ĪSUMĀ:
- Latvijā noziegumu atklāšanas līmenis ir labs, bet pietrūkst resursu.
- Dažkārt rodas problēmas arī ar ES regulu interpretāciju.
- Cīņā pret korupciju nepietiek tikai ar labiem izmeklētājiem un tiesnešiem. Jāiesaistās visai sabiedrībai.
- Visbiežāk izmeklētie noziegumi – ES līdzekļu un arī PVN izkrāpšana.
- Ja vēlamies Ukrainas uzvaru karā pret Krieviju, sankcijām pret agresorvalsti jākaitē, bet tā tas šobrīd nav.
- Galvenais EPPO darba novērtējuma kritērijs – sabiedrības uzticība.
Uldis Ķezberis, Latvijas Radio: Eiropas Prokuratūrai ir jāsadarbojas ar dalībvalstu iestādēm. Cik sekmīga ir šī sadarbība, un kādi ir galvenie šķēršļi?
Laura Kodruca Keveši: Domāju, ka trijos darbības gados Eiropas Prokuratūra ir apliecinājusi savu pievienoto vērtību. Arī dalībvalstis ir pamanījušas, ka Eiropas Prokuratūra strādā daudz efektīvāk un ātrāk, nekā tas bija agrāk, cīnoties pret finanšu noziegumiem, jo īpaši Eiropas Savienības līdzekļu un pievienotā vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu.
Protams, mums ir daudz izaicinājumu. Līdz šim mums bija jāpielāgojas 22 valstu tiesību aktiem, jo mums ir jāstrādā ne tikai ar Eiropas Prokuratūras regulējumu, bet arī ar nacionālajiem kriminālkodeksiem un kriminālprocesa kodeksiem. Un tagad, pievienojoties Zviedrijai un Polijai, mums būs jāstrādā jau ar 24 valstu tiesību aktiem.
Pat ieguldot milzīgas pūles tiesību aktu saskaņošanā krimināltiesību jomā, dažās dalībvalstīs joprojām pastāv atšķirības, un tāpēc mēs dažkārt saskaramies ar problēmām.
Latvijas vājās vietas – resursu trūkums un regulu interpretācija
– Kā jūs raksturotu sadarbību ar Latvijas varasiestādēm?
– Tā ir ļoti laba. Mums bija ļoti konstruktīvas sarunas ar iekšlietu ministru, tieslietu ministri, ar policijas priekšnieku un VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieku. Šobrīd varu teikt, ka lietas virzās pareizajā gultnē, taču ir vēl vieta uzlabojumiem, īpaši attiecībā uz izmeklēšanām.
Noziegumu atklāšanas līmenis ir diezgan labs, salīdzinot ar citām dalībvalstīm, bet sapratu, ka sistēmiska problēma var būt resursu trūkums policijā,
tāpēc mēs daudz par to diskutējām, un es ceru, ka iekšlietu ministrs un policijas priekšnieks atradīs risinājumus, lai nodrošinātu, ka nākotnē varam turpināt izmeklēšanas līdzšinējā tempā, jo nevēlamies, lai šis iespējamais policijas resursu trūkums traucētu mūsu izmeklēšanām un pazeminātu aizsardzības līmeni. Eiropas Prokuratūru izveidoja, lai uzlabotu aizsardzības līmeni visās dalībvalstīs, tāpēc ir jāsaglabā pašreizējais līmenis arī Latvijā.
– Vai mūsu valstij ir vēl kādas citas problēmas?
– Tāpat kā citās dalībvalstīs, arī jums ir problēmas saistībā ar direktīvas ieviešanu par cīņu pret krāpšanu, kas skar Eiropas Savienības finanšu intereses krimināltiesībās (PIF direktīva). Protams, visur dzirdu par resursu, materiālo resursu trūkumu. No šī viedokļa raugoties, redzēju, ka valsts iestādes šeit, Latvijā, cenšas radīt labu vidi Eiropas Prokuratūras darbībai. Protams, ir dažas problēmas saistībā ar Eiropas Savienības regulu interpretāciju. Mēs esam jauna institūcija, viss ir jauns, nav precedentu, tāpēc mums ir jārada precedenti. Dažkārt rodas problēmas, kad runa ir par regulu interpretāciju, bet tāpēc ir Eiropas Savienības Tiesa. Ikvienam, kam ir šaubas par to, kā interpretēt likumu, ir jāvēršas tiesā, kas noteikti sniegs atbildi.
Korupcijas apkarošanā jāiesaista visa sabiedrība
– Eiropas Prokuratūra var izmeklēt ne tikai noziedzīgas darbības dalībvalstīs, bet arī Eiropas Savienības iestādēs. Kāda ir jūsu sadarbība ar Eiropas Savienības iestādēm?
– Mēs sadarbojamies ar visiem, kas var palīdzēt mūsu izmeklēšanās, jo īpaši ar tiem, kam ir obligāts pienākums konstatēt noziedzīgas darbības un ziņot par tām Eiropas Prokuratūrai. Ja runājam par Eiropas līmeņa iestādēm un aģentūrām, komunikācija ir laba, un mēs joprojām diskutējam par to, kā uzlabot noziegumu konstatēšanas līmeni. Kā piemēru minēšu Eiropas biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), kas veic administratīvo izmeklēšanu par krāpšanos ar Eiropas Savienības budžetu, korupciju un nopietniem pārkāpumiem Eiropas Savienības iestādēs. Viņiem par šādiem gadījumiem ir jāziņo mums, tāpēc diskutējam, kā varam labāk sadarboties un kā viņi var labāk atklāt šāda veida noziegumus.
– Kā Eiropas Savienībai sokas ar korupcijas risku novēršanu?
Mūsu kā prokuroru darbs ir veikt izmeklēšanu, bet ir svarīgi pateikt, ka mēs veicam šāda veida izmeklēšanas visā Eiropas Prokuratūras zonā, proti, visās dalībvalstīs. Un ir svarīgi uzsvērt, ka, pat tad, ja mums nav pienākuma kaut ko novērst, mūsu uzdevums ir veikt izmeklēšanu.
Savās izmeklēšanā varam redzēt dažādus noziegumu tipus, varam redzēt, kā notiek krāpšanās ar Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem. Pamatojoties uz šo tipoloģiju, varam informēt dažādas iestādes vai struktūras, valstu iestādes vai Eiropas līmeņa iestādes. Un, reaģējot uz to, var tikt mainītas dažas procedūras un tiesību akti.
Kā piemēru minēšu vienu dalībvalsti, kur mēs ievērojām, ka daži uzņēmumi Eiropas Savienības līdzekļu iegūšanai ļoti bieži izmantoja viltotas garantijas vēstules. Pēc tam, kad izmeklēšanas gaitā konstatējām, ka tā ir sistēmiska problēma, informējām šis valsts attiecīgās iestādes, lai tās mainītu procedūru un novērstu šāda veida noziegumus.
Ja runājam par cīņu pret korupciju, tad nepietiks tikai ar labiem prokuroriem un tiesnešiem. Esmu pārliecināta, ka šo fenomenu nevar atrisināt, atklājot kādu apjomīgu lietu.
Ja notiesājam ministru, tas nenozīmē, ka korupcija šajā valstī ir izskausta. Tā ir problēma, kuras risināšanā ir jāiesaista visa sabiedrība, mainot tās domāšanu, mainot likumus, lai iedrošinātu policistus, prokurorus un tiesnešus cīnīties ar to. Tas ir vesels uzdevumu kopums.
ES līdzekļu izkrāpšana – biežākais izmeklēto noziegumu veids
– Kādus noziegumus visbiežāk izmeklē Eiropas Prokuratūra?
– Mēs izmeklējam daudzus gadījumus, kas ir saistīti ar Eiropas Savienības līdzekļu izkrāpšanu publiskajos iepirkumos. Visbiežāk šāda veida krāpšanās notiek infrastruktūras, IT, veselības aprūpes un lauksaimniecības jomās, jo tur apgrozās lielas nauda summas. Tāpat ir daudz izmeklēšanu, kas ir saistītas ar PVN izkrāpšanu.
Abās jomās, kurās mums ir kompetence – krāpšanās ar Eiropas Savienības līdzekļiem un PVN –, noziedzības līmenis gadiem ilgi tika novērtēts par zemu.
Visi uzskatīja, ka tie ir nišas noziegumi, kaut kas neliels, bet pēc trīs gadu darbības varu teikt, ka tā nav niša, bet gan noziedzības kodols, jo radītie zaudējumi ir milzīgi. Pagājušajā gadā mēs izmeklējām aptuveni 2000 lietu, kuru radītie zaudēju sasniedza gandrīz 19 miljardus eiro. Tā ir nauda, kas ir zaudēta krāpšanas rezultātā.
Un mēs redzam, ka aiz PVN krāpšanas stāv daži organizētās noziedzības grupējumi, kas darbojas visur Eiropā, tie ir ļoti elastīgi, tiem ir pieejami lieli finanšu resursi un to darbība ietekmē mūsu pilsoņu drošību. Tāpēc šo noziegumu izmeklēšana ir mūsu prioritāte.
Kad izveidoja Eiropas Prokuratūru, pieļāvām, ka laiku pa laikam sastapsimies ar organizēto noziedzību, bet jau pēc dažiem darbības mēnešiem redzējām, ka visbīstamākie un vardarbīgākie grupējumi ir iesaistīti šajā noziedzības veidā. Tāpēc mums visiem ir jāstrādā kopā, lai ar to cīnītos.
– Katru gadu no Latvijas iedzīvotājiem tiek izkrāpti miljoniem eiro. Vai tā ir izplatīta problēma Eiropā?
Jā, bet labā ziņa ir tā, ka tagad, kad mums ir Eiropas Prokuratūra, dalībvalstis var atgūt naudu ātrāk un labāk nekā iepriekš, jo sistēma, kurā mēs strādājam, sniedz šo priekšrocību. Piemēram, ja mēs sākam izmeklēšanu šeit, Latvijā, un redzam, ka aizdomās turētajam ir īpašumi Spānijā, Francijā vai Nīderlandē, mums ir ļoti viegli iegūt pierādījumus, ļoti viegli noskaidrot, kur viņiem ir šie īpašumi, un ļoti viegli tos konfiscēt. Tāpēc mēs varam palīdzēt dalībvalstīm atgūt zaudējumus.
Līdzīgi ir arī gadījumos ar PVN izkrāpšanu. Saskaņā ar Eiropola aplēsēm Eiropa gadu no gada zaudē 50 miljardus eiro PVN krāpniecības shēmās. Tagad ar Eiropas Prokuratūras palīdzību varam samazināt krāpšanos ar PVN, un tas nozīmē vairāk naudas valstu budžetos.
Šeit, Latvijā, dzirdēju, ka jums ir problēmas ar budžetu, visi skatās, kur ņemt vairāk naudas, tāpēc, ja es būtu jūsu finanšu ministre, es piešķirtu vairāk resursu policijai un prokuratūrai,
lai viņiem būtu viss nepieciešams cīņai ar šiem noziegumiem. Tas nozīmētu vairāk naudas jūsu valsts budžetā, jo visi aktīvi, ko Eiropas Prokuratūras birojs šeit, Latvijā, konfiscē, pēc galīgā sprieduma nolasīšanas nonāk nacionālajā budžetā.
ES sankcijas šobrīd nekaitē Krievijai
– Vai Eiropai izdodas samazināt mēģinājumus apiet Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas?
– Ja vēlamies uzvarēt šajā karā, sankcijām ir jākaitē. Un šobrīd mēs visi zinām, ka tās nekaitē tā, kā vajadzētu. Un es domāju, ka Eiropas Prokuratūras kompetences paplašināšana, lai izmeklētu lietas, kas ir saistītas Eiropas Savienības sankciju apiešanu, ir labs priekšlikums. Tas tika izvirzīts jau pirms diviem gadiem un dažas dalībvalstis to jau ir atbalstījušas, bet process ir pārāk ilgs. Es nesaku, ka tā ir sudraba lode, bet tā ir nepieciešama risinājuma daļa, ja vēlamies uzvarēt šajā karā un ja vēlamies, lai sankcijas kaitētu.
Eiropas Prokuratūra ir specializēta prokuratūra, mums ir vairāk nekā 44 biroji, 24 dalībvalstis, mums ir gandrīz 160 Eiropas valstu deleģēto prokuroru, kas vada izmeklēšanas. Mums ir finanšu izmeklētāji, analītiķi, piekļuve datubāzēm, un mums nav robežu. Tāpēc šobrīd neredzu nevienu citu Eiropas iestādi, kas varētu būt efektīvāka un ātrāka par mums. Un, ja mēs gribam uzvarēt šajā karā, mums ir jāpanāk, lai šīs sankcijas sāpinātu Krieviju.
– Vai Eiropas Prokuratūra palīdz Eiropas Savienības kandidātvalstīm Ukrainai un Moldovai īstenot nepieciešamās reformas cīņā pret korupciju?
– Mēs pastāvīgi kontaktējamies ar kolēģiem Ukrainā un arī Moldovā. Mums ir sadarbības vienošanās ar šim valstīm, tāpēc veicam apmācības un dalāmies savā labākajā pieredzē un visā, ko zinām. Protams, pati iestāšanās procedūra Eiropas Savienībā jau ir liels atbalsts, un es to zinu no savas iepriekšējās pieredzes Rumānijā, kad mani iecēla par ģenerālprokurori. Mēs bijām tajā pašā punktā. Šis pievienošanās process Eiropas Savienībai bija ļoti noderīgs un ļoti palīdzēja, jo runa nav tikai par izmaiņām un mēģinājumiem visu standartizēt. Jums ir visa nepieciešamā palīdzība un atbalsts, ir pieejami pat materiālie resursi. Tāpēc domāju, ka mēs varam vairāk palīdzēt saviem kolēģiem. Mēs labprāt strādāsim kopā ar saviem kolēģiem un centīsimies palīdzēt ar visu iespējamo.
Galvenais darba kritērijs – iedzīvotāju uzticība
– Kā jūs novērtētu Eiropas Prokuratūras darbu? Kāds ir kritērijs, lai jūs teiktu, ka esat paveikuši labu darbu?
– Es nedomāju, ka statistika vai skaitliskie kritēriji būtu labākais objektīvais apliecinājums prokuratūras efektivitātei. Vai tas, ka jūs katru gadu izskatāt vairāk lietu, nozīmē, ka esat efektīvāki?
Vai tas, ka esat notiesājuši dažus pilsētu mērus vai parlamenta deputātus, nozīmē visu problēmu atrisināšanu? Es domāju, ka vienīgais kritērijs ir iedzīvotāju uzticība. Vai viņi uzticas jūsu darbam, vai nē.
Lai iegūtu viņu uzticību, jums ir jābūt efektīviem un jāpierāda, ka likums ir vienlīdzīgs visiem. No šī viedokļa es Eiropas Prokuratūras darbu vērtētu kā ļoti labu. Ja paskatās uz statistiku, var redzēt, ka katru gadu to pilsoņu skaits, kas iesūta sūdzības vai ziņojumus Eiropas Prokuratūrai, pieaug. Jūs taču nevērsīsieties pie iestādes, kurai neuzticaties?
Ja man būtu jāpasaka daži vārdi par mūsu komandu šeit, Latvijā, es teiktu, ka mums ir ļoti laba komanda. Viņi ir profesionāļi. Bet vissvarīgākais ir tas, ka viņi ir drosmīgi, viņi nebaidās izmeklēt lietas neatkarīgi no tā, kas tajās ir iesaistīts. Neskatoties uz spiedienu vai mēģinājumiem iejaukties viņu darbā, mēs esam neatkarīgi, viņi ir neatkarīgi. Viņi dara ļoti labu darbu.
