Kopš Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā Latvija vairs neiepērk elektroenerģiju no agresorvalsts, tomēr tehniski ar to un Baltkrieviju joprojām ir saistīta vienā elektrotīklā. Tā frekvenci regulē Krievija, taču visas Baltijas valstis no tās vēlas panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību, tāpēc kopā iesaistījušās projektā, lai sinhronizētos ar Eiropas tīkliem.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka stacijas izbūve ir valsts drošības jautājums: "Mēs runājam par valsts drošību, neatkarību, un esošajā situācijā tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem kopumā Latvijai. Tīri varbūt tā apziņa, ka esam drošībā, paši pie sava tīkla, un nav nekādi ārējie riski, kas var mums kādu dienu, nezinu, kad, atslēgt elektrību vai traucēt frekvenci. Pašreizējā realitāte ir, ka tāda iespējamība pastāv, bet tai arī esam gatavi."
Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu nepieciešams izbūvēt deviņas sinhrono kompensatoru stacijas – pa trim katrā valstī.
Grobiņas pagastā uzsākta pirmās šādas stacijas būvniecība, un Vācijā šobrīd jau notiekot speciāli Latvijai ražotās kompensatora iekārtas testi.
AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Daugulis skaidroja iekārtas darbību: "Piemēram, ja mums darbā ir lieljaudas ģenerators un pēkšņi kaut kas ar viņu notiek un viņš vairs neražo elektroenerģiju, tajā brīdī frekvence strauji krīt. Tas, ka mums sistēmā ir trīs šādas lielas, rotējošas mašīnas, palīdz noturēt frekvenci, lai tā tik ātri nekrīt. Ar to mums kā operatoram pietiek, lai iedarbinātu citas rezerves un atjaunotu frekvences normālā līmenī."
Pārējos divus Latvijas sinhronos kompensatorus uzbūvēs Ventspils un Daugavpils tuvumā. Vietas izvēlētas, vadoties pēc pieslēgumu pieejamības 330 kilovoltu līnijām.
Sinhrono kompensatoru iekārtu ražošana, piegāde un uzstādīšana izmaksās 114 miljonus eiro, bet 75% no tā segs Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļi.
AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis pauda, ka šis projekts ir nozīmīgs, lai Latvijas elektroenerģijas apgāde būtu stabila, droša un nepārtraukta visā laikā. Vienlaikus sistēmas izbūve ir nozīmīga, arī lai samazinātu pārvades tarifa izmaksas, līdz ar to iedzīvotājiem nebūtu jābaidās par turpmāku strauju tarifa kāpumu.
Plānots, ka Grobiņas pagastā stacija būs gatava darbam līdz nākamā gada beigām, savukārt abas pārējās – 2025. gadā.
KONTEKSTS:
Pašlaik Latvija, Lietuva un Igaunija kopā ar Krieviju un Baltkrieviju vēl darbojas pēcpadomju IPS/UPS sistēmā, kas zināma kā elektroenerģijas loks BRELL, kurā frekvence tiek centralizēti regulēta Krievijā. Pievienoties kontinentālās Eiropas tīkliem, kas ļaus Baltijas valstu energosistēmām darboties sinhronā režīmā ar Poliju, Vāciju un citām Eiropas valstīm, paredzēts ne vēlāk kā 2025. gadā.
Latvija, tāpat kā citas Eiropas valstis aktīvi sāka meklēt iespēju samazināt enerģētisko atkarību no Krievijas pēc tam, kad 2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka karu pret Ukrainu.
