Pensionāru biedrības ieskatā, jaunā reforma nav izdiskutēta pilnvērtīgi. Pieņemot šādu reformu, kompensējamo medikamentu cenas palielināsies, dārgie medikamenti, kas nepieciešami sirds un asinsvadu, kā arī onkoloģijas slimniekiem, var kļūt nepieejami Latvijā, uzskata biedrībā. Visvairāk biedrības pārstāvji ir satraukti par to, ka aptiekas kļūs nepieejamas tieši reģionos, mazajās pilsētās, jo tās bieži vien pilda arī doktorātu funkciju, kamēr tuvākais doktorāts atrodas vairāku kilometru attālumā.
Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāja Aija Barča pauda, ka Latvijai vajadzētu vairāk sekot kaimiņvalstu piemēram:
"Esam pārliecināti, ka, domājot par zāļu cenu samazināšanu, ir jāpalūkojas gan pa kreisi, gan pa labi. Tas ir – gan uz Lietuvu, gan uz Igauniju, un jāpārdomā, kādēļ pie viņiem PVN [zālēm] ir tāds. Un mums vēl joprojām ir 12%.
Es domāju, ka šeit vismaz būtu jāpiesaista Finanšu ministrija un jāsāk lietderīgi skaitīt un pārskaitīt, kas ir labāk – vai saglabāt 12% PVN, vai tomēr skatīties un censties to samazināt."
Tāpat Barča norādīja, ka, iedziļinoties publiski pieejamajā informācijā par reformas būtību, var secināt, ka zāļu cenu samazinājums notiek vien uz zāļu izplatītāju – apgādes uzņēmumu (lieltirgotāju) un aptieku (mazumtirgotāju) cenu politikas regulējuma rēķina.
Zināms, ka medikamentu cenu veido četri dalībnieki farmācijas tirgū – zāļu ražotājs, apgādes uzņēmums, aptiekas un valsts ar PVN likmi, kas ir 12%. Pensionāru biedrībai radies jautājums, kādēļ zāļu cenu samazināšanā netiek iesaistīts nedz ražotājs, nedz pārskatīta PVN likme medikamentiem.
Šī iemesla dēļ šobrīd Latvijas Pensionāru federācija neatbalsta nekādas valdības aktivitātes farmācijas nozares sakārtošanā,
jo saskata draudus tajā, ka aptieku skaits laukos, piepilsētās un mazpilsētās, kur dzīvo liela daļa Latvijas pensionāru, samazināsies.
Ministrija pārmetumus noraida
Tikmēr Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere noraidīja izteiktos pārmetumus, skaidrojot, ka cenu reforma neietekmēs aptieku darbību:
"Aptiekām mēs esam palielinājuši ieņēmumus, salīdzinot ar esošajiem, un, ja mēs salīdzinām no piecenojumiem un no veiktā maksas pakalpojuma, tad mums ir par 6 miljoniem eiro vairāk, nekā aptiekas pašreiz saņem no šī uzcenojuma zālēm kopumā. Ja mēs skatāmies lauku aptiekas vai aptiekas mazāk apdzīvotās vietās un arī tās, kas pilda sociālo funkciju, tad mums ir šis 2,50 eiro par [farmaceita] pakalpojumu, kas arī ir lielāks nekā visās pārējās pilsētās."
Jānorāda, ka arī demogrāfiskā situācija valstī neuzlabojas, cilvēku skaits tikai samazinās, līdz ar to aptiekas bieži vien izvēlas slēgt kādu filiāli, jo neredz rentabilitātes iespējas, kā arī ir grūti atrast farmaceitu, kas strādātu ārpus lielajām pilsētām. Tādos gadījumos, kad nav pieejams farmaceits, zāles var saņemt savā dzīvesvietā informēja Kaupere:
"Ja pasūta šos medikamentus, tad atkarībā no pasūtījuma lieluma ir maksa par pakalpojuma apmēru, tiek samaksāts par piegādi. Līdz ar to jebkurā gadījumā nav domāts, nav paredzēts pilnīgi noteikti, ka pacients laukos paliks bez zālēm. Droši vien vairāk izmantos zāļu piegādi mājās. Mēs esam tikušies ar iedzīvotāju pārstāvjiem, ar pacientu organizācijām."
Latvijā gan šādu pakalpojumu nodrošina tikai 58 aptiekas.
Vienlaikus Kaupere norādīja, ka pensionāru organizācija iepriekš nav izmantojusi iespēju izteikties par ministrijas sagatavoto piedāvājumu Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
VM ir pārliecināta, ka jaunais modelis ļaus labāk pārskatīt to, kā veidojas ražotāja cena, aptiekas cena un lieltirgotāju cena, jo šobrīd Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā medikamentu skaita un gaidīšanas laika ziņā.
Nozare turpina iebilst pret reformu
Nozares pārstāvji turpina iebilst pret jauno zāļu reformu, jo esot pārāk daudz nezināmā. Tāpat zināms, ka farmācijas nozare atkārtoti aicina premjerministri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība") un VMapturēt zāļu cenu regulējuma reformu. Pamatojums tam – ministrija neesot spējīga parādīt aprēķinus, risku izvērtējumu vai konkrētus risinājumus, kas tos palīdzētu novērst.
Tāpat pret VM piedāvāto zāļu cenu reformu kā neatbilstošu iedzīvotāju interesēm iebilst arī Latvijas darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas ārstu biedrība, biedrība "IMPACT 2040", Latvijas Pensionāru federācija un citas organizācijas un komersanti.
Jau iepriekš ziņots, ka arī Aptieku biedrība ir pret šādām izmaiņām, jo uzskata, ka bez attiecīga papildu finansējuma daudzas individuālās aptiekas kļūs nerentablas tieši reģionos, tādējādi atņemot iespēju iedzīvotājiem zāles iegādāties tuvāk savai dzīvesvietai. Tomēr Veselības ministrija ir informējusi, ka šobrīd nav pamatojumu tam, ka zāļu cenu samazinājuma modelis varētu ieviest kādas negatīvas korekcijas zāļu ražotāju vai aptieku darbībā. Veselības ministrija vēlas mazināt lieltirgotavu ietekmi uz tirgu cenu.
KONTEKSTS:
VM izstrādātais jaunais cenu veidošanas modelis recepšu zālēm paredz, ka šogad rudenī recepšu medikamentu cenām vajadzētu samazināties par 15–20%. Pamatideja ir samazināt pacientu līdzmaksājumus – gan par recepšu apkalpošanu, gan par kompensējamām zālēm.
VM cer vienoties ar ražotājiem, ka zāles kompensācijas sistēmā un arī ārpus tās maksās vienādi. Pašlaik kompensējamām diagnozēm medikamenti var būt ievērojami lētāki nekā ārpus sistēmas.
VM norādīja, ka ražotāju zāļu cena nedrīkstēs pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā.
Savukārt 8 farmācijas nozares sabiedriskās organizācijas lūdz apturēt plāna virzību un sākt konsultācijas ar nozari. Tikmēr koalīcija devusi VM zaļo gaismu turpināt darbu pie jaunā zāļu uzcenojuma modeļa.
