Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministrija valdībā iesniedza informatīvo ziņojumu par turpmāk darāmajiem darbiem. Runājot par vietējā ražojuma preču īpatsvara palielināšanu veikalos, Ekonomikas ministrijai vairāk ir koordinatora loma starp Zemkopības ministriju un Konkurences padomi. Iekšējā tirgus departamenta direktore Marina Blašķe stāsta, ka ministrija, piemēram, izskatīs Konkurences padomes izstrādātos priekšlikumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā.
"Mums būs tas darbs jāveic, lai šos grozījumus attiecīgi saskaņotu ar visām iesaistītajām pusēm, veiktu nepieciešamās izmaiņas un aiznestu līdz Ministru kabinetam. Ņemot vērā, ka tas ir par pārtikas precēm, tad visvairāk uzdevumu ir Zemkopības ministrijai, kurai ir uzdots izanalizēt citu valstu pieredzi attiecībā uz vietējo produkta īpatsvara palielināšanu," teic Blašķe.
Zemkopības ministrijas Pārtikas nozares nodaļas eksperts Marats Vasariņš stāsta, ka, pirms tiks pieņemti konkrēti lēmumi, notiks diskusijas ar nozares pārstāvjiem, un tādas šobrīd notiek par grozījumiem Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā.
"Šo visu pasākumu mērķis ir attīstīta Latvijas pārtikas ražošanas nozare – kad Latvijas preces ir plašāk pieejamas tirdzniecības vietās, veikali tās vēlas tirgot un patērētāji arī pieprasa Latvijas preces," norādīja Vasariņš
Viens no Zemkopības ministrijas plānotajiem darbiem ir ieviest modernu digitālu pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīku. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe skaidro, ka tas būs sarežģīts process.
"Mēs nevaram salīdzināt 3,5% pienu, kas ir litra pudelē ar skrūvējamu korķi, ar maisiņu, kurš izskatās kā litrs, kurā ir tikai 0,9 litri un kur ir, piemēram, 1% tauku saturs, un tā tālāk. Un mēs nevaram salīdzināt pilnīgi visus veikalus – vai tas ir zemo cenu veikals, vai tas ir plašu sortimenta veikals, un ir jāskatās, kādus produktus [iepērk], cik bieži, kas liek tās cenas. Vai tās kāds kādreiz pārbauda? Tas nav vienkārši, bet tā doma, kas notiek veikalos, un tie cenu līmeņi, ka viņi varētu būt kaut kādiem produktiem pieejami, tas, pēc manām domām, nav nepareizi," sacīja Gulbe.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis vērtē, ka šobrīd vietējo pārtikas preču daudzums dažādos veikalos atšķiras: "Ir tīkli, kuros vietējās preces tiek pārdotas vairāk nekā 70%, ir, kuri šādi procenti nebūs sasniegti. Bet mēs esam aicinājuši Zemkopības ministriju, pirms darām kaut kādas lielas lietas, savākt datus pa tīkliem, cik daudz kas ko tirgo un kāpēc netirgo, jo joprojām ir liels spiediens no mūsu pircējiem uz zemāko cenu. Kad vietējā vara rūpējas par vietējā produkcijas lielāku noietu, tas ir jebkurā gadījumā pozitīvi. Protams, jautājums, kāds ieguvums no tā ir patērētājiem. Pamatā visam vienmēr bijusi konkurence, un te ir svarīga tieši Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas mērogā vispirms."
Tā kā Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis, darbojas brīvā tirgus ekonomikā, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītājai Ingunai Gulbei tika vaicāts, cik daudz valsts var iejaukties vietējo preču tirdzniecībā?
"Tieši iejaukties, kādam jābūt preču klāstam, kādai jābūt cenai, nevar.
Mums ir brīvais tirgus, tirgus ekonomika, bet ir dažādas citas metodes. Jāpadara mūsējie tik stipri, tik pieprasīti, ka gan patērētājs, gan tirgotājs grib to vietējo produktu, un tāds labs piemērs ir zivju pārstrādes nozare. Viņi ir sapratuši, ka, ja tu esi konkurētspējīgs pasaulē, tad tas nozīmē, ka tu esi konkurētspējīgs arī vietējā tirgū. Tas nozīmē, ka tu daudz ražo, tev viena vienība sanāk lētāka. Noregulēt nav iespējams, bet var sakārtot un veicināt, ka Latvijas prece par normālu cenu ir Latvijas veikalā," atklāja Gulbe.
Ekonomikas ministrijai priekšlikumi un secinājumi, lai palielinātu vietējā ražojuma preču īpatsvaru veikalos, jāiesniedz Ministru kabinetā līdz šī gada 20. novembrim.
