Viņaprāt, likuma izmaiņas iniciējuši negodīgi industrijas spēlētāji un lēmums par sodiem ir sasteigts.
"Vispār sodiem vajadzētu nākt pēdējiem, ir daudzas citas rīcības, ko var izmantot pirms tam – piemēram, cilvēkiem, kam traucē skaņa, ir papildu finansējums logu maiņai, lai tie būtu [skaņu] necaurlaidīgi, un mediācijām," norādīja Ikstens.
Toties Rīgas vicemēre Linda Ozola no frakcijas "Kods Rīgai" šodien gaidāmo balsojumu vērtēja ļoti pozitīvi.
"Ar brīdi, kad Valsts prezidents, es ceru, nekavējoties arī izsludinās likumā grozījumus, kas nosaka juridisko personu atbildību par trokšņošanu, es ceru, ka pašvaldības policijai, protams, būs iespēja arī piemērot šo likumu un sodīt negodprātīgos trokšņotājus," teica Rīgas domes deputāte.
Policija bezspēcīga
Rīgā Pašvaldības policija izprot iedzīvotāju tiesības pēc klusuma, īpaši – nakts periodā, taču tai līdz šim nav bijis juridisku sviru situācijas regulēšanai. Saeimas Juridiskajā komisijā tās priekšnieka vietnieks Edgars Rudzītis vērsa uzmanību uz patiešām milzīgu izsaukumu skaitu par trokšņošanu galvaspilsētā – pagājušogad iedzīvotāji par to zvanījuši vairāk nekā 10 000 reizes.
Saeimas Juridiskās komisijas darbam sekoja arī iniciatīvas "Naktsmieru Rīgai" vadītāja Maija Krastiņa, kura pirms tam neveiksmīgi centās risināt situāciju pašas spēkiem, zvanot iedzīvotāju miegu traucējošiem naktsklubiem Andrejostā un, kad tas nelīdzēja, arī policijai.
"Tas tiešām nav normāli, ka iedzīvotājiem ir tik ilgstoši un ieguldot tik daudz darba, jācīnās par savām tiesībām.
Vienā pusē ir industrija ar milzīgiem līdzekļiem, otrā – iedzīvotāji, kas ir spiesti maksāt par juridisko padomu.
Nav normāli, ka mūsu tiesības uz miegu tiek pretstatītas uzņēmēju interesēm. Visur pasaulē līdzpastāv iedzīvotāji un izklaides iestādes, nevar būt tāda situācija, ka maza daļa vienas grupas ir svarīgāka par daudziem citiem," norādīja Krastiņa.
Problēma arī Jūrmalā
Izklaides vietu aktīvā sezona jau rit pilnā sparā, un to, ka trokšņa problēma nav aktuāla tikai Rīgā, apliecināja arī Jūrmalas iedzīvotājs Guntis Grūbe, kura māja atrodas netālu no jūras Kaugurciemā.
"Pludmalē pašvaldība ir iznomājusi vienu zemesgabalu vasaras kafejnīcai, tur skan mūzika un nedēļas nogalēs notiek koncerti. Basi iet cauri mājai, pagalmam, diskomfortabli ir atrasties arī pludmalē," stāstīja Grūbe.
Kafejnīca "Seabreeze", kuras "Facebook" profilā rakstīts – vaļā visu laiku –, šajā vietā sezonāli atrodas jau trešo gadu. Iedzīvotāji sākotnēji mēģinājuši runāt ar tās personālu, taču tas mūziku pagriezis vēl skaļāk. Tad iedzīvotāji zvanījuši pašvaldības policijai un Jūrmalas domei.
"Mēs regulāri iebilstam. Pēdējais nepatīkamākais gadījums bija, ka no pašvaldības policijas saņēmām institucionālus draudus.
Ieradās grupa ar trafarētu mašīnu un vēl viens policists krosenēs, kurš teica, ka mums par nepamatotiem izsaukumiem var uzlikt administratīvos sodus," klāstīja jūrmalnieks.
Nakts trokšņa ierobežojumi zināmās stundās ir noteikti Tallinā, šai pilsētai ir savs nakts mērs, kas veido komunikāciju starp iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Iniciatīvas "Naktsmieru Rīgai" dalībniece, finansiste Solvita Deglava, kas arī cieš no Andrejostas bāru trokšņa, vērojusi, ka līdzīgi ierobežojumi darbojas arī Viļņā.
"Viļņā dažādu restorānu un bāru ir daudzreiz vairāk nekā Rīgā. Cilvēku ir pilns. Tajā pašā laikā pusnaktī, kad es devos mājās no koncerta, visas terases bija slēgtas. Vaļā bija atsevišķi bāri, kas bija ļoti tālu no mājām, kur dzīvo cilvēki, vai arī naktsklubi īpašās telpās," norādīja Deglava.
