Lai cīnītos ar strauji pieaugošajām patēriņa cenām, 20 eirozonas valstu centrālā banka jau kopš pērnā gada jūlija galveno bāzes procentlikmi paaugstinājusi līdz 4,25 procentpunktiem.
Aģentūra "Bloomberg" rakstīja, ka spēcīgi argumenti par procentu likmju kārtējo paaugstināšanu vai arī pauzi, ir abās pusēs, tādēļ padomes sēdē gaidāmas sarežģītas diskusijas. Prognozes par iespējamo padomes lēmumu dalās arī ekonomistu un tirgus dalībnieku vidū. Eksperti norāda, ka gadījumā, ja padome nolems likmes celt arī šoreiz, tās varētu paaugstināt par 0,25 procentpunktiem jeb tādā pašā apmērā kā jūlijā.
Nepieciešamību to darīt veicinājuši vairāki faktori, tostarp Vācijas jeb vienotās valūtas zonas lielākā ekonomika, kas jau ziemā nonāca recesijā un līdz šim nav spējusi no tās izkļūt.
Eirozonas izaugsme otrajā ceturksnī sasniegusi tikai 0,1%, kas ir zemāks rādītājs, nekā iepriekš prognozēja analītiķi. Ekonomikas lejupslīde ir straujākā trīs gadu laikā, un ražošanas temps palēninās arī pakalpojumu nozarē, vēstīja ziņu aģentūra AFP.
Vājo rādītāju iespaidā ECB tiek mudināta apturēt agresīvo procentlikmju paaugstināšanas ciklu, jo tas lejupslīdi varētu tikai padziļināt.
Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda jūlija pēdējā sanāksmē gan paziņoja, ka galvenās procentlikmes tiks pielāgotas atbilstošā līmenī tik ilgi, cik nepieciešams, lai sasniegtu laicīgu inflācijas atgriešanos 2% līmenī.
Taču patēriņa cenas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pārliecinoši aug. Patēriņa cenu kāpums augustā nemainīgi bija 5,3%, kas ir krietni virs ECB noteiktā mērķa, proti 2%. Lai arī, samazinoties enerģijas cenām, inflācija kopš pērnā gada ir palēninājusies, amatpersonas tagad ir noraizējušās, ka to joprojām augstā līmenī uztur dažādi citi faktori – piemēram, algu kāpums.
Bet, kārtējoreiz ceļot procentlikmi aizdevumu iespējām uz nakti, varētu samazināt pieprasījumu un inflāciju palēnināt.
Ja tiks lemts par vēl vienu palielinājumu, noguldījumu procentlikme pieaugtu līdz rekordaugstam līmenim. ECB amatpersonas ir uzsvērušas, ka viņu lēmums būs atkarīgs no jaunākajiem datiem, tāpēc galvenā uzmanība tiek pievērsta atjauninātajām prognozēm, kuras Centrālā banka publicēs ceturtdien.
"Ja ECB lems par likmju paaugstināšanu, tas, visticamāk, būs pēdējais paaugstinājums šajā periodā, un ECB ieturēs pauzi vismaz līdz 2024. gada vidum," vērtēja "Pictet Wealth Management" galvenais ekonomists Frederiks Dukrozē.
