Tuvojoties rudens vīrusu laikam, aktuāli kļūst dabiskie antioksidanti, un viens no tiem ir ķiploks. Šīs kultūras audzētāji stāsta – šis gads nav bijis tas labākais. Artūrs Kims Elejas pusē ķiplokus audzē sešu hektāru platībā, un šī sezona parādījusi, ka nav tik vienkārši izaudzēt labu preci:
"Šis bija vēl lielāks neražas gads kā iepriekšējais, ja skatāmies kopsummā. Tās zināšanas var būt daudz, esat dārznieks, lauksaimnieks un vēl nezin kas, bet citreiz ražība nav atkarīga no jums. Citreiz tas ir atkarīgs no laikapstākļiem, kas var ietekmēt visu. Tā ir vislielākā laimes spēle," viņš atzīst.
Pagājušais rudens bijis ļoti slapjš, daudzi ķiploki izslīkuši, daļa zemnieku tos nepaspēja iestādīt, un tas viss ietekmējis ražību.
Otra problēma – nav pieejams veselīgs sēklas materiāls.
Kims audzē Ukrainas šķirnes, bet kara dēļ līdz šim piegādes nenotika. Šoruden gan parādījusies cerība, ka būs iespēja tikt pie šīm šķirnēm.
Pašlaik saimnieki tirgojot pēdējo preci veikaliem, un pēc tam būšot pieejami tikai importa ķiploki. To apstiprina arī "Paitēnu" saimnieks Gundars Ceplītis, sakot, ka raža šogad ir švaka. Ja lauksaimniekam nebūtu citu kultūru, ar ķiplokiem vien nevarētu izdzīvot.
"Gaidas bija lielas, likās, ka ķiploki ir ļoti skaisti uz lauka un ka šogad būs labāk nekā pagājušajā gadā, kad bija sausums. Beigās, kad vācām nost, matemātika negāja kopā. Šogad ir divreiz sliktāka raža nekā pērn. Un no mitruma šogad ķiploki šogad ir nesmukāki," pastāstīja Ceplītis.
"Paitēnu" saimnieks ķiplokus audzē 11 ha platībā, un viņš ir viens no lielākajiem audzētājiem Latvijā. Pieredze rāda, ka pēdējos gados vietējie ķiploki pārdošanā beidzas aizvien ātrāk, jo audzētāju skaits sarūk. Pavisam šogad ķiploki audzēti 263 ha platībā, bet pirms pieciem gadiem to platības sasniedza gandrīz 400 ha.
"Ši ir ļoti sarežģīta kultūra. Mūsu klimats nav īsti piemērots ķiplokiem, tie slimo vairāk.
Ražas ir lēkājošas – vienu gadu ir, otru gadu nav. Ja man katru gadu būtu jābalstās uz ķiplokiem, laikam būtu beidzis savu biznesu lauksaimniecībā," atzina saimnieks.
Jau tagad redzams, ka veikalos ir daudz importa ķiploku. Kā liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati, šogad tie ievesti gandrīz divu miljonu eiro vērtībā, galvenokārt no Nīderlandes, Lietuvas, Vācijas, Spānijas un arī Ķīnas. Savukārt ķiplokus šogad esam eksportējuši nepilna pusmiljona vērtībā - uz Igauniju, Lietuvu un Somiju.
