Graudu sēju zemnieki pēdējos gados sauc par sava veida loteriju

Latvijas zemnieki sējumu apdrošināšanu uzsāka pirms deviņiem gadiem, 2015. gadā un tad tika apdrošināti tikai 4411 hektāri (ha). Šogad apdrošināti gandrīz 422 tūkstoši ha. Apdrošinot sējumu platības, lauksaimniekiem ir iespēja saņemt arī atpakaļ daļu no polises cenas. Eiropas līdzfinansējums ir septiņi miljoni, taču arī valsts papildus šogad līdzfinansēja četrus miljonus eiro.

Zemnieks: Lauksaimniecība sava veidā ir loterija 

"Es domāju, ka katram lauksaimniekam, sējot un visu gadu lolojot savus sējumus, ir jārēķinās, ka viņš viņus var arī nenovākt. Tā ir savā veidā loterija vai kazino, vai kā mēs to varam saukt. Tā dabas komponente ir tik liela, ka mēs nekad nevaram kaut ko sarēķināt uz priekšu, lauksaimniecībā tas ir neiespējami," stāsta Māris Strautnieks, kurš Jelgavas novada Valgundes pagastā z/s Strautnieki 300 ha audzē ziemas un vasaras kviešus, rapsi un pupas.

Viņa māja atrodas 300 metrus no Lielupes un pavasara plūdi ir ierasta lieta. Lielākās problēmas šogad sagādāja Kalnciema un Vecbērzes poldera sūkņu stacijas, kas atrodas "Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu" pārziņā un pēc lielajām lietavām jūlija beigās, kad vienā naktī nolija 200 milimetri jeb divu mēnešu lietus norma, nespēja veikt savas funkcijas.

"Mēs vienmēr esam gatavi pavasara paliem. Divas trešdaļas no saimniecības platības atrodas polderu teritorijās, kur ir dambji un ūdens tiek atpumpēts, un tur parasti plūdu problēma nav bijusi. Šogad iznāca, ka  applūda tieši tās teritorijas, kuras nekad neapplūda polderu dēļ, jo neviens polderis nav projektēts uz tik lielu lietu, kāds bija, un pie tam, divarpus dienas nebija elektrība un nekāda pumpēšana nenotika, un mēs divarpus dienas lēni skatījāmies, kā mūsu raža aiziet postā. Latvijā ir vairāki desmiti polderu, problēmas bija te pāris polderos, nu, uz visiem šiem polderiem varēja būt kāda elektrostacija pārvietojamā, nu, viņas nebija. Cik tad hektārus tad tie plūdi, lietavas ietekmēja? Nu, simts hektāri bija zem ūdens. Daļā bija vārpas zem ūdens, varēja ar laivu braukt pat pa virsu vārpām, rapsim pākstis daļa bija virs ūdens, daļa nē, protams, ka kvalitāte pēc tam to, ko mēs tur mēģinām tajā nokasīt, bija briesmīga, daļu piešķīrām medniekiem."

Pateicoties tam, ka šogad klimatiskie apstākļi ļāva agrāk uzsākt kulšanu, zemnieks Strautnieks sēklas graudus novāca un nokūla agrāk nekā citus gadus.

 "Tā ir sēkla, trīs šķirnes sēklas graudi, ziemas kvieši trīs šķirnes. Un sēkla vienmēr ir pati svarīgākā, kas ir jāsavāc."

Sējumu apdrošināšanu zemnieks izmanto jau piecus gadus un ziemāju platības apdrošina "Baltā". Pērn viņš saņēma apdrošināšanas atlīdzību par 15 ha sējumu, ko izpostīja krusa, bet par šogad viņš saka – rūpīgāk jālasa apdrošināšanas polises noteikumi.

"Par izgūto rapsi, ko izsita šī lietus gāze, mēs saņēmām apdrošināšanas atlīdzību, par zaudēto kviešu ražu nebija iespējams saņemt atlīdzību, jo šāds risks kā applūšana dēļ lietus nebija paredzēts apdrošināšanas līgumā. Un par to jau tie strīdi, jo apdrošinātāji, kā nu kura firma - citi ir ierakstījuši 86., citi 89. attīstības stadiju graudaugiem. Un šogad principā lielākai daļai atteica dēļ gatavības pakāpes, jo apdrošinātāji vairs neuzņemas atbildību par labību, kura ir gatava."

Šogad apdrošināti gandrīz 422 tūkstoši ha

Latvijas zemnieki sējumu apdrošināšanu uzsāka pirms 9 gadiem un tad tika apdrošināti tikai 4411 ha. Šogad apdrošināti gandrīz 422 tūkstoši ha. Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingaļāvičute stāstīja, ka, apdrošinot sējumu platības, lauksaimniekiem ir iespēja saņemt atpakaļ daļu no polises cenas. Eiropas līdzfinansējums ir 7 miljoni, valsts papildus šogad līdzfinansēja 4 miljonus eiro.

"Nopērku polisi un gaidu, kad Lauku atbalsta dienests izsludinās iesnieguma iesniegšanas kārtu, mums viņa šogad bija no maija līdz jūlijam, tad viņš vienkārši tur iesniedz elektroniskajā sistēmā."

Lai gan ministrijas pārstāve stāsta, ka tiek kompensēti līdz 50% no polises vērtības, Strautnieks vērtē, ka atbalsts ir ap 30%.

 "Ir tas stereotips, kā apdrošinās vairāk tie lielie zemnieki. Nē, ir gan 10 hektārus cilvēku apdrošinājuši un gan 5000 hektāru ir apdrošināti."

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins stāstīja, ka pērn atlīdzībās par sējumiem, kas cieta no krusas, Zemgales zemniekiem izmaksāti 18 miljoni eiro, šogad pēc lietavām – 5,5 miljoni, tātad trīs reizes mazāk nekā pirms gada.

 "Šogad par sējumiem Zemgalē ir aptuveni 500 pieteikumi, tā kā vairāk nekā pagājušā gadā, jo tās platības bija lielākas, kas tika skartas, bet summas ir mazākas. Šobrīd pieteikti ir aptuveni zaudējumi par sešarpus miljoniem eiro. Nu, un Zemgale no tā varētu būt savi nu 80, 90%. Zemgalē, teiksim, no šīs te vētras bija apdrošināti aptuveni 70 procenti no sējumu platībām, kas ir cietušas. Tā kā Zemgalē tiešām tas apdrošinātības līmenis ir augstāks. Tālāk seko Kurzeme un Vidzeme ar aptuveni vienādiem skaitļiem, kas ir ap 40, 50% no platībām un Latgale mazliet iepaliek ar saviem 30%. Bet arī Latgale pēdējos gados ir diezgan labi saņēmusies. Visiem, protams, atmiņā ir tās diskusijas par to, kas ir plūdi un kas ir lietavas. Vai saistībā ar zemniekiem arī bija kaut līdzīgas nesaprašanās? No zemniekiem 600 pieteikumu, sūdzības mums nav nevienas. Un es domāju, ka tas ir tādēļ, ka zemniekiem ir diezgan skaidrs, kādu apdrošināšanu tad viņi pērk. Zemniekiem šinī ziņā tā skaidrība ir diezgan liela. Ja viņi drošina tos ziemas kviešus, tad viņi zina, pret ko tie ziemas kvieši ir apdrošināti," pauda Abāšins.

Zemnieki sējumus apdrošina ne tikai Latvijas apdrošināšanas kompānijās. Pirms 24 gadiem dibinātais zemnieku kooperatīvs "Latraps", kurā ir vairāk nekā 1000 biedru, jau 2012. gadā noslēdza sadarbības līgumu ar Vācijas apdrošināšanas kooperatīvu, kas strādā 10 valstīs un kam ir 200 gadu pieredze sējumu apdrošināšanā.

"Tas ir lauksaimnieku kooperatīvs, arī tātad lauksaimnieks, nopērkot polisi, kļūst par šī te "Vereinigte Hagel" (VH) biedru, un tātad visi zemnieki apvienojas, lai viens otram palīdzētu, teiksim tā. Ir kaut kur šie te ierobežojumi, bet apdrošinātājs savos divsimts gados ir veicis dažādus pētījumus, un mēs arī paļaujamies uz šo te metodoloģiju. Kopā mums pieteica par šīm te lietusgāzēm 18 500  hektārus. Un kompensācijas jau ir, kā es teicu, 99% saņemtas, jā. Mēģinām mēs viņus vienmēr tā kā sabalansēt, katru saimniecības situāciju izvērtējam individuāli un, es domāju, arī tās izmaksas, ko "VH" Latvijas zemniekiem ir izmaksājusi pēdējos gados, es teiktu, tās izmaksas ir bijušas lielākas nekā ieņēmumi. Un arī šogad kopumā pa gadu ir aprēķināti vairāk nekā 7 ar pusi miljoni eiro," stāstīja "Latraps" sējumu apdrošināšanas vadītāja Vita Baumane.

Eksperte: Sējumi jāapdrošina visiem graudu audzētājiem

Kā liecina ZM apkopotā informācija, no 15,8 tūkstošiem ha sējumu platību, kas cieta šī gada jūlija vētrā un lietavās, apdrošināti bija 11,2  tūkstoši ha. To, ka sējumi jāapdrošina visiem graudu audzētājiem, uzsver arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja, profesore Ingūna Gulbe.

"Man liekas, ka nav pareizi, ka, nu, mēs neapdrošinājām un ka vēl valsts vienalga nāk palīgā un kaut ko kompensē, jo tas galīgi nemotivē un arī sadusmo kaut kādā mērā un apvaino to, kas to ir darījis. Jo, nu,  kāpēc tad viņš maksāja 10 gadus, viņam nekas nenotika, nu, tagad to 11. viņš saņem, bet viņš 10 gadus ir tērējis savu naudu."

Latvijas Radio vaicāja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentam Abāšinam – vai, ņemot vērā pēdējo 2 gadu laikā pieredzētās vētras, zemniekiem jārēķinās, ka apdrošināšanas polises kļūs dārgākas?

"No vienas puses, jā, tie laika apstākļi tā kā to cenu spiež uz augšu, bet, no otras puses, ja to klientu ir vairāk un veidojas tas, ko apdrošinātāji sauc par izkliedi,

respektīvi, mazliet tā kā klienti pa visu Latviju, tad attiecīgi tās  cenas, savukārt, spiež uz leju, bet skaidrs, ka spiediens uz cenām ir. (..) Ja mēs tā skatāmies, teiksim, gadus 7, 8 atpakaļ, Latvijā bija divi apdrošinātāji, kas ar lauksaimniecības riskiem strādāja, tad šobrīd mums tomēr ir kādi 4, 5 apdrošinātāji, kas strādā ar lauksaimniecības riskiem. (..) Jāatrod pamazām kaut kādi risinājumi augļu un dārzeņu apdrošināšanai, lai arī šī joma būtu nosegta. Tad noteikti ir jāpadomā arī par to, kā varētu labāk, veiksmīgāk un plašāk apdrošināt, piemēram, aitas pret plēsējiem. Tirgus ir iekustināts, un ar katru gadu šie te segumi paliek plašāki, arvien vairāk zemnieki arī apdrošinās. Nu, un es ceru, ka tas viss varētu rezultēties ar to, kad arvien mazāk Zemkopības ministrijai ir jākustina valsts budžets un attiecīgi strādā šīs te tirgus attiecības un nevajag maksāt kaut kādas kompensācijas no valsts budžetiem," skaidroja Abāšins.

Graudus Latvijā izaudzē vairāk nekā patērē  

Gulbe no LTVC vērtēja - Latvijā graudus izaudzējam vairāk, nekā varam patērēt, tāpēc graudus zemnieki tirgo biržā.

"Tāpēc tirdzniecība notiek cauru gadu, bet tās cenas tiek fiksētas turpat gadu uz priekšu. Un tā ir tā laimes spēle. Kuros reģionos, piemēram, ir kaut kādas klimata katastrofas, kur ir kaut kādi nemieri un tā tālāk. Ne par velti, tad kad sākās karš Ukrainā, graudu cena uzkāpa nepieredzētos augstumos - virs 400 eiro tonna, bet es nezinu Latvijā nevienu zemnieku, kam izdevās virs 400 pārdot. (..) Maijā, piemēram [biržā] bija augstāka cena, kad kviešiem bija kaut kur 270 eiro tonnā, tagad ir 220. Tā nav ļoti laba cena, bet tā nav arī ļoti slikta cena. Rapsim arī cena ir pakritusies no tā, kas bija gada sākumā, bija virs 500 eiro tonnā, tagad ir 470. Drīzāk varbūt ne pārāk augstas cenas, ņemot vērā, ka ir arī daudz ieguldījumu. Ja tev ir lēta degviela, lēti minerālmēsli, lēts viss, tad jau tā peļņa sanāk arī pie zemas cenas," vērtēja eksperte.

Zemnieks Strautnieks no Jelgavas novada Valgundes pagasta graudus tirgo pats. "Graudus pārdodam lielu daļu "Dobeles dzirnavniekam" un to, ko ko esam spējīgi sagatavot, to vedam uz ostu, nu, mēs varam sūroties par graudu cenām, bet par tirdzniecību kā tādu es domāju, ka nav pamata sūdzēties."

Kā šī rudens graudu cenas ietekmēs miltu un maizes cenas? LTVC vadītāja skaidroja:

"Miltiem ir ļoti liela sakarība jeb korelācija ar graudu cenām. Maizei tā tāda nav, jo maizei milti sastāda 10, 15% tikai no kopējās cenas.

Daudz vairāk mums jāuztraucas, ka nupat šonedēļ dzirdam, ka uz rudeni būs diezgan būtisks elektrības cenu kāpums. Maizes cenu ļoti ietekmē darbaspēka izmaksas, ja minimālā alga oficiāli tiek palielināta un pārtikas ražošanas nozarē ir diezgan daudz roku darba, šis faktors daudz vairāk ietekmē to gala rezultātu. Gada sākumā [veikalos] bija cenu kritums, bet tas bija pēc tā lielā kāpuma, drusciņ vēl otrajā ceturksnī, tad viss apstājās un tagad izskatās, ka iet uz augšu. Bet tā problēma ir, ka mūsu pircējs tai pārtikai veikalā diemžēl ir spiests maksāt vairāk nekā tie mūsu kaimiņvalstīs, piemēram, pagājušonedēļ Vācijā bijām, tur ir 7 un 19% PVN, jā. Un tas nozīmē, ka tas produkts ir viņiem lētāks nekā pie mums."

Graudkopības nozare Latvijā ir pasaules līmenī un viens no iemesliem ir tas, ka mums ir zemākas subsīdijas nekā pārējās Eiropas Savienības valstīs. Un, ja tu neesi vismodernākais, visefektīvākais, tu vienkārši nevari pastāvēt tirgū. Kā sacīja Gulbe, nozarē ir palikuši labākie, efektīvākie saimnieki, kas ir bijuši spiesti modernizēties, kļūt lieli arī apjomā, jo tāda ir ekonomika - jo tu vairāk ražo, jo viena vienība ir lētāka. Graudkopji ir līderi sējumu apdrošināšanā un skaidrs, ka arī citām lauksaimniecības nozarēm būs jāseko viņu pēdās.