""Nord Pool" elektroenerģijas biržā šodien gaidāms pamatīgs cenu lēciens" – tā 5. janvāra rītā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Rīta panorāma". Iedzīvotājus, kuriem noslēgts elektrības līgums par biržas tarifu, lielā cenu kāpuma dēļ aicināja pēc iespējas samazināt tās patēriņu.
"Ja vēl aizvakar vidējā dienas elektroenerģijas cena Latvijā "Nord Pool" biržā bija 94 eiro par megavatstundu, tad šodien tā būs 670 eiro par megavatstundu. Rīta pusē sasniegs pat 1478 eiro par megavatstundu jeb 1,47 eiro par kilovatstundu."
Igaunijā un Somijā cenu kāpums bija pat vēl lielāks. Augstās elektrības cenas bija gards kumoss vietējiem maldinātājiem. Arī viņi naski informēja par gaidāmo lēcienu, bet piebilstot, ka tas darīts mērķtiecīgi, lai apzagtu iedzīvotājus.
Platformās "TikTok" un "Facebook" savā video par to stāstīja bijušais diplomāts, dezinformators Rūdolfs Brēmanis:
"Tāds sveiciens jaunajā gadā un no globālistiem. Tagad, zinot speciāli, ka ir mīnus grādi, rīt liels sals būs. Daudzi sildīsies ar visādiem elektriskajiem sildītājiem. Tieši tāpēc Eiropas "Nord Pool" uzliktas kosmiskas cenas ir."
Šādi Latvijas iedzīvotājus cenšoties iedzīt nabadzībā. Brēmaņa video "TikTok" ir vairāk nekā 300 tūkstoši skatījumu. "Facebook" ar to dalījušies divarpus tūkstoši.
Sadārdzinājumam vairāki faktori
Taču nav pamata apgalvot, ka tā sauktā "valdošā kliķe" mērķtiecīgi palielinājusi cenas. Sadārdzinājumu ietekmēja vairāki faktori. Pirmkārt, aukstuma dēļ strauji palielinājies pieprasījums. Otrkārt, Baltijas un Somijas reģionā vairākas elektrostacijas ir remontā un netiek izmantotas. To vidū ir Latvijas TEC-2 MW ģenerācijas bloks.
Sagaidot cenu lēcienu, to jau iepriekš Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs: "Šobrīd temperatūra ir nokritusi zem vidējām mēneša normām, diezgan krietni zem vidējām mēneša normām. Skandināvijā ziņo pat par –40 grādu aukstumu. Līdz ar to secīgi ir arī patēriņa pieaugums. Ja mēs skatāmies uz 4. janvāra datiem, par kuriem mums faktiskie dati jau ir pieejami, tad, salīdzinot ar 1. janvāri un ar gada nogali, šis patēriņš ir pieaudzis par trešdaļu gan Baltijā, gan Skandināvijas valstīs."
Negribs arī norādīja, ka Latvijā biržas cenas ir apmēram 15% mājsaimniecību un aptuveni pusei juridisko personu.
Regulators arī vērsies pie "Nord Pool" biržas pēc skaidrojumiem. Patlaban neesot ļaunprātīgas tirgus manipulācijas pazīmju, taču birža vēl sola padziļināti analizēt datus.
Daugavas HES nespēj saražot visu vajadzīgo
Citi sociālajos medijos izplatīja nepatiesus apgalvojumus, ka Daugavas hidroelektrostacijas (HES) spēj saražot lielāko daļu Latvijai vajadzīgās elektrības.
"Tikai man nav skaidra viena būtiska lieta, kādēļ Latvija iepērk elektrību biržā, ja vietējo HES jauda ir pietiekoša, lai Daugavas kaskāde pa lēto saražotu aptuveni 70% no nepieciešamā elektrības patēriņa valstī."
Nav pamata apgalvot, ka Daugavas kaskāde var "pa lēto" saražot tik daudz elektroenerģijas.
Daugavas HES saražo aptuveni trešo daļu no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa – ne tuvu ne 70%.
Datu par iepriekšējo gadu vēl nav, bet paredzams, ka rādītājs būs augstāks. Pērnā gada izteikti augstās pieteces dēļ visu HES devums sasniegs aptuveni pusi no Latvijas patēriņa.
Tātad nav nekāda pamata pieņemt, ka tā būs nākamajos gados un Latvija ar HES saražotu 70% vajadzīgās elektroenerģijas. Otrs galvenais elektroenerģijas ražošanas avots pēc HES Latvijā ir termoelektrostacijas jeb TEC, kas tiek kurinātas ar gāzi. Šādi Latvija varētu saražot visu sev vajadzīgo, bet tā būtu dārgāka.
Regulators skaidro, ka šī iemesla dēļ elektroenerģiju Latvija pērk "Nord Pool" biržā, kur lielākoties tā ir lētāka.
