Pirmā apmeklētāja, kas ieradusies uz tikšanos ar Latvijas Bankas vadību, mērojusi tālāku ceļu līdz Liepājai no Sabiles. Maija Dubro ir Sabiles aprūpes biedrības "Kalme" priekšsēdētāja. Biedrība jau 27 gadus sniedz sociālos pakalpojumus senioriem. Veco ļaužu nama iespējas gribējuši paplašināt, saņemta jau būvatļauja, bet kredītu atteicis gan "Altum", gan vairākas bankas.
"Man ir 32 klienti, rindā uz pakalpojumu ir 62. Bankas uzskata, ka esam par mazu, un nedod mums šo naudu. Sākam ar saviem līdzekļiem, ietaupījumiem, liekam ēkai jumtu un ir pasūtīti logi," pastāstīja Dubro.
Savukārt pieredzējušais uzņēmējs, AS "Liepājas papīrs" valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis no "Apvienotā saraksta" uzdeva jautājumus Latvijai Bankas vadībai saistībā ar komunikāciju ar bankām un dažādiem jautājumiem par īpašniekiem un labuma guvējiem.
"Bankās ir lieli departamenti, kas uzrauga finanšu mahinācijas. Ir tāda jocīga sajūta – uzņēmums, kas ilgi strādā, kas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņem visaugstāko A kategoriju par reputāciju un nodokļu maksāšanu, bet mums prasības ir kā noziedzniekiem."
Latvijas Bankai svarīgi redzēt sajūtas reģionos
Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks norādīja, ka bankas tiešām ar prasībām pārspīlējot, tāpēc esot svarīgas tikšanās ar iedzīvotājiem reģionos, lai saprastu, kāda ir reālā situācija un kopējais noskaņojums.
"Mums svarīgi redzēt sajūtas, šo ikdienas pieredzi, ka jūs parādāt, kas ir tās lietas, kas nestrādā, kas jālabo. To mēs konkrēti paņemam, ejam pie finanšu sektora un sakām – klausies, kāpēc tu tā rīkojies?
Pret klientu jāizturas cieņpilni. Arī klientam jāskaidro, ko no viņa gaida. Mēs regulāri braucam uz reģioniem. Rīga ir ļoti svarīga, tas ir galvenais motors ekonomikai, bet Rīga nav Latvija. Latvija ir krietni plašāka. Ir svarīgi redzēt, kas notiek reģionos un kā mēs reģionus varam darīt spēcīgākus," skaidroja Kazāks.
Reģionos aktuāls mājokļu jautājums
Tikmēr Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs aktualizēja mājokļu jautājumu. Mājas izmaksas Rīgā vai reģionā būs tās pašas, taču atalgojumi reģionos iedzīvotājiem atšķiras, uzsvēra Liepājas mērs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija"):
"Attīstītāji, kuri vēlas šādu mājokļu programmu ieviest, ļoti rūpīgi analizē datus. Arī bankas ir piesardzīgas dot finansējumu šāda veida projektiem. Tas nav tikai Liepājas trauksmes zvans, bet visu reģionu pašvaldību trauksmes zvans. Jāizdomā mehānisms, kā iedzīvotāji var iegādāties mājokļus jaunajos projektos. Lai viņi varētu iegādāties mājokļus, tie ir jāizbūvē."
Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts skaidroja, ka situācija ar mājokļu kreditēšanu joprojām ir vāja un Latvija kopumā atpaliek no citām Eiropas Savienības valstīm. Pēdējie pētījumi rāda, ka situācija nav vienāda visā Latvijā.
"Mēs redzam, ka Pierīgā situācija ir stipri līdzīgi kā eirozonā vidēji.
Atsevišķos novados – Mārupē un Ādažos pat labāka nekā eirozonā vidēji. Tad ārpus Rīgas un Pierīgas situācija ir krietni drūmāka.
Jā, ir atsevišķas pašvaldības, kas ir ģeogrāfiski tuvu – Ogre, Jelgavas novads, kur situācija ir labāka, bet nekur citur mājokļu kredīti pret iekšzemes kopproduktu nepārsniedz 10%. Tas attiecināms gan uz valstspilsētām – Valmieru, Ventspili, Liepāju un citiem ekonomiskās attīstības centriem, gan arī uz ekonomiski aktīvām pašvaldībām – Dobeles novadu, Smilteni un citām," sacīja Vilerts.
Identificējot cēloņus, Latvijas Bankas pārstāvis minēja vairākus iemeslus, kas ietekmē reģionus:
"Arī pašas bankas diezgan ierobežo kredītu pieejamību reģionos, ne tieši diskreditējot reģionus, bet, pieņemsim, ieviešot minimālās summas, kas bieži vien reģionos, kur nekustamais īpašums ir lētāks, ierobežo iespējas saņemt standarta nekustamā īpašuma kredītu."
Pētniecības daļas vadītājs uzsvēra, ka vēl problēmu sarakstā ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars un tiek slēptas patiesās darījumu vērtības.
Tāpēc bankas ir piesardzīgas – ir augstas procentu likmes, prasa ķīlas un tamlīdzīgi. Pētnieks uzskata, ka vienīgais ilgtspējīgais risinājums ir stiprāka banku konkurence savā starpā.
