Bulduru tehnikumā ikgadējā "Zemnieku saeimas" kongresā dienas garumā pulcējās lauksaimnieki. Sapulces pirmā daļa – atskats uz rīkotajiem protestiem. Sanākušie aplaudēja tiem, kuri uzņēmās iniciatīvu un rīkoja protestus reģionos. Viņi pauda, ka bez tiem nebūtu izdevies pievērst uzmanību un sakustināt ledu. Organizācijas vadītājs Juris Lazdiņš iezīmēja, ka nozare ir apmierināta ar radīto rezonansi.
Šodien esot sajūta, ka atzīmējamas arī mazās uzvaras. Šķietami dzirdīgas ausis tika atrastas. "Esam pārvarējuši gan klimatiskos, gan politiskos izaicinājumus," sacīja Lazdiņš.
Priecājas par agresorvalsts importa aizliegumiem, sūkstās par birokrātiju
Lielākās diskusijas gan bija nevis zālē, bet ārpus tās kafijas pauzēs. Katrā jomā sava specifika, un katrs uzrunātais sarunās par panākumiem izcēla ko citu. Piensaimnieku kooperatīva pārstāvis Jānis Ločmelis pauda, ka viņam kā vērtīgākais lēmums bijis tāds, kurš viņa jomu skar mazāk:
"Man kā pilsonim, kā patriotam viens no svarīgākajiem bija [lēmums], ka mēs iekustinām importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas."
Tas neraugoties uz to, ka pēdējos divos gados, viņa vārdiem sakot, grūti savilkt galus. "Mums pagājušais gads ir ar mīnuszīmi, kuru plānojam atstrādāt nākamajos gados," norādīja Ločmelis.
Tikmēr graudkopībā strādājošie izcēla solīto birokrātijas samazināšanu.
Zemnieku saimniecības "Bēris" vadītājs Guntis Celmiņš noskaities par prasībām un ierobežojumiem, kas lauksaimniekiem jāievēro:
"Šis ir laikmets, kad sadzīvo pilnīgs analfabētisms ar kosmosa tehnoloģijām. Mēs šodien tur runājam par kosmosa tehnoloģijām, visādiem augu aizsardzības ierobežojumiem, visādām prasībām, ārprāts tas ir. Mēs nevaram vienkārši salikt skaitļus kopā. Cik izmaksā viens hektārs, cik mēs varam reāli izaudzēt statistiski un par cik mēs varam pārdot."
Celmiņa saimniecības skaitļus saliekot kopā sanāk, ka pērn viens hektārs izmaksājis 850 eiro, bet nopelnīti 800 eiro.
Cerot, ka cenas kāps, graudi vēl nav pārdoti, tāpēc mīnusi nav aprēķināti. Tikmēr citi jau saimniecības likvidējuši un daži lēmuši nevis audzēt lopus, bet tirgot sienu tiem, kuri vēl darbojas lopkopībā.
Viens no viņiem ir zemnieku saimniecības "Šovītes" vadītājs Valdemārs Dambekalns: "Esmu likvidējis savus gaļiniekus, jo man ir izdevīgāk pārdot sienu vai viņu sapūdēt, nekā izbarot teļiem un govīm un pārdot teļus rudenī. Apgrozījums ir ap 200–300 eiro par hektāru no gaļiniekiem. Mēs neesam vergi, par tādu naudu nav vērts strādāt."
Prasību neizpildes gadījumā prognozē protesta viļņus
"Zemnieku saeimas" pārstāvji gan pauda, ka gaisma tuneļa galā ir. Daži lēmumi par birokrātijas samazināšanu ir jau pieņemti, atvieglotas prasības lauku fotografēšanai un citi sīkumi, kas traucē strādāt. Bet svarīgākie lēmumi vēl priekšā.
"Ja visā šajā periodā no protestiem, kas bija ziemā, līdz nākošajam nosacītajam lauksaimniecības miera periodam, kas ir rudens, zināms progress netiks panākts un prasības netiks izpildītas, tad diezgan droši varam teikt, ka visā Eiropā atgriezīsies protesta viļņi," prognozēja biedrības ārpolitikas speciālists Valters Zelčs.
Līdz rudenim zemnieki cer panākt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu augļiem, ogām, dārzeņiem, atvieglotu atskaišu veidošanu un atteikšanos no dažādiem zemes lietošanas ierobežojumiem.
Tagad "Zemnieku saeima" rosina ministriju veidot kopīgu darbu grupu, lai, plānojot kopējo lauksaimniecības politiku no 2027. gada, nonāktu pie vienotas nostājas.
Kongresa dalībniekus uzrunāja arī zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš Latvijas Radio norādīja, ka lielākā daļa no zemnieku protestu prasībām ir atrisinātas, bet daļa prasību ir jārisina plašākā, tostarp Eiropas līmenī.
"Ir lietas, ko mēs varam paši izdarīt, piemēram, kas ir saistītas ar vides apgrūtinājumiem, biotopiem, dabas sargāšanu. Šeit būs sarunas kopā ar vides organizācijām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju," sacīja Krauze, paužot, ka Zemkopības ministrijas un lauksaimnieku nostāja sakrītot.
Savukārt par pazemināto PVN saruna turpināsies nākamā gada valsts budžeta izstrādes kontekstā rudenī, kad "Zemnieku saeima", iespējams, atkal rīkos vērienīgus protestus, ja prasībām netiks meklēti risinājumi.
