Iniciatīvas aprakstā teikts, ka esošais finanšu modelis sedz tikai bērna atrašanos dārziņa ēkā, taču ēkas apsaimniekošana, remonti, neparedzētie izdevumi, ēkas īre un citi izdevumi paliek uz vecāku pleciem.
Iniciatīvas autors Aleksis Korejevs, kura bērni apmeklē privāto dārziņu, sacīja, ka šādu iespēju izvēlējies galvenokārt kvalitātes dēļ. Pašvaldību bērnudārzos izglītības kvalitāte neesot pietiekama.
"Mana iniciatīva ir nevis sponsorēt privātos dārziņus un atvieglot līdzfinansējumu, maksājumu vecākiem, bet uzlabot kopumā vidi, kurā mēs esam, jo bez bērniem, kuru šobrīd mums ir maz, mums nav nākotnes. Bez gudriem bērniem, bez bērniem, kas ir attīstīti, kas ir kritiski domājoši, – tā ir kopējā labklājība. Tā ir tā iniciatīvas doma."
Korejevs gan teica, ka ar šo iniciatīvu nedomā panākt 100% finansējuma atvieglojumu vecākiem,
bet gan aicina valstiski domāt par izglītības kvalitātes uzlabošanu, ko varētu panākt, ja pašvaldības un privātie bērnudārzi sadarbotos, izveidojot vienu, kvalitatīvāku sistēmu.
Kā piemēru viņš rosina ņemt Skandināvijas valstis, kur valsts ir uzņēmusies finansēt visus bērnudārzus un privātie dārziņi papildu naudu no vecākiem nesaņem.
Pašvaldību savienībā norāda – privātie bērnudārzi ir uzņēmējdarbība
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure Latvijas Radio teica, ka šāds jautājums savienības sēdēs nav izskanējis. Ja par to arī runātu, viņa uzskata, ka iniciatīva netiktu atbalstīta, jo privātie bērnudārzi ir uzņēmējdarbība, turklāt pašlaik tie paši nosaka summu, kāda ir jāmaksā par bērna izglītošanu.
"Pašvaldības pieliek [finansējumu], lai segtu izmaksas, gan ņemot vērā, ka kopējās izmaksas aug pašvaldībās, arī viņu bērnudārzos, aug inflācija. Bet vienalga privātais pieliek klāt, līdz ar to – kur ir tā robeža, cik tad pašvaldībai būtu jāmaksā, lai neņemtu no vecākiem?" vaicāja Dundure.
Viņa uzsvēra, ka pašvaldību uzdevums ir nodrošināt izglītības pieejamību. Vecākam ir tiesības izvēlēties, vai bērnu laist privātajā vai pašvaldības bērnudārzā. Pašlaik esot noteikts, ka bērnudārzu var piemeklēt atbilstoši gan dzīvesvietai, gan darba vietai, kas arī varētu atvieglot vecāku izvēli.
Rīgas dome: Iniciatīvas izvērtēšanai būtu jāpārskata normatīvie akti
Privāto bērnudārzu līdzfinansējums tiek aprēķināts pēc noteiktas metodes, bet šajā metodē nav iekļauti visi izdevumi, piemēram, kapitālieguldījumi par ēku, juristu un grāmatvežu pakalpojumi.
Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa teica – ja skatās uz kopējo naudu, kas tiek dota pirmsskolas izglītībai, tad tā nāk gan no valsts, gan pašvaldībām, gan Eiropas fondiem. Šā gada pavasarī Ministru kabinets atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīto projektu, kas ļautu pašvaldībām aizņemties no valsts naudu, lai būvētu jaunus bērnudārzus un uzlabotu esošos.
Kājiņa minēja, ka Rīgas dome pašlaik par Eiropas finansējumu būvē jaunu bērnudārzu, bet, viņasprāt, šo un arī citādi piešķirto naudu varētu izlietot racionālāk.
2014. gadā tika grozīti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā pašvaldība sedz pirmsskolas izglītības izmaksas privātajai izglītības iestādei, ja netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā. Tas darīts, jo tolaik daudzi bērni nemaz netika vietvaru dārziņos. Rīgas domes Pirmsskolas nodaļas vadītāja Iveta Nagla teica, ka tagad vairākās Rīgas apkaimēs pašvaldības bērnudārzi esot pustukši. Vienu pat nācies slēgt. Viņa to skaidroja ar bērnu dzimstības samazināšanos un privāto bērnudārzu attīstību.
Nagla pauda, ka "Manabalss.lv" iniciatīva ir rūpīgi jāizvērtē un jāpārskata normatīvie akti, jo šajā jomā nav iespējams atvērt brīvo tirgu – katrs nosaka savu cenu, kā tas ir pašlaik.
Tas būtu iespējams, ja tiktu noteikta konkrēta summa attiecībā pret bērnu skaitu grupā.
Iniciatīva gan vēl nav savākusi nepieciešamo balsu skaitu, lai tiktu iesniegta izskatīšanai Saeimā.
