais laiks Latvijā celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Citu konkrētu atbilžu par iespējamām nodokļu pārmaiņām nav. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" valdības vadītāja skaidroja, ka PVN nemainīšana nozīmē papildu izaicinājumus.

"Lai atrastu finansējumu tam, ko valdība ir solījusi – samazināt darba spēka nodokļu slogu, samazināt nevienlīdzību –, tam visam ir vajadzīgs resurss, un izaicinājumi nav mazi. Ir ieguldīts diezgan liels darbs, lai nevis vienkārši palielinātu PVN, bet rastu citur šos alternatīvos avotus, rastu iespēju arī mazāk atalgotajām algu grupām mazināt nodokļu slogu," intervijā pauda premjerministre.

 

Valsts prezidents mudina nekavēties

Nodokļu jautājumus Siliņa trešdien, 14. augustā, pārrunāja arī ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kurš pēc tikšanās medijiem uzsvēra, ka laiks diskusijām ar sabiedrību un uzņēmējiem būs pietiekams, taču kavēties nedrīkst.

"Gribētu ātrākus lēmumus, bet būsim reālisti – nodokļu politika ir saistīta ar budžeta diskusiju un otrādi. Grūti pateikt, kas ir primāri. Es ļoti gribētu cerēt, ka drīz būs valdības priekšlikumi nodokļu reformai. Manuprāt, tie ir pietiekami, bet īpaši kavēties nedrīkst," uzsvēra Rinkēvičs.

Arī Siliņa pēc tikšanās ar prezidentu medijiem sacīja, ka nodokļu jautājumus skatīs kopā ar budžetu, "saprātīgi to izdarīt kopā", bet jāņem vērā, ka budžetā "nav lielu plusu" un valdība meklēs iespējas to sabalansēt, bet tā, "lai nav jāizdara sāpīgi griezieni".

Latvijas Radio kādu skaidrāku izklāstu vai virzienus par sagaidāmām nodokļu pārmaiņām vaicāja arī Finanšu ministrijā, bet atbilde pašlaik kavējas. Iepriekš apkopotie dati liecina, ka atbilstoši plānam nepildās pievienotās vērtības nodokļa iekasējumi, kas skaidrojams ar inflācijas samazināšanos. Plānam līdzi netiek arī akcīzes nodokļa iekasējumi. Vienlaikus ar algu pieaugumu saistāma iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārbīde. Iespējams, nodokļu pārmaiņu plāna iekavēšanās saistāma ar tā pielāgošanu jaunākajām prognozēm ekonomikā.

Skaidrības nav arī sociālajiem partneriem

Lielākas skaidrības pašlaik nav arī Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam uzņēmējam Andrim Bitem. Tieši viņš iepriekš vērsa uzmanību uz nodokļu sistēmas darba grupas procesu apstāšanos. Skaidrības trūkst arī tagad, divus mēnešus vēlāk.

"Mums vairākas reizes solīja pēc divām trijām dienām prezentēt piedāvāto scenāriju. Katru reizi to solījumu atcēla, argumentējot, ka vēl pašiem jāpadomā un jāparunā politiskajā vidē. Tā arī migla nekur nav izklīdusi," skaidro Bite.

Darba devēju konfederācijas prasības nodokļu sistēmu pārmaiņām ir fiksētas valdības deklarācijā. Tās nav mainījušās –  darbaspēka nodokļu konkurētspējīga līmeņa panākšana, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, un nodokļu sistēmas vienkāršošana, kas saistāma ar fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu. Tāpat nodokļu regulējums mazajam biznesam, lai mazajiem uzņēmējiem būtu vienkāršāk nomaksājama un paceļama uzņēmumu ienākumu nodokļa likme.

"Papildus tam mēs devām arī kompensējošo mehānismu un papildu pasākumu sarakstu, ko piedāvājam, lai nodokļu ieņēmumi neciestu.

Gaidām, gaidām, nav jau mums nekādu citu iespēju," sacīja Bite.

Saeimā uzsver, ka pretrunu valdības plānos un darba devēju prasībās nav

Pretrunu ar uzņēmēju organizācijas nosauktajām vajadzībām nav, uzsver Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs no "Jaunās Vienotības". Darbaspēka nodokļu sistēma ir jāvienkāršo.

"Mums ir sarežģīta integrēta sistēma, kurā ar vienu roku dod, bet ar otru ņem. Piemēram, algām apjomā no 1500 līdz 2500 eiro neapliekamais minimums un nodokļu likmes ir viena otru izslēdzošas. Ar vienu nodokli it kā samazina, bet ar otru palielina. Ja valdība atradīs neitrālu risinājumu, tas būs ļoti labi un, es domāju, papildu diskusiju nebūs," skaidroja deputāts.

Iespējams, nodokļu pārmaiņu plāna sagatavošanā tiek gaidītas jaunākās prognozes ekonomikā. Iepriekš apkopotie dati liecina, ka atbilstoši plānam nepildās pievienotās vērtības nodokļa iekasējumi, kas skaidrojams ar straujāku inflācijas samazināšanos. Plānam līdzi netiek arī akcīzes nodokļa iekasējumi. Vienlaikus vērojama iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde.

Finanšu ministrijā apstiprināja, ka pašlaik turpinās darbs saistībā ar iespējamām izmaiņām nodokļu politikā un publiski apspriežama informācija vēl sekos. Savukārt nākamā gada budžeta projektu skatīšanai Saeimā jāiesniedz līdz 15. oktobrim.

KONTEKSTS:

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") iepriekš atklāja, ka koalīcija vēl apspriež, kā mainīt darbaspēka nodokļus, taču ideja esot absolūti skaidra – nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu.

Finanšu ministrs arī nāca klajā ar ideju Latvijā celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi par vienu procentpunktu – no līdzšinējā 21% līdz 22%, lai finansētu augošos aizsardzības izdevumus. Šī iecere izpelnījās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kritiku. 

Sākotnēji bija paredzēts, ka nodokļu politikas revīzijas darba grupa strādās līdz Jāņiem un Finanšu ministrijai jūnija beigās valdībā iesniegtu ziņojumu, kādus nodokļus mainīs un kā. Jau ir izanalizēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, un secinājums – līdzšinējā politika bijusi pareiza. Tomēr nodokļu darba grupa sarunu termiņu pārcēla līdz vasaras beigām.

Finanšu ministrs norādīja, ka situācija saistībā ar topošo Latvijas valsts budžetu 2025. gadā ir saspringta. Fiskālā telpa saskaņā ar pašreizējām aplēsēm ir negatīva, un, ja netiks rasti risinājumi, kā to novērst, valdībai var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā. 

Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka šobrīd celt nodokļus būtu kļūda.