Finanšu ministrija samazina ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozes
FM ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2028. gadam.
Atbilstoši atjaunotajām prognozēm Latvijas IKP 2024. gadā palielināsies par 1,4%, bet 2025. gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9%, prognozē FM.
Savukārt (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas IKP šogad palielināsies par 1,7% – tā gan ir sliktāka prognoze par EK novembrī paredzēto, kad tika sagaidīts Latvijas IKP pieaugums 2024.gadā par 2,4%. Vienlaikus EK sagaida, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā palielināsies par 2,7%.
Salīdzinot ar iepriekšējām, 2023. gada jūnija sākumā izstrādātajām FM prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2024. gadam ir samazināta par 1,1 procentpunktu, bet 2025. gadam prognoze nav mainīta. Nākamajos trīs gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, 2026. gadā veidojot 2,5% un līdz 2028. gadam palēninoties līdz 2,3%, prognozē FM.
FM skaidroja, ka zemāku ekonomikas izaugsmi 2024. gadā lielā mērā nosaka pagājušā gada dinamika, kad, krītoties pieprasījumam ārējā tirgū un augstajam cenu līmenim kavējot privātā patēriņa izaugsmi Latvijā, IKP pieaugums nesasniedza prognozēto. Pēc provizoriskiem datiem Latvijas ekonomika pērnajā gadā saruka par 0,6%, ko visbūtiskāk ietekmēja eksporta un privātā patēriņa kritums, kamēr pozitīvi devumi bija investīciju un sabiedriskā patēriņa kāpumam.
Pēdējo mēnešu laikā Latvijas galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu ekonomikas izaugsmes prognozes 2024. gadam pakāpeniski ir pasliktinājušās. Lai arī šie prognožu pazeminājumi joprojām bijuši ļoti mēreni, zemāka izaugsme Eiropā samazinās arī Latvijas ekonomikas gaidāmo izaugsmi. Kopumā Eiropas Savienībai (ES) un eirozonai šim gadam gan ir prognozēti augstāki izaugsmes tempi nekā 2023. gadā, tomēr tie joprojām ir vēsturiski zemā līmenī.
Vienlaikus jau no gada otrās puses, Eiropas ekonomikai sākot augt straujāk un arvien mazinoties nesenā krasā cenu kāpuma negatīvajai ietekmei uz Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, arī Latvijas ekonomikas izaugsme kļūs straujāka, 2025. gadā paātrinoties līdz 2,9%, prognozē FM.
Līdz ar straujo energoresursu un citu izejvielu cenu kritumu pasaules tirgos, kas atstāj stabilizējošu ietekmi arī uz pārējo preču cenām, kā arī Eiropas Centrālās bankas īstenoto stingro inflācijas ierobežošanas politiku, Latvijas inflācijas prognoze 2024. gadam ir samazināta līdz 1,6%. Iepriekšējās, 2023. gada jūnijā sagatavotajās prognozēs FM šim gadam bija prognozējusi cenu pieaugumu 2,2% apmērā. Vidējā termiņā, laikā līdz 2028. gadam prognozējama inflācijas stabilizēšanās ap 2,5%, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.
Ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās un pēdējos ceturkšņos arī kritums līdz šim praktiski nav atstājis ietekmi uz bezdarba un nodarbinātības rādītājiem, kas, salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, nav būtiski koriģēti. Pēc FM prognozēm bezdarba līmenis šogad varētu saglabāties 2023. gada līmenī 6,4% apmērā, bet pēc tam straujākas ekonomikas izaugsmes un demogrāfiskās situācijas ietekmē līdz 2028. gadam pakāpeniski noslīdēt līdz 5% līmenim. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies stabils – 888 tūkstošu līmenī ar nelielu lejupvērstu tendenci.
Mēneša vidējā darba samaksa šogad turpinās palielināties, ko ietekmēs gan cenu līmeņa pieaugums, gan minimālās darba samaksas kāpums no 620 līdz 700 eiro, gan valsts budžeta izdevumu pieaugums sabiedriskā sektora darbinieku algām, tostarp veselības, aizsardzības un izglītības nozarēs. FM prognozē, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa šogad palielināsies par 7,5%, sasniedzot 1650 eiro, bet nākamajos gados algu pieauguma temps kļūs lēnāks, pakāpeniski pietuvojoties produktivitātes pieauguma tempam un stabilizējoties 5% līmenī.
Prognožu sagatavošanas procesā FM konsultējās ar EK, Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas un komercbanku ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes 2024. gada 12. februārī ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Latvijas ekonomikai šogad prognozē Baltijas valstīs otru straujāko izaugsmi
Tikmēr EK straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs šogad sagaida Lietuvā, valsts IKP pieaugot par 2,1%. Nākamgad EK sagaida, ka Lietuvas IKP palielināsies par 3%. Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad lēsta 2,4% apmērā.
Savukārt attiecībā uz Igauniju EK sagaida, ka šogad IKP pieaugs par 0,6%, taču nākamgad palielināsies par 3,2%. EK vērtējumā, inflācija Igaunijā šogad veidos 3,2%, bet 2025.gadā tā samazināsies līdz 1,9%.
Līdz ar to EK Latvijas ekonomikai šogad prognozē Baltijas valstīs otru straujāko izaugsmi.
EK ziemas ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kāpums par 0,9%, bet nākamgad būs pieaugums par 1,7%. EK vērtējumā, eirozonas ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad veidos attiecīgi 0,8% un 1,5%.
Inflācija ES šogad prognozēta 3% apmērā, bet nākamgad tā samazināsies līdz 2,5%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 2,7% un 2,2%.
Straujāko IKP kāpumu ES prognozē Maltā, Rumānijā, Kiprā un Polijā
EK šogad IKP kāpumu prognozē visās ES dalībvalstīs, bet straujākais tiek sagaidīts Maltā (+4,6%), Rumānijā (+2,9%), Kiprā (+2,8%) un Polijā (+2,7%). Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā šogad prognozēta vien 0,3% augšupeja, bet vēl vājāka izaugsme gaidāma vien Zviedrijā – par 0,2%.
EK atzīmēja, ka jau 2022. gada nogalē ES ekonomika bija zaudējusi dinamiku, un kopš tā laika ekonomiskā aktivitāte ir stagnējusi, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspējas kritumu, ārējā pieprasījuma samazināšanos, monetārās politikas izmaiņas un fiskālā atbalsta daļēju atcelšanu 2023. gadā. Tāpēc ES ekonomika 2024. gadu iesākusi vājāka, nekā gaidīts iepriekš.
"Mūsu ekonomika šo gadu iesāka vājāk nekā gaidīts. Pēc spēcīgā pēcpandēmijas trieciena 2021. gadā un lielākajā daļā 2022. gadā, jaunākie dati liecina, ka Eiropas ekonomika 2023. gadā gandrīz nemaz nav palielinājusies. Un šā gada pirmais ceturksnis arī būs bez pieauguma," sacīja Eiropas ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.
Ekonomikas komisārs arī norādīja, ka Eirozonas izaugsme palielinājusies tikai par pusprocentpunktu, kas ir zemāk, nekā rudenī cerēts. Tāpat arī iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognoze ir zemāka, nekā cerēts. Komisārs norādīja, ka līdz ar to ES pērnā gada beigās par mata tiesu izsprukusi no ekonomikas recesijas.
Taču vienlaikus kopš rudens prognožu publiskošanas novērojamas arī pozitīvas tendences, jo sevišķi attiecībā uz inflāciju.
EK sagaida, ka enerģijas cenas turpinās samazināties, tādējādi palīdzot ES daļēji atgūt enerģētikas krīzes dēļ zaudēto konkurētspēju.
