Latvijā šobrīd ir 226 sociālie uzņēmumi, bet to skaits ir mainīgs, jo daļa uzņēmumu savu uzņēmējdarbību pārtrauc, citi uzsāk. Sociālie uzņēmumi darbojas ļoti daudzās nozarēs.
"Nu, sociālais uzņēmums darbojas uz Komerclikuma pamatiem, tā kā jebkurš uzņēmums un tā atšķirība, ko uzņēmums ir nolicis sev par mērķi.
Parastam uzņēmumam mērķis ir peļņas gūšana īpašniekam, tad sociālam uzņēmumam tas mērķis ir darīt labu sabiedrībai, uzlabot dzīves kvalitāti kādiem cilvēkiem -
vai nu tiem, kas strādā uzņēmumā, vai kādiem, kam sniedz pakalpojumus," projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" pārstāvis Juris Cebulis no Labklājības ministrijas stāsta, ka Latvija kopš 2013. gada izstrādājusi sociālās uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu, izveidota asociācija un sociālie uzņēmumi var saņemt arī grantus. 226 sociālie uzņēmumi pārstāv visdažādākās nozares.
"Ir izglītība liela nozare, veselības aprūpe, tad ir iekļaujošas pilsoniskās sabiedrības veidošana, kultūras daudzveidība, sports, rekreācija, dažādas tās nozares, nav tā, ka tikai sociālie pakalpojumi, jo cilvēku dzīves kvalitāti var uzlabot dažādu nozaru uzņēmumi. Un, protams, mums ir darba integrācijas uzņēmumi, kas uzlabo dzīves apstākļus saviem nodarbinātajiem, kas pieņem darbā cilvēkus vai ar invaliditāti, vai ar garīga rakstura traucējumiem."
Mūziķe Agnese Rakovska pārstāv sociālo uzņēmumu "Zvaigznāja komanda", kas šonedēļ piedalīsies tiešsaistes pasākumā jauniešiem "Izzinām sociālo uzņēmējdarbību kopā!". Viņu fokusā ir muzikālā izglītība skolās, lai mūzikas stundās skolēniem no visām mērķa grupām, arī mazturīgiem, būtu pieejami digitāli rīki – datori ar atbilstošu programmu.
"Programma, ar kuru var apstrādāt dažādus skaņas signālus, un tad tur veidojās komplektācija - mikrofons, Latvijā radīts analogs sintezators, dažādas austiņu iekārtas un pastiprinātāji. Cilvēks var nevis fokusēties uz to, kurā gadā nomira vai piedzima kāds komponists, bet viņš var strādāt ar šo komponista darbu kā audio failu, viņš var veidot klāt MIDI sekcijas un radīt ritma partijas, viņš var strādāt ar analogo sintezatoru un apskatīt skaņu kā fizikas parametru. Un te mēs runājam par STEM pieeju, kur mūzikas priekšmetā satiekas matemātika, fizika, literatūra kā audio grāmata. Tā kā digitālās tehnoloģijas tiek ieviestas pilnīgi visos segmentos, mēs ticam, ka 7. klase un uz augšu būtu īstais laiks, ka mēs varam iepazīstināt šos bērnus ar šīm tehnoloģijām, kuras viņiem, starp citu, ir ļoti saprotamas."
Laura Buharina ir uzņēmuma "Dekolserviss" vadītāja un īpašniece. Uzņēmums jau 25 gadus nodarbojas ar trauku apdruku.
"Mēs drukājam traukus deko drukas tehnoloģijā un savā veidā esam arī tā kā Rīgas Porcelāna fabrikas Deko ceha turpinātājs.
Mēs esam sociālās uzņēmējdarbības pārstāvis jau kādus 7 gadus, jo mūsu darbinieki lielākā daļa ir cilvēki, kas ir pirmspensijas vecumā, ja, un bijuši bezdarbnieki.
Mēs, pirmkārt, radām darba vietas, mēs palīdzam viņiem ar sociālo iekļaušanos, tas ir arī ekonomisks ieguvums valstī kopumā, ja kad, teiksim, šie te darbinieki var turpināt darba gaitas. Ir ļoti iepriecinoši, ka Labklājības ministrija organizē arī sociālās uzņēmējdarbības popularizēšanas nedēļu. Manuprāt, tas arī ir vissvarīgākais - runāt par to, ka sociālie uzņēmēji Latvijā paliek arvien vairāk."
Laikā no 2016. līdz 2023.gadam sociālajā uzņēmējdarbībā no valsts puses ieguldīti gandrīz 17 miljoni eiro un šajā laikā finanšu institūcija Altum" ir noslēgusi 204 granta līgumus par kopējo summu 12,6 miljoni eiro. Vidējais grants vienam uzņēmumam ir 62 tūkstoši eiro. Bet, kā saka paši sociālo uzņēmumu pārstāvji, viņiem uzņēmējdarbībā galvenais nav peļņa, bet gandarījums, ka ar savu darbu izdarījuši kaut ko labu arī citiem.
