Serbijas rietumos esošās Jadaras ielejas dzīlēs atrodas Eiropā lielākie zināmie litija krājumi. Litijs ir retzemju metāls, kas ir izejmateriāls elektroauto akumulatoru ražošanā.
Serbijas valdība ir noslēgusi vienošanos ar Austrālijas uzņēmumu "Rio Tinto" par litija ieguvi Jadarā. Pirms diviem gadiem, reaģējot uz iedzīvotāju protestiem, varasiestādes anulēja "Rio Tinto" izsniegto atļauju. Taču Serbijas konstitucionālā tiesa jūlijā sprieda, ka šis lēmums neatbilda valsts pamatlikumam, tāpēc valdība deva zaļo gaismu litija raktuvju izveidei.
Dažas dienas vēlāk Belgradā ieradās Vācijas kanclers Olafs Šolcs un par ES zaļo kursu atbildīgais komisārs Marošs Šefčovičs, lai ar Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču noslēgtu vienošanos par "stratēģisku partnerību ilgtspējīgu izejvielu, bateriju ražošanas un elektrisko transportlīdzekļu jomā".
Prezidents Vučičs paziņoja, ka litija raktuvju projekts ir svarīgs Eiropai, taču tas esot arī milzīgs pagrieziena punkts Serbijai. Savukārt Šolcs, kuram līdzi bija ieradušies vairāku Eiropas lielāko autoražotāju pārstāvji, uzsvēra, ka litija ieguve Serbijā veicinās Eiropas ekonomisko drošību un mazinās atkarību no kritiski svarīgu izejmateriālu importa.
Neraugoties uz valdības solījumiem, ka litija raktuves radīs tūkstošiem darbavietu un ik gadu nodrošinās ar akumulatoriem 1,1 miljonu elektroauto, bet metāla ieguve notiks, ievērojot ES vides standartus, liela daļa Serbijas sabiedrības kategoriski iebilst pret projektu.
Vides aktīvists un opozīcijas politiķis Savo Manojlovičs sacīja, ka litija raktuves izpostītu Jadaras ielejas dabisko ainavu un piesārņotu gruntsūdeņus ar smagajiem metāliem.
"Litija raktuvju tuvumā nav apdzīvotu vietu. Parasti tas tiek darīts tuksnešos, kur 100 kilometru rādiusā nav gandrīz nekā. To nedara vietās, kur iznīcinātu vēsturisko mantojumu, kur dzīvo cilvēki, un vienā no skaistākajām vietām. Vācieši neraktu litiju, piemēram, Švarcvaldē," Manojlovičs sacīja intervijā telekanālam "TRT World".
Lai apliecinātu pretestību litija raktuvju izveidei, pagājušajā sestdienā galvaspilsētas Belgradas ielās izgāja aptuveni 40 tūkstoši cilvēku.
Prezidents Vučičs paziņoja, ka protesti ir daļa no rietumvalstu īstenotas hibrīdoperācijas, kuras mērķis esot gāzt viņu no amata. Arī Serbijas kalnrūpniecības un enerģētikas ministre Dubravka Dzedoviča-Handanoviča nāca klajā ar līdzīgiem apgalvojumiem.
"Viņiem ir politiski mērķi. Tā ir politiska cīņa, kas galvenokārt ir vērsta pret Serbijas valdību, valsts iestādēm un augstākajām amatpersonām – prezidentu un premjerministri. Protestētājus izmanto kā instrumentu šim mērķim. Viņu izvirzītie argumenti ir balstīti galvenokārt uz nepatiesu informāciju par šo projektu, bet viņu mērķis ir iznīcināt kārtību ielās, šķietami aizbildinoties ar rūpēm par ekoloģiju," ministre sacīja ziņu aģentūrai "Reuters".
Viens no protestu līderiem Zlatko Kokanovičs noraidīja, ka viņiem būtu pretvalstiski nolūki.
"Valdība zina, ka zaudēs Vācijas un kanclera Olafa Šolca atbalstu! Un visas Eiropas! Un, protams, Amerikas! Un ka pēc tam viņi tos nolaidīs ūdenī. Tāpēc viņi mūs apsūdz vēlmē gāzt valdību, bet mēs tikai aizstāvam savu valsti," sacīja Kokanovičs.
Kokanovičs ikdienā ir zemnieks, kurš vada savu saimniecību Jadaras ielejā. Viņš, tāpat kā daudzi citi lauksaimnieki, nav gatavi padoties bez cīņas. "Mūs neinteresē viņu peļņa. Mēs uzaugām uz šīs zemes un uz tās arī nomirsim. Šī zeme nepieder nevienam citam, tā pieder mūsu bērniem," Kokanovičs sacīja telekanālam "Euronews".
Protesti, visticamāk, turpināsies.
