Šī gada 2. ceturksnī bija 65,8 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,2 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 2,9 tūkstošiem mazāk nekā 1. ceturksnī.
2024. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (7,2%) bija par 0,9 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,3%). Šī gada 2. ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (7,6%) un Lietuvā (7%).
Palielinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars
2024. gada 2. ceturksnī bija 21,4 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku (bez darba vismaz 12 mēnešus) – par 3,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 0,9 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 33,1% – par 3,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un par 3,1 procentpunktu vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2. ceturksnī gandrīz puse jeb 31,6 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 0,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 5,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 11,7 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 2. ceturksni, ir palielinājies par 1,1 tūkstoti, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 0,5 tūkstošiem.
Palielinājies jauniešu bezdarbnieku īpatsvars
2024. gada 2. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 11,1 tūkstotis jeb 16,8% bija jaunieši 15–24 gadu vecumā. To īpatsvars gada laikā palielinājies par 7,2 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, – par 5,4 procentpunktiem.
Jauniešu bezdarba līmenis 2. ceturksnī bija 16,9%, kas ir par 7,3 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada un par 5,0 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 5,3 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, – par 3,3 tūkstošiem.
34,9% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i., bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,1% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits
2024. gada 2. ceturksnī gandrīz trešdaļa (30,9%) jeb 424,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i., nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,7 tūkstošiem jeb 0,6%, bet gada laikā – par 6,3 tūkstošiem jeb 1,5%.
2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 64,3% iedzīvotāju
CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti liecina arī, ka 2024. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 882,4 tūkstoši jeb 64,3% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2. ceturksnī bija 5,7 tūkstoši jeb 3,5%.
Gada laikā nodarbinātības līmenis vecumā no 15 līdz 74 gadiem samazinājās par 0,1 procentpunktu, bet nodarbināto skaits – par 5,2 tūkstošiem. Salīdzinot ar 1. ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 2,5 tūkstošiem.
2. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,4 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 67,1% un 61,7%).
2024. gada 2. ceturksnī 85,5 % nodarbināto bija darbinieki (darba ņēmēji), 8% – pašnodarbinātas personas, 5,4% – darba devēji un pavisam neliela daļa (1,1%) bija neapmaksātas personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai lauku saimniecībā.
Lai gan Latvijā nodarbinātības līmenis ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2024. gada 1. ceturksnī ES – 61,3%), šī gada 2. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,7%, savukārt Lietuvā – 66,3%.
Samazinājies nodarbināto jauniešu skaits
2024. gada 2. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 29%, kas ir par 1,0 procentpunktu zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 54,6 tūkstoši jauniešu (2023. gada 2. ceturksnī – 54,9 tūkstoši).
Pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja 37,8 stundas
2024. gada 2. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,8 stundas, kas ir par 0,3 stundām mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 0,4 stundām vairāk nekā pirms gada.
Katrs trīspadsmitais (70,1 tūkstotis jeb 7,9%) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 5,1 tūkstoti jeb 0,6 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 2,1 tūkstoti jeb 0,3 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Blakusdarbā strādāja 5,2 % nodarbināto
2024. gada 2. ceturksnī 46,1 tūkstotis (5,2%) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 1,0 tūkstoti jeb 2,1% mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, bet par 1,3 tūkstošiem jeb 2,9% vairāk nekā 2024. gada 1. ceturksnī.
2. ceturksnī vīrieši (23,2 tūkstoši) nedaudz biežāk nekā sievietes (22,9 tūkstoši) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk (49%) līdzās pamatdarbam nostrādāja 1–10 stundas nedēļā, bet 24,1% nostrādāja 11–20 stundas.
Visbiežāk blakusdarbs tiek veikts izglītības (14,5%), veselības un sociālās aprūpes nozarēs (16,5%).
Pieaug attālināti strādājošu darbinieku skaits
2024. gada 2. ceturksnī 12,3% (93,1 tūkstotis) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. Tas ir par 12,4 tūkstošiem jeb 1,8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (80,7 tūkstoši jeb 10,5%) un par 5,3 tūkstošiem jeb 0,8 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī (87,8 tūkstoši jeb 11,5%). No attālināti strādājošajiem 57,6% bija sievietes un 42,4% – vīrieši.
Visbiežāk attālinātu darbu veica informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (49,3% no nozares darbinieku kopskaita), kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību nozarēs (43,9%). Nedaudz vairāk par ceturtdaļu attālināti strādāja zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomās (26,5%) un nedaudz mazāk valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā (24%).
2024. gada 2. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,3 tūkstošus iedzīvotāju.
