Prognozes paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2023. gadā pieaugs par 1% un 2024. gadā – par 2,5%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2023. gadā būs 10% un 2024. gadā – 2,2%.
Turpmāk prognozēta ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9% 2025. un 2026. gadā, bet patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,3%–2,5% līmenī.
Ministrijas vērtējumā vispārējās valdības budžeta deficīts šogad būs 2,7% no IKP, kas ir par 1,5 procentpunktiem zemāks, nekā plānots budžetā, un par 1,3 procentpunktiem zemāks, nekā prognozēts, gatavojot Stabilitātes programmu 2023.–2026. gadam.
Zemāks deficīts pie nemainīgas politikas tiek prognozēts arī visā vidējā termiņā – 2,2% no IKP 2024. gadā, 1,3% no IKP 2025. gadā un pārpalikums 0,1% no IKP 2026. gadā.
Deficīta samazināšanos, salīdzinot ar iepriekš prognozēto, galvenokārt noteica augstāki nodokļu un nenodokļu ieņēmumi, kā arī atjaunotās prognozes, piemēram, augstākam vidējās darba samaksas pieaugumam ietekmējot lielākus sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, skaidroja ministrija.
"Nodokļu ieņēmumu pieaugums vidējā termiņā tiek prognozēts līdzvērtīgs gan valsts, gan pašvaldību budžetā," norādīja ministrija.
Ministrija gan norāda, ka, 2025. gadā noslēdzoties pensionēšanās vecuma paaugstināšanai, jau ar 2026. gadu atbilstoši demogrāfijai tiek prognozēts vecuma pensiju saņēmēju skaita pieaugums. Kopumā vidējā termiņā budžeta izdevumi pensijām un sociālajiem pabalstiem augs, augot vidējam pabalsta apmēram, ko ietekmē darba samaksas pieaugums.
Pamatojoties uz pirmā pusgada datiem par izmaksāto atbalstu, FM ir samazinājusi budžeta izdevumu prognozi 2023. gadam energoatbalstam un atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī pašlaik neparedz izdevumus nākamajiem gadiem, jo valdība vēl nav lēmusi par turpmāko atbalstu.
Šā gada pirmajā pusgadā atbalsta apjoms veidoja 479 miljonus eiro jeb 1,1% no IKP, no tiem energoatbalsts bija 417 miljoni eiro un atbalsts Ukrainas bēgļiem 34 miljoni eiro.
Ministrija arī aplēsusi, ka 2024. gadā budžetā varētu būt pieejami papildus 148,4 miljoni eiro, 2025. gadā – 450,3 miljoni eiro un 2026. gadā – 684,3 miljoni eiro.
Saskaņā ar fiskālās politikas stratēģiju, ārpus šīm summām ir iespējams finansēt vienreizējos no kara Ukrainā izrietošos valsts iekšējās un ārējās drošības pasākumus, atbalstu Ukrainai un tās civiliedzīvotājiem Latvijā, kā arī nepieciešamības gadījumā enerģijas cenu būtiskā pieauguma kompensāciju.
Pēc Valsts kases novērtējuma, kas ņem vērā, ka nākamajos trīs gados ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības ap 5,5 miljardiem eiro, vispārējās valdības parāds 2023. gada beigās varētu veidot ap 39,7% no IKP un 2024. gada beigās 40,5% no IKP. Prognozēts, ka vidēja termiņa perioda beigās vispārējās valdības parāds būs zem 40% no IKP. Ņemot vērā, ka kopš 2022. gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") pēc valdības sēdes norādīja: "Kopumā mēs redzam, ka Latvijas ekonomika, neskatoties uz ārējiem apstākļiem un to, ka [Eiropas Centrālā banka] ECB turpina celt procentu likmes, uzrāda labus rādītājus. (..) Kopumā varam teikt, ka Latvijas finanses ir ļoti stabilas. (..) Arī valsts parāds ir stabils un prognozējams."
Pārskatot izdevumus, rasti resursi 112 miljonu eiro apmērā nozaru prioritāšu atbalstam
Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024. gadam aprēķināti 11 236,9 miljonu eiro apmērā un 2025. gadam – 11 292,8 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi 2024. gadam palielināti 630,5 miljonu eiro apmērā un 2025. gadam 666,7 miljonu eiro apmērā.
Savukārt valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026. gadam noteikti 10 606,7 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2025. gadam samazināti 19,4 miljonu eiro apmērā.
Būtiskākās izmaiņas valsts pamatbudžetā veido papildu izdevumi Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2024. gadam aprēķināti 4 365,4 miljonu eiro apmērā un 2025. gadam – 4 688 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi 2024. gadam palielināti 46 miljonu eiro apmērā un 2025. gadam 118,5 miljonu eiro apmērā.
2026. gadam valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi aprēķināti 5 065,7 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2025. gadam palielināti 496,2 miljonu eiro apmērā. Lielākās izmaiņas valsts speciālā budžeta izdevumos saistītas ar papildu finansējumu vecuma pensiju izmaksai.
Savukārt izdevumu pārskatīšanas process arī šogad dalāms divos pamatvirzienos – nozaru budžeta finansēšanas analīze un vidēja termiņa izdevumu pārskatīšanas turpināšana.
Tā rezultātā 2024. gadam rasti finanšu resursi 112 miljonu eiro apmērā. No tiem 110,7 miljoni eiro novirzāmi nozaru aktuālo prioritāšu finansēšanai.
