Tāpat pārrunāts arī tas, ka materiālus būvniecībai Baltijas valstis pirks kopā.
Kā pēc sēdes atklāja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača, šobrīd strādā arī divas dažādas darba grupas. Viena – par to, kā projektā iekļaut Rīgu jau pirmajā kārtā, otra – par finansēm.
"Finanšu darba grupa savukārt strādā pie jauna finansējuma modeļa. No kādiem finansējuma avotiem mēs varētu ieviest šo piedāvāto tehniskās darba grupas scenāriju. Kā zināms, līdz šim ir izmantoti divi finansējuma avoti – Eiropas Komisijas piešķirtais finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums. Bet šobrīd mums ir skaidrs, ka ir jāpaplašina finansējuma avotu klāsts, lai mēs varētu sekmīgi iet uz priekšu," atzīmēja Malnača.
To, ka visu iecerēto neizdosies finansēt no Eiropas Savienības naudas, pēc komitejas sēdes apstiprināja arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"). Vienlaikus ministrs neviesa skaidrību par to, vai kāds papildu finansējums projektam tiks prasīts jau nākamā gada budžetā vai ilgākā termiņā.
KONTEKSTS:
Šī gada jūnijā Saeimā tika apstiprināta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu.
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
