Lai gan vilcienu tehniskā sertifikācija ir noslēgusies, dati vēl ir jāapkopo Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūrai. Tad atļauja ir jāsaņem no Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas.
Šobrīd Latvijā sakomplektēti jau 14 elektrovilcieni, taču līdz gada beigām pilnībā gataviem ir jābūt 23 transportlīdzekļiem.
Kopumā līgums noslēgts par 32 vilcienu piegādi, un pārējos atgādās tikai nākamvasar.
"Pasažieru vilciena" vadītājs Rodžers Jānis Grigulis norādīja, ka kavēšanās ar elektrovilcienu pārvadājumiem Latvijā izskaidrojama ar dažādiem faktoriem, tostarp karu Ukrainā un Covid-19 pandēmijas laiku.
Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ vilcieni no Čehijas ir jāved caur Poliju pa autoceļiem, nevis caur Ukrainu un Baltkrieviju pa dzelzceļu.
Ja Čehijas uzņēmums noteiktos termiņus neievēros, Latvijas puse var piemērot naudas sodu.
"Uzmanīgi sekojam šim projektam, protams, riski paliek. Skaidrs, ka tajā brīdī, kad vilcieni tiks piegādāti, mēs skatīsimies, kādi būs faktiskie kavējumi, un aprēķināsim sodanaudas, ja tādas būs jāpiemēro, protams, izvērtējot visus tos riskus, kas ir saistīti ar kara un kovida ietekmi, ko mēs vēl pašreiz apspriežam. Jādomā, ka vilcieni būs uz rudens beigām," Latvijas Radio sacīja Grigulis.
"Piegāde uz Latviju ir apgrūtināta. Vilciens pats nevar atbraukt pa sliedēm. Tas ir jāizjauc, jāved ar smagajām automašīnām. Vidēji 16 automašīnas nogādā pusi vilciena sastāvu šeit uz Latviju. Tas paņem vairāk laiku, pēc tam arī jākomplektē kopā, no jauna jābalansē," skaidroja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).
Vitenbergs arī pauda, ka "pietiekami liels darbs ir izdarīts, taču tie kavējumi arī "Pasažieru vilcienam" noteikti liks rīkoties, tālāk lai juristi strādā, vērtē šo kavējumu pamatotību".
Uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks savukārt Latvijas Radio apstiprināja, ka testi, kas jāveic visām kritiskajām ierīcēm, ar ko vilciens aprīkots, ir standartizēti un laikietilpīgi un to ilgums nav saistāms ar Latvijas dzelzceļa infrastruktūru.
Lai gan riski vēl pastāv, ražotājs apņemas līdz gada beigām piegādāt visus 23 šogad solītos vilcienus, pauda "Škoda Group" Centrālaustrumu reģiona prezidents Zdeneks Svata.
"Vienīgais veids, kā vilcienus Latvijā nogādāt, nelaužot līgumu un neslēdzot projektu, bija vilcienu montāžu organizēt Latvijā. Čehijā mēs vilcienus sagatavojām, tad mēs tos izjaucām, vedām uz Latviju un komplektāciju pabeidzām šeit. Tas bija ļoti sarežģīti. Nedomāju, ka kāds spētu to izdarīt ātrāk par mums," sacīja Svata.
Svata arī atzina, ka Ukrainas kara dēļ vilcienu sagatavošana notiek par vairākiem mēnešiem ilgāk, nekā plānots. Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka gada laikā viņiem izdevies grūtības pārvarēt.
Lai darbs noritētu ātrāk, uzņēmums "Škoda Vagonka" ir atvēris jaunu vilcienu montāžas līniju Čehijas pilsētā Ostravā, kas veltīta tieši Latvijas vilcienu ražošanai. Uzņēmuma vadītājs Martins Bednārs atzīmē, ka montāžas līnijā strādā 200 darbinieku.
Pirmo no kopumā 32 jaunajiem elektrovilcieniem Latvijā no Čehijas atveda pērn jūnijā.
Sākotnēji solīja, ka pasažierus tas sāks pārvadāt šī gada janvārī, tad termiņu pārlika uz vasaras beigām, rudens sākumu, bet tagad paredz, ka pirmais sastāvs sabiedrību iepriecināt varēs 17 mēnešus pēc tā atvešanas – šogad novembrī.
Pirms vilcienu palaišanas vēl ir jāsakārto arī infrastruktūra – jāpielāgo 48 peroni, to Vitenbergs sola izdarīt līdz gada beigām.
Taču patērētais laiks nav vienīgais, kas šajā projektā pieaug. Tās ir arī izmaksas.
"Protams, inflācija un pēdējo 3 gadu notikumi ir ietekmējuši projekta cenu pieaugumu. Mums izjuka piegādes ķēdes, un daži sadārdzinājumi mērāmi nevis ar 20% inflācijas pieaugumu, bet gan 2000% pieaugumu. Kā piemērs.. tēraudu mums bija plānots iegādāties Ukrainā, bet kara dēļ mums nācās to iepirkt Zviedrijā un Brazīlijā," atzina Svata.
Sākotnēji plānotās projekta izmaksas ir nepilni 258 miljoni eiro, nepilnu pusi plānots segt ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Taču, cik beigu beigās būs par projektu jāmaksā, neviens nekomentēja.
"Sadārdzinājums ir gan vienā, gan otrā pusē, bet par projekta izmaiņām finansējuma apjomā mēs neesam vēl vienojušies vai runājuši," sacīja Grigulis.
Iecerēts, ka pirmie jaunie vilcieni kursēs Jelgavas, Tukuma, Aizkraukles un Saulkrastu līnijā.
KONTEKSTS:
Šī gada februārī vilcienu ražotājs "Škoda Vagonka" un "Pasažieru vilciens" Satiksmes ministrijai apliecināja, ka plānots, ka jaunie elektrovilcieni pasažieru pārvadājumus sāks jau šīs vasaras beigās. Vēlāk šis termiņš tika pārcelts uz rudeni.
Līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi, ko "Pasažieru vilciens" un "Škoda Vagonka" parakstīja 2019. gada vidū, paredzēja, ka pirmie vilcieni tiks piegādāti 2022. gada pirmajā pusgadā, bet līdz 2023. gada beigām pasažieru pārvadājumi tiks veikti jau ar visiem 32 jaunajiem vilcieniem. Taču karš Ukrainā aizkavēja piegādes, jo vilcienus līdz Rīgai nācās vest ar autotransportu un montēt uz vietas.
Katrs no vilcieniem sastāvēs no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums būs 109 metri. Katrā vilcienā būs sēdvietas 436 pasažieriem.
Ministru kabinets atbalstīja valsts budžeta ilgtermiņa saistības 255,889 miljonu eiro apmērā "Pasažieru vilciena" elektrovilcienu iepirkuma finansēšanai.
